Latvijas balsij Eiropas Savienības gaiteņos jābūt skaidrai, sadzirdētai, konsekventai un stingrai 0
Autors: Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Latvijas lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Tūlīt noslēgsies pašreizējais Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods, un jau tagad notiek sarunas par nākamo daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Šajās sarunās tiks izšķirts, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika, kā tiks nodrošināts finansējums lauku attīstībai, zivsaimniecībai un citām nozarēm, un kādi būs “spēles noteikumi” nākamajos gados.
Briselē pieņemtie lēmumi ļoti tieši ietekmē Latvijas saimniecības, uzņēmumus, piekrastes kopienas, meža īpašniekus un cilvēkus laukos, tāpēc Latvijas nostājai ES budžeta sarunās jābūt skaidrai, pamatotai un stingrai. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijas lauki būtu spēcīgi, lauksaimnieki – konkurētspējīgi, bet jaunajiem cilvēkiem reģionos saglabātos vēlme un iespēja strādāt, attīstīties un veidot savu dzīvi.
Zemkopības ministrijas nozīmīgākais uzstādījums ES daudzgadu budžeta sarunās ir taisnīgs finansējums. Jau gadiem Latvijas lauksaimnieki saņem zemākos tiešmaksājumus ES. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus jau pašā saknē. Ja prasības lauksaimniekiem ir vienādas, tad arī atbalsta iespējām jābūt tādām pašām. Nevar runāt par vienotu tirgu un godīgu konkurenci, ja vienā tirgū vieniem ražotājiem atbalsts ir lielāks, bet citiem – mazāks.
Un, lai gan Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums nākamajam ES daudzgadu budžetam paredz būtiskas izmaiņas līdzšinējā pieejā, nozarēm ir pamatotas bažas par nākotni. Kopējā lauksaimniecības politika un Kopējā zivsaimniecības politika vairs netiks veidotas kā pilnībā atsevišķas ES politikas ar atsevišķu finansējumu, bet to finansējumu plānots iekļaut plašākā Valsts un reģionālās partnerības plānā. Šajā kopīgajā “katlā” apvienotu kohēzijas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, drošības, klimata un citu prioritāšu līdzekļus.
Rezultātā lauksaimniecības politikas finansējums samazināsies aptuveni par piektdaļu, bet zivsaimniecības politikai – vēl vairāk. Turklāt EK neparedz Latvijai papildu līdzekļus tiešo maksājumu izlīdzināšanai līdz ES vidējam līmenim. Tas nav pieņemami. Ja vēlamies stipru, drošu un konkurētspējīgu lauksaimniecību visā ES, tad finansējumam jābūt prognozējamam un taisnīgam.
Pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē drošība ir un paliks viena no Eiropas galvenajām prioritātēm. Mēs Latvijā to saprotam labāk nekā citi. Atrašanās pie ES austrumu robežas nozīmē papildu riskus, izmaksas un izaicinājumus. Taču tieši tāpēc jau budžeta sarunu sākumā ir jāparedz pietiekami līdzekļi nozaru attīstībai. Drošība un ekonomiskā noturība nav pretrunā. Gluži pretēji – spēcīgas lauku teritorijas, vietējā ražošana, pārtikas drošība, meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un dzīvas pierobežas kopienas ir daļa no valsts kopējās drošības.
Latvija arī uzstāj par lielāku elastību nākamajā periodā. Eiropas kopējie mērķi ir svarīgi, bet ceļš uz tiem nav vienāds visām dalībvalstīm. Latvijas lauki nav tādi paši kā Nīderlandes, Spānijas vai Francijas lauki. Mēs paši vislabāk spējam noteikt, kur atbalsts ir visvairāk nepieciešams – jaunajiem lauksaimniekiem, mazajām un vidējām saimniecībām, ieguldījumiem ražošanā, vides pasākumiem, lauku attīstībai vai konkrētām nozarēm.
Eiropas politikai jābūt konsekventai, stabilai un ar garantētu finansējumu. Lauksaimniekiem ir jāzina ar kādiem nosacījumiem viņi var rēķināties, lai ieguldītu tehnikā, zemē, ražošanā, dzīvnieku labturībā, vides prasību izpildē un savas saimniecības attīstībā. Lauksaimniekiem ir vajadzīgi skaidri noteikumi, saprotamas prasības un iespēja vairāk laika veltīt darbam savā saimniecībā, nevis dokumentu kārtošanai. Arī valsts iestādēs sistēmai jābūt tādai, ko var saprotami un efektīvi īstenot.
Šim redzējumam kalpos Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības izaugsmes plāns 2026.–2036. gadam. Tā pamatā ir efektīva un ilgtspējīga nacionālo resursu izmantošana, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, tirgus pieejamības un eksportspējas stiprināšana, kā arī riska vadība ar līdzsvarotu atbildību. Lauksaimniecībā vienmēr būs lietas, ko cilvēks nevar pilnībā kontrolēt — laikapstākļi, tirgus cenas, slimības, krīzes vai ģeopolitiskā situācija. Tāpēc nākotnes politikai ir jāpalīdz nozarei kļūt noturīgākai.
