“Latvenergo” izveido 400 mākslīgās nārsta ligzdas raudām un brekšiem 0
VAS “Latvenergo” koncerna darbinieki sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” sestdien Lielvārdes novadā izveidoja vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs, informē “Latvenergo”.
“Latvenergo” ar biedrību sadarbojas piekto gadu, un šāda vides aktivitāte, veicinot zivju dabisko nārstu, ir koncerna papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmā. Tuvojoties nārsta laikam, ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms, kam seko nākamais – to ievietošana Daugavā, pirms tam ievietojot dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju aktivitāti.
Uzņēmumā skaidro, ka ligzdu gatavošanā izmanto dažādus, līdz 70 centimetrus garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos, un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.
Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu – tukšu plastmasas pudeli vai kannu. Uz pludiņa uzraksta nosaukumu “zivju ligzda”, lai ikviens, kurš upē redz šo marķējumu, saprastu izvietoto priekšmetu lomu.
Biedrības speciālisti norādījuši, ka aprīlī ligzdas izvietos, lai veicinātu raudu nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā novērots, ka raudu nārsta laiks sakrīt ar kļavu ziedēšanu, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka mākslīgajās ligzdās mēdz nārstot arī līdakas un līņi.
“Latvenergo” piebilst, ka videi draudzīga elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās nozīmē ne vien atjaunojamo energoresursu izmantošanu un drošu elektrostaciju ekspluatāciju, bet arī rūpes par apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu.
Lai kompensētu hidroelektrostaciju darbības dēļ zivju resursiem nodarītos zaudējumus, ik gadu Daugavā un tās baseina ūdenstilpnēs ielaiž vismaz 600 000 Baltijas laša un taimiņa smoltu un mazuļu, 700 000 vimbas, zandarta, sīgas un līdakas mazuļu kā arī 5 000 000 nēģa un līdakas kāpuru.
Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic “BIOR” zivjaudzētavas “Tome” un “Dole”. “Latvenergo” ik gadu zivju resursu atjaunošanai novirza 900 000 eiro.
