Kārlis Streips: Vai Vladimirs Putins kādreiz būs spiests uzvilkt cietumnieka uniformu? 0
Pēc 2. Pasaules kara beigām sabiedrotie saprata, ka ienaidnieka lielākie līderi bija tiesājami par to, ko tie bija izdarījuši. Nirnbergā izvērtēta nacistu loma Holokaustā un citos noziegumos. Tokijā fanātiskā Japānas impērijas vēlme dominēt visā Āzijā un arī plašāk. Abos gadījumos cilvēki tika notiesāti, vairākos gadījumos izpildīts nāves sods.
Vai varētu būt iespējams, ka kaut kad paredzamajā nākotnē cits tribunāls izvērtēs to, kas pēdējo četru gadu laikā ir nodarīts Ukrainai?
Pagājušajā nedēļā Eiropas Padomes ietvaros parakstīts līgums par īpaša tribunāla izveidošanu ar mērķi iztiesāt agresijas noziegumu pret Ukrainu.
Saruna par šādu paneli turpinājusies jau vairāku gadu garumā. Kijiva jau kopš Kremļa agresijas pirmsākumiem par tādu ir runājusi. Nu šķiet, procesam dotas skaidrākas aprites.
Pirmais, kas te jākonstatē, ir fakts, ka Kremļa noziegumu izvērtēšana nenotiks Starptautiskajā Krimināltiesā.
Tā jau pasen pret Kremļa barbaru izvirzīja kriminālapsūdzības saistībā ar bērnu laupīšanu Ukrainā un transportēšanu uz Krieviju. Tur apsūdzības arīdzan izvirzītas pret Kremļa bērnu “tiesību” aizsardzības komisāri.
Atsevišķi kriminālapsūdzības izvirzītas pret četriem Kremļa bruņoto spēku virsniekiem par noziegumu pret cilvēci.
Tur nav nekāda jautājuma. 24. maija naktī Kremļa barbars pret Ukrainu nosūtīja vienu no lielākajiem uzbrukumiem kopš tā dēvētās “speciālās militārās operācijas” pirmsākumiem.
Ukraiņu laikraksts Kyiv Independent vēstīja, ka cita starpā 90 raķetes un vairāk nekā 600 dronu trāpīja Albānijas vēstnieka rezidencei Kijivā un vēstnieku pakļāva nopietnām briesmām.
Albānijas ārlietu ministrs par šo notikumu pauda sašutumu Tviterī:
“Uzbrukumi vai draudi pret civilistiem un diplomātiem nozīmē bargu eskalāciju, vēl reizi un nepārprotami mums atgādinot Krievijas nepārtrauktās agresijas maksu konkrēti cilvēku nozīmē.”
Kyiv Independent arī atrada gados jaunu uzņēmēju Kijivā, kurš nupat bija sasniedzis senu sapni un atvēris kafejnīcu un konditorejas izstrādājumu veikalu.
Viens no mērķiem 24. maija uzbrukumā bija Ukrainas Nacionālais Černobiļas muzejs, jo kāpēc neuzbrukt atgādinājumam par vienu no Kremļa fašista ideoloģisko priekšteču lielākajiem grēkiem pret vidi un cilvēku drošību. Nupat pirms mēneša bija 40 gadu kopš uzsprāga viens no Černobiļas kodolstacijas reaktoriem ar visu no tā izrietošo.
Jaunās kafejnīcas īpašnieks savu pieredzi aprakstīja šādi:
“Dzirdēju raķetes skaņu virs sevis un momentā pamodos. Gandrīz momentā saņēmu šūnu paziņojumu ar vēsti, ka bija izsisti kafejnīcas logi.
Citur Kijivā pilnīgi sagrauts kāds universālveikals. Trāpīts ūdens piegādes sistēmai, vietējam tirgum, vairākiem dzīvojamiem namiem un vairākām skolām.
Amerikas Tirdzniecības kameras prezidents laikrakstam teica, ka 47% viņa organizācijas biedru ir pieredzējuši savu īpašumu bojāšanu vai iznīcināšanu.
Kijivas operā demonstrēts balets “Īkstīte,” bet baletu nācās pārtraukt un visiem nācās mukt uz patversmi. Uzbrukts vietējam futbola stadionam, valsts filharmonijas orķestra mājai, Ukrainas kultūras centram un Ukrainas Valsts mākslas muzejam.
