Latvieši salīdzināti ar citiem, cik labi atpazīstam viltus ziņas 0
Latvijas iedzīvotāju spēja atšķirt viltus ziņas no patiesām ir vidējas, salīdzinot ar citām sešām ES valstīm.
Viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43% iedzīvotāju.
Augstākais rādītājs sabiedrības nespējai atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju ir Grieķijā – 56,1%. Savukārt vidējais rādītājs konferences dalībvalstu starpā šai ziņā ir 46,1%.
Attiecīgi Slovēnijā tie ir 55,5%, Čehijā – 47,4%, Igaunijā – 38,3% un Francijā – 36,3%.
Šādi dati atklāti konferencē “Dezinformācijas un viltus ziņu izaicinājums demokrātijai”, kas norisinājās 29. novembrī Rīgā. Konferences mērķis bija noteikt viltus ziņu izplatību, sabiedrības gatavību tām un efektīvākos veidus, kā pret viltus ziņām attiekties.
Pirms konferences veiktais pētījums dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā, Čehijā un Francijā – cita starpā konstatēja, ka par efektīvāko veidu, kā stāties pretī viltus ziņām, tiek uzskatīti digitālās demokrātijas jeb e-demokrātijas rīki.
Tie ietver īpašas viltus ziņu konstatēšanai un uzrādīšanai domātas mājaslapas un digitālās platformas un digitālās aplikācijas, kas atvieglo viltus ziņu atpazīšanu.
Par dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas avotiem galvenokārt tiek uzskatīti anonīmi interneta portāli, kuru īpašnieki nav skaidri zināmi. Tam aptaujāto ekspertu vērtējumā seko valstu politiķi un politiskās partijas.
Anonīmi sociālie mediji kā dezinformācijas galvenais avots ir Igaunijā, ko nosauc 89% respondentu, kam seko Latvija (88%). Grieķijā viltus ziņu galvenie izplatītāji ir politiķi, ko nosauc 100% respondentu, un žurnālisti (89%).
Politiķi kā nozīmīgs dezinformācijas avots tiek uztverti arī Čehijā, Latvijā un Slovēnijā, bet Francijā 83% atbilžu par dezinformācijas nozīmīgāko avotu norāda politiskās partijas. Igaunijā un Francijā 67% atbilžu par nozīmīgu dezinformācijas avotu uzrāda biznesa korporācijas un nevalstiskās organizācijas.
Tā kā viltus ziņu izplatības lielākais kanāls ir digitālā vide, arī digitālie instrumenti tika atzīti par visefektīvākajiem, kā pret dezinformāciju iestāties un tikt galā. Par visefektīvākajiem e-demokrātijas rīkiem attiecīgi ir atzīti:
digitālie rīki ziņošanai par dezinformāciju (100% Latvijā, 56% Igaunijā);
īpašas platformas informācijai pirms balsošanas (63% Latvijā, 56% Igaunijā);
satura uzticamības reitingi saskaņā ar žurnālistikas principiem (83% visu aptaujāto);
uzticamas faktu pārbaudes organizācijas un akadēmiskie eksperti digitālās platformās (83% visu aptaujāto);
īpašas platformas vēlēšanu monitoringam (67% Francijā).
Konferenci Rīgā rīkoja sabiedrības iniciatīvu platforma «ManaBalss» ar ES programmas «Eiropa pilsoņiem» (Europe for Citizens) atbalstu projekta «Viedā e-demokrātija pret viltus ziņām» (Smart eDemocracy Against Fake News) jeb SMARTeD ietvarā.
