Latvija – Baltijas vājākais posms aizsardzības jomā? Komentē Jānis Sārts 89
Lietuvas armijas rezerves majors nosaucis Latviju par vājāko posmu Baltijā aizsardzības jomā. TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts atspēko majora teikto.
Viņš aicina atcerēties kara sākumu Ukrainā, kad visi uzskatīja Ukrainu par vāju salīdzinājumā ar Krieviju, bet viņi paši sevi neuzskatīja par vājiem.
Viņaprāt, uzskats, ka esam vājāki, ietekmē mūsu sajūtas un to, cik viegli mēs esam ietekmējami.
Sārts atzīst, ka mums ir problēmas ar robežu aizsardzību – mums nav pietiekami nodrošināta robeža, arī mūsu iekšpolitikā ir virkne problēmu.
“Bet tas nenozīmē, ka mums vajadzētu sevi uzskatīt par vājākiem,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka tiklīdz tu sāc runāt par sevi kā par vāju, tu sāc justies vājš un viegli iebaidāms.
“Tāpēc, es domāju, ka mums visiem vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, novērtējot sevi šādā veidā. Jā, mums ir jāatzīst problēmas un jārisina tās,” Sārts aicināja.
Runājot par militāro aspektu, viņš uzsver, ka, balstoties uz objektīviem datiem, ko ir analizējis NATO neatkarīgi no Baltijas valstīm, “var teikt diezgan skaidri un precīzi – mēs neesam vājākais Baltijas posms”.
Jau vēstīts, ka Lietuvas armijas rezerves majors Darjus Antanaitis izteicies, ka tieši Latvijas, nevis Lietuvas vai Polijas robeža rada vislielāko bīstamību NATO alianses drošībai.
Tas, viņaprāt, skaidrojams gan ar robežu drošumu, gan iedzīvotāju etnisko sastāvu. “Ir pagājusi trešdaļa gadsimta, bet viņi joprojām jūt simpātijas pret padomju impēriju, kaut lielākā daļa no viņiem pat nebija piedzimuši padomju okupācijas laikā,” par noskaņojumu Latvijas krievvalodīgo vidū saka Antanaitis.