Minētās kafejnīcas īpašnieks pēc negulētas nakts devās aplūkot savu īpašumu un konstatēja, ka par spīti izsistajiem logiem elektrība joprojām bija pieslēgta, kafijas dzirnaviņas darbojās, un tāpēc arī ar izsistiem logiem kafejnīca saviem klientiem kafiju piedāvāja arī todien.
“Mēs notīrījām putekļus, gružus un pat zirnekļa tīklus. Tagad telpas ir tīrākas nekā tās jebkad ir bijušas. Mēs šorīt pat atradām atsevišķus raķetes fragmentus. Pēdējais gads ir bijis smags, cilvēki ir līdz kaulam noguruši, bet galvenais ir fakts, ka mēs visi esam dzīvi. Tas ir pats būtiskākais.”
Ukraiņu tauta nekad nav likusi rokas klēpī un izmisusi. Jau pašos barbarisma sākumos bija stāsti par ukraiņiem netālu no robežas ar Baltkrieviju, kuri novāca visas iespējamās ceļa zīmes tā, lai ienaidnieks apjuktu un apmaldītos. Ne bez rezultātiem.
Bija stāsts par dāmu uz sava balkona, kura garām lidojot pamanīja dronu, paķēra marinējumu burku un blieza par to tā, ka drons nogāzās zemē un salūza mazos gabaliņos.
Vēlāk vēstīts, tur izrādījās bija runa nevis par ienaidnieka uzbrukumu, bet gan par kādu perversu tipiņu, kurš bija mēģinājis ielūrēt dāmu guļamistabās. Bet kundze nolēma upurēt marinējumu burku, jo vienlaikus pret viņas valsti bija sācies uzbrukums.
Šādu procesu dēļ minētās kriminālapsūdzības pret Kremļa bruņoto spēku virsniekiem. Viņi nevar nezināt visus aizliegumus, kādi izklāstīti Ženēvas konvencijā un citur par rīcību kara laikā.
Nekad neviena armija nav pilnībā pasargājusi civiliedzīvotājus. 2. Pasaules kara laikā Eiropā bojā gāja starp 20 un 25 miljoniem karavīru, bet starp 50 un 55 miljoniem civilistu. Precīzi neviens nezina, jo pietiekami daudzos gadījumos cilvēki pazuda bez vēsts. Bet tāpēc nacistu galvenie fīreri nonāca tribunāla priekšā Nirnbergā.
Pats galvenais fīrers nošāvās pirms sabiedrotie tika līdz viņa bunkuram. Bet Nirnbergas tiesā bija citi redzami nacisti, ne tikai tie, kuri bija atbildīgi par genocīdu pret ebreju tautu un ne tikai, bet arī pret tiem, kuri to bija finansējuši un piegādājuši vajadzīgos ieročus un tehniku.
Iemesls, kāpēc uzmanības centrā ir nevis Starptautiskā krimināltiesa, bet gan pavisam cits un jauns tribunāls, ir apstāklī, ka Starptautiskā krimināltiesa var vērtēt tikai konkrētus noziegumus, kurus ir veikušas konkrētas personas ar noziedzīgu nolūku.
Tajā skaitā, piemēram, jau minētā bērnu “tiesību” komisāre Krievijā, kuras attieksme pret ukraiņu bērnu tiesībām lieki teikt bija visnotaļ neadekvāta, lai neteiktu smagāk.
Starptautiskajai krimināltiesai ir tiesības izmeklēt kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu.
Taču juridiskas specifikas dēļ, tās ietvaros nevar būt plašākais jautājums par agresijas noziegumu. Jeb citiem vārdiem sakot, tiesa var aplūkot noziegumus, kādi veikta militāra konflikta laikā, bet tā nevar vērtēt militārā konflikta uzsākšanu kā tādu.
Starptautiskajā likumā agresija militāra konflikta laikā definēta kā “līderības noziegums,” no kā izriet gatavība vērst apsūdzības ne tikai pret tiem, kuri izšāva raķeti, kura izsita vien iepriekšējā dienā atvērtas kafejnīcas logus, bet arī pret tiem, kuri to visu ir plānojuši, gatavojuši, uzsākuši un izpildījuši.
Pret Krievijas federāciju kā tādu ir bijušas sankcijas, politiski nosodījumi, dažāda veida prasības Eiropas Cilvēka tiesību tiesas priekšā un citi starptautiskās sistēmas centieni.
Bet nu konkrēts tribunāls ar konkrēto mērķi izvērtēt šo “līderības noziegumu” klāstu.
