“Drausmīgs, psihodēlisks darbs…” Skatītāji šokēti par Dailes teātra 500 000 eiro vērto izrādi 0
19.septembrī pirmizrādi piedzīvoja Dailes teātra un poļu režisora Lukaša Tvarkovska jauniestudējuma “Orākuls”. Jau iepriekš vēstīts, ka izrādes kopējās izmaksas pārsniegušas 500 000 eiro. Juris Žagars izteicās, ka šis ir tehniski sarežģītākais Dailes teātra iestudējums un, iespējams, viens no dārgākajiem Latvijas teātra vēsturē.
Sociālajos tīklos lasāmas pirmās atsauksmes par iespaidīgo iestudējumu, kas ilgst 4 stundas.
Dziedātāja Linda Leen savā “Facebook” profilā dalījusies garākās pārdomās. Viņa neslēpa – izrādes skatīšanās prasījusi daudz spēka.
“Mājās no 4h garā “Orākula”. Piekusu. Vizuāla un audiāla pārstimulācija tādā mērā, ka pazūd saikne ar saturu. Forma, protams, neaptverami iespaidīga, un ir labi, ka šādi pasaules līmeņa darbi top Latvijas teātrī un uzliek mūs uz Eiropas skatuvju kartes! Jo ir vajadzīga kāda jauna trajektorija, Skroderdienas jau mūžam nespēlēsi.
Tomēr es laikam atzīstu, ka tīri subjektīvi manī lielāko izrādes laiku dominēja sajūta- izturēt. Nevis baudīt, domāt, just, saslēgties ar mūzu pasauli.
Mazs brīdis gan tāds bija, kas mani patiešām pieslēdza ar pilnu uzmanību- otrā cēliena “buršanās” aina ar Madaru Viļčuku- tīrradnis, patiesi!
Vai varu ieteikt? Hm. Pēc šī paša režisora darba “Rotkho” noskatīšanās manī vēl trīs dienas virmoja katarses “aste” un absolūta sajūsma. “Orākuls”, savukārt, sajūtās kā darbs, kas jāizdara. Ķermenim. To vajadzētu sākt ne vēlāk kā 15:00, lai ir vēl vakars, kurā ļaut tam atjēgties no vibrācijas. Jā- interesants vēsturiskais un laikmetīgais konteksts, aktierspēle un, protams, forma! Vienaldzīgo nebūs. Kas droši vien jau arī ir mākslas uzdevums. Izpurināt.”
Dziedātājas viedokli komentējuši arī citi, kuri paspējuši jau redzēt dārgo iestudējumu.
Kāds “Facebook” lietotājs norāda: “Nejauši man parādījās šī atsauksme un gribas piekrist gandrīz visam teiktajam. Meklēju sevī sajūtu un precīzi-izrādes sajūta – izturēt, un kaut kā būtu gribējies, ka pie ieejas atgādinātu, ka ausu aizbāžņi varētu būt noderīgi.”
Cita skatītāja bija lakoniskāka: “100% piekrītu!”
“Piekrītam katram te uzrakstītajam vārdam! Interesanti bija, bet nekādu emocionālo izjūtu nebija,” izteicās vēl kāda izrādes skatītāja.
“Pilnībā pievienojos atsauksmei. Izrāde bija vizuāli baudāma un moderna, taču pirmā cēliena garās pauzes dialogos mierīgi varēja saīsināt, kas izglābtu skatītāju no 4h sēdēšanas.”
Cilvēki pauda arī skarbākus viedokļus!
“Jā, man arī sēdēt kļuva fiziski grūti, un es domāju par tiem gados vēl vecākajiem cilvēkiem, kā viņiem tas izdodas un ko viņi izjūt šajā brīdī. Kopumā apokaliptiskas sajūtas, bet, kas pārsteidza mani pašu, ka par to man bija gandrīz vienaldzība, jo pie pasaules un laika gala tuvuma ir… pierasts.”
“Pilnīgi manas sajūtas. Tas trakais otrajā cēlienā ilgstošais nepārtrauktais psihodēliskais skaņas, gaismas vibrācijas vājprāts atgādināja kādreiz veiktos eksperimentus ar cilvēkiem, lai viņus morāli un psiholoģiski iznīcinātu. Te vairs nebija iespējams ne domāt , ne baudīt izrādi… Bija jābēg ārā no zāles, lai sirds neapstātos… kā varētu justies zālē cilvēki ar dažādiem sirds stimulatoriem, vai vājāku nervu sistēmu.. viņus konkrētie efekti varētu iznīcināt .. te vairs nav runas par teātri.. nebrīnos, ja izrādē šie skatitāju psihodēliskie spīdzināšanas elementi netiks neitralizēti vai samazināti, ka būs pie teātra jādežurē ātrajai palīdzībai… Tie kas spēja, paši pameta zāli, kad sajuta, ka ir tuvu sabrukumam. Tas vairs nav teātris, ja skatītājam jādomā par fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un izdzīvošanu, nevis izrādi.”
“Drausmīgs, šizs un psihodēlisks darbs, es šādu “mākslu” negribu vairs nekad!! No tik nozīmīgās vēstures, kā galveno faktu izcelt Turinga homoseksualitāti – priekš kam? Visas 4h biju pārliecināta, ka kāds jau nu noteikti “aizies” epilepsijas lēkmē. Principiāli “cietu” līdz beigām – kur vilšanās, galvassāpes un slikts garastāvoklis par sabojāto sestdienas vakaru.”
Kāda skatītāja pauda arī pozitīvu vērtējumu: “Necietu, nevīlos, gluži otrādi, izrāde, kas lika domāt gan par lielām, gan mazām lietām, sen nebiju pēc izrādes noskatīšanās jutusies tik domātgriboša un varoša. Piekrītu, ka izrāde varētu būt koncentrētāka vai vismaz sākties stundu agrāk, lai cilvēki cieņpilni tiek mājās ( īpaši ziemā, kad rindas pēc mēteļiem būs garākas). Tomēr manā uztverē lēnās pirmās daļas (ar lielisko paralēlo dialogu ainu) un eksplozīvās otrās daļas pretstatam noteikti ir pozitīvs efekts, vismaz es to tā izjutu. Un manu sirdi vairāk par skaņas un gaismas efektiem ievibrēja Madaras Viļčukas varēšana. Fenomenāli!!! Cik lieliski, ka varēju būt klāt!”
Par ko vēsta izrāde?
“ORĀKULS” pēta zinātnes un kara saistību. Iestudējums Dailes teātrī iedziļinās neticami trāpīgos nākotnes pravietojumos un tehnoloģiju aizskatuvē, kas ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd. Izrāde izgaismo angļu matemātiķa un loģiķa Alana Tjūringa – mākslīgā intelekta testa radītāja – dabiskā un mākslīgā intelekta atklājumus Otrā pasaules kara laikā.