Šis ir process ar bārdu. Jau 2022. gadā Eiropas padomē, Eiropas komisijā, NATO Parlamentārajā asamblejā un Eiropas parlamentā sākās pirmās sarunas par tribunālu agresijas nozieguma iztiesāšanai.
2023. gada februārī tikās pirmā ‘centrālā valstu grupa’ jautājuma tālākai vērtēšanai. Lielākoties valstis Eiropā, bet arīdzan kopš pašiem pirmsākumiem kaut kāda iemesla dēļ Gvatemala Latīņamerikā.
Pakāpeniski izveidots Starptautiskais Agresijas nozieguma kriminālvajāšanas centrs. Procesa izmeklētāji, tajā skaitā no Latvijas, devās uz Ukrainas vissmagāk apstrādātajām pilsētām vākt pierādījumus par patiesu barbarismu.
Pērn 9. maijā 35 valstu pārstāvji tikās Ļvivā un piekrita tribunāla veidošanai. Eiropas padomes Ministru padome 13. un 14. maijā tikās Luksemburgā spriest par procesa formalitātēm.
Īpašā tribunāla statūti formāli publicēti 25. jūnijā, kā juridisks līgums starp Eiropas padomi un Ukrainu.
Līdz pagājušā gada beigām valstis kopumā bija sametušas ap desmit miljoniem eiro jaunā tribunāla veidošanai. Nolemts, ka tribunāls sēdēs Hāgā un nevis Strasbūrā, kur atrodas Eiropas padomes mītne.
Līgums par tālāku attīstību parakstīts šogad 15. maijā Kišiņevā – 34 Eiropas padomes dalībvalstis, Kostarika, Austrālija un Eiropas Savienība. Visos gadījumos būs vajadzīgi lēmumi dalībvalstu parlamentos par oficiālu piedalīšanos procesā.
Sistēmā būs viens galvenais tiesnesis, kurš būs atbildīgs par pierādījumu izvērtēšanu un orderiem un rīkojumiem. Apsūdzēto tiesāšana būs trīs tiesnešu priekšā. Kopumā tādu būs 15 ar deviņu gadu termiņu. Būs atsevišķa apelācijas pakāpe spriedumu pārsūdzēšanai, ja tas būs nepieciešams.
Būs īpašs prokurors ar biroju, kurš organizēs attiecīgos procesus. Nirnbergas tribunālā galvenais prokurors bija viens no ASV Augstākās tiesas tiesnešiem Roberts Džeksons. Šādos gadījumos lieki teikt runa ir un būs par visaugstākās raudzes profesionāļiem.
Procesa laikā konkrēti atzīts, ka “līderības noziegumu” kategorija varētu tikt attiecināta ne tikai uz līderiem Krievijā, bet arī uz līderiem Baltkrievijā un Ziemeļkorejā, kuri ir aktīvi piedalījušies barbarisma attīstīšanā Ukrainā.
Pieļauju, lasītājiem lielākais jautājums ir par to, vai konkrēti Vladimirs Vladimirovičs Putins kaut kad kļūs par apsūdzēto Hāgas tribunāla priekšā.
Iepriekš Apvienoto Nāciju organizācija izveidoja īpašu tribunālu noziegumu izvērtēšanā pēc kādreizējās Dienvidslāvijas sabrukšanas. Tur cita starpā tiesas priekšā nonāca ļoti bravūrīgais serbu barbars Miloševičs, un tribunāls darbu sāka 1993. un pabeidza 2017. gadā.
Attiecībā uz galveno barvedi Kremlī vienīgā atbilde uz minēto jautājumu patlaban var būt – neviens nezina.
Starptautiskā tribunāla statūtos ir teikts, ka “līderības noziegumu” apsūdzības nevar vērst pret esošiem valstu prezidentiem, premjerministriem un ārlietu ministriem, kuriem šajā ziņā pieder imunitāte.
Krievijas gadījumā visi zina, ka prezidents ir Putins un ārlietu ministrs ir mūžsenais un krupim līdzīgais Lavrovs.
Atzīstos godīgi, man bija jāskatās Gūglī, lai uzzinātu, ka režīma premjerministrs patlaban ir cilvēks vārdā Mihails Mišustins.
Bijušajā Dienvidslāvijā galvenais barbars Miloševičs bija valsts prezidents, kurš gāzts revolūcijā pret viņu, un tie bija dienvidslāvu policisti, kuri viņu pēc tam arestēja un nogādāja uz tiesāšanu Hāgā. Miloševičs tiesāšanas laikā nomira.
Krievijas gadījumā pēdējā laikā esmu redzējis dažādus video ar kopējo tēmu “vai pret Putinu patlaban tiek gatavots apvērsums?”
Tiek apspriesti tādi potenciāli nemiernieki, kā kādreizējais aizsardzības ministrs un pašreizējais Krievijas Nacionālās drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu.
Gan Starptautiskajā krimināltiesā, gan arī saistībā ar šo jauno tribunālu, visām procesa dalībvalstīm ir obligāts pienākums potenciālos apsūdzētos arestēt, ja tie uzrodas viņu teritorijā.
Te par visu vairāk sastopamies ar mūsdienu pasaules reālijām. Konkrēti attiecībā uz Kremļa galveno barbaru, ir divi citi līderi pasaulē, kuri ir nolēmuši, ka starptautiskā tiesa ir priekš kaķiem, un viņi ar barbaru veidos attiecības intensīvi un bez aiztures arī tad, ja pret viņu sarunu partneri ir izvirzītas starptautiskas kriminālapsūdzības.
Viens ir Ķīnas kompartijas lielais boss Šī. Otrs ir pašreizējais ASV prezidents.
Tas pirmais ar līdz kliņķim cinisku skatienu uz pasauli un tās nākotni. Tas otrs ar šķietami acīmredzamu demenci, kura instinkts liek lišķēties ap pasaules lielākajiem tirāniem bez kaut mazākās izpratnes, ko tas nozīmē ārpasaulei.
Nezinu, vai Vladimirs Putins kādreiz būs spiests uzvilkt cietumnieka uniformu. Šajā kontekstā tas vispirms prasītu viņa gāšanu no amata, un tā vien šķiet, ka Kremļa lielais boss mūsdienās principā dzīvo bunkuros zem zemes un savu snuķīti ārpus tām neuzdrīkstas bāzt.
Šogad 9. maijā Ukrainas prezidents eleganti un filigrāni atgādināja Putinam un visai pasaulei, ka Ukraina zina, kur viņš atrodas un vajadzības gadījumā būs gatava doties pakaļ arī viņam.
Tas ir galvenais, ko šonedēļ gribu teikt. Ukraina pēdējo mēnešu laikā ir demonstrējusi vienkārši izcilas kaujas spējas, kas ir nozīmējušas tūkstošiem un tūkstošiem krievu karavīru novākšanu no trases ikkatru nedēļu. Daudzviet Krievijā ir sprāgušas un degušas naftas pārstrādes rūpnīcas, dažādi loģistikas centri un citas iestādes.
Kremļa fašists var turpināt sūtīt savas raķetes un dronus uz Kijivu un radīt nepatikšanas kafejnīcu īpašniekiem un kultūras mīļotājiem.
Bet nu jau labu laiku tā vien šķiet, ka pārsvars konfliktā starp Ukrainu un tās ienaidnieku ir pārsviedies ukraiņu pusē. Melnā jūra principā iztīrīta no Kremļa karakuģiem. Pie frontes līnijas izveidota “nāves zona,” kurā ienaidnieka zaldātiem labāk nerādīties, jo kāds drons viņus atradīs, un tad tas būs kārtējais eks-zaldāts.
Krievija it kā liela, Krievija it kā ar daudziem resursiem, bet konkrēti cilvēku ziņā tā tomēr nav pavisam neizsmeļama. Bojā gājušo skaits Ukrainas avantūrā tuvojas pusotram miljonam. Pasaulē ir desmitiem valstu, kurās iedzīvotāju skaits ir zemāks.
Saprotu, Kremļa fašistam tīk gozēties Ķīnas kompartijas bosa un Amerikas jefiņa klātbūtnē un līdz ar to parādīt mēli visai pasaulei.
Bet Ukraina pa to laiku mierīgi un ar visaugstākās kompetences pakāpi ne vairs aizsargā sevi, bet gan uzbrūk ienaidnieka teritorijā aktīvi un nebūt ne bez veiksmes.
Varbūt galu galā tomēr sanāks tas, kas pirms pāris gadiem šķita pagalam neticams vai neiespējams. Varbūt galu beigās, salīdzinoši mazā Ukraina salīdzinoši lielajai Krievijai tā sados pa purnu, ka salīdzinoši lielā Krievija būs spiesta smilkstēt, asti iespraust kājstarpē un mukt prom.
Slava Ukraini!
