Latvijas nākotne ir tehnoloģiski moderna valsts 0
Autors: Artūrs Graudiņš, Latvijas Zemnieku savienība ģenerālsekretārs
Pasaule šodien vairs nav tāda, kāda tā bija pirms divdesmit, desmit vai pat diviem gadiem. Tā mainās mūsu acu priekšā nevis gadu, bet dienu laikā. Tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi tādu tempu, ka tai kļūst arvien grūtāk izsekot. Taču sekot līdzi pārmaiņām nav izvēles jautājums. Ja vēlamies, lai Latvija un Eiropa saglabātu savu drošību, labklājību un konkurētspēju arī nākotnē, mums ir jāspēj pielāgoties.
Divdesmit pirmajā gadsimtā valstu spēku arvien mazāk nosaka dabas resursi vai iedzīvotāju skaits. To nosaka tehnoloģijas, inovācijas un spēja tās ātri ieviest praksē. Valsts, kas pirmā pielāgojas jaunajai realitātei, iegūst priekšrocības gan ekonomikā, gan enerģētikā, gan aizsardzībā. Tāpēc Latvijas nākotnes attīstības pamatā ir jābūt vienam skaidram mērķim kļūt par tehnoloģiski modernu valsti.
Runājot par Eiropas Savienību, tai nereti tiek pārmesta pārlieku lēna lēmumu pieņemšana un smagnēja birokrātija. Šī kritika bieži ir pamatota. Tomēr, neraugoties uz to, Eiropā notiek mērķtiecīga virzība uz nākotnes izaicinājumu risināšanu. To apliecina arī tikko publiskotais Eiropas Komisijas Elektrifikācijas rīcības plāns, kura ambiciozais mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo kontinentu, kura ekonomikas attīstības pamatā ir elektroenerģija.
Protams, var iebilst, ka elektroenerģija joprojām bieži ir dārgāka par gāzi un pieslēguma izveide elektrotīklam dažkārt aizņem vairākus gadus. Tomēr pēdējie gadi skaidri parādījuši, cik dārga Eiropai ir bijusi atkarība no importētajiem fosilajiem energoresursiem. Tā vairākkārt pakļāvusi Eiropu ģeopolitiskiem satricinājumiem, veicinājusi energoresursu cenu kāpumu un mazinājusi Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.
Elektrifikācijas ieguvumi kļūst arvien acīmredzamāki. Elektroautombiļa ekspluatācijas izmaksas var būt līdz pat 78% zemākas nekā līdzvērtīgam automobilim ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt pāreja no gāzes apkures uz siltumsūkņiem var samazināt mājsaimniecību apkures izmaksas pat par 60%. Elektrifikācija nav īslaicīga mode, tā ir ilgtermiņa attīstības virziens, kas vienlaikus nozīmē gan enerģētisko neatkarību, gan konkurētspējīgāku ekonomiku.
Tieši šeit satiekas ekonomika un drošība. Jo tehnoloģiski moderna valsts ir ne tikai turīgāka, bet arī drošāka.
Ja Eiropas galvenie izaicinājumi ir konkurētspēja un enerģētiskā neatkarība, tad Latvijai tiem jāpievieno vēl viens un tā ir valsts drošība. Tā ir ekonomiskā noturība, enerģētiskā neatkarība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un valsts spēja aizsargāt savus iedzīvotājus jebkuros apstākļos. Mūsdienās šīs jomas vairs nav nodalāmas, tās visas balstās tehnoloģijās.
Šajā ziņā Latvijai nav jāizgudro jauni risinājumi. Mums ir jāmācās no Ukrainas, jo karš Ukrainā ir šodienas karš. Tajā izmantotās tehnoloģijas un taktika parāda, kā izskatīsies arī nākotnes bruņotie konflikti.
Tradicionālās bruņojuma sistēmas, tanki, bruņutransportieri un nocietinājumi joprojām saglabā savu nozīmi. Taču tās vairs nav vienīgais vai galvenais izšķirošais faktors kaujas laukā. Bezpilota lidaparāti, mākslīgais intelekts, elektroniskās karadarbības līdzekļi un precīzās munīcijas sistēmas ir radikāli mainījušas kara raksturu. Lēti, masveidā ražoti droni spēj iznīcināt tehniku, kuras vērtība mērāma miljonos eiro.
Tieši tādēļ Latvijai, ieguldot 5% no IKP valsts aizsardzībā, īpaši rūpīgi jāizvērtē, kur šī nauda tiek ieguldīta. Būtu stratēģiska kļūda lielāko daļu līdzekļu novirzīt dārgām sistēmām, kuru piegāde iespējama tikai pēc vairākiem gadiem un kuru efektivitāti jau šodien apšauba kara pieredze Ukrainā. Daudz lielāks uzsvars jāliek uz modernām, elastīgām un tehnoloģiski attīstītām aizsardzības spējām, kuras iespējams ātri ieviest un nepārtraukti pilnveidot.
Kara statistika to spilgti apliecina. Ja lielāko daļu kara laika Krievijas un Ukrainas zaudējumu attiecība bija 2:1 vai 3:1, tad 2026. gada pirmajā pusē tā, pēc pieejamās informācijas, sasniedza jau astoņi pret vienu Ukrainas labā. Dažādi avoti norāda, ka vairāk nekā 90% Krievijas tehnikas un personāla zaudējumu ir saistīti tieši ar bezpilota lidaparātu izmantošanu, nevis ar tiešām kaujām. Pēc Ukrainas prezidenta publiski paustā, Ukrainā šobrīd izklaidus darbojas aptuveni 450 uzņēmumi, kas specializējas dronu ražošanā. Tie sola līdz gada beigām saražot 10 miljonus dronu. Šie skaitļi nepārprotami apliecina, ka nākotnes kara izšķirošais resurss būs tehnoloģijas un spēja tās ātri attīstīt.
Vienlaikus Ukrainas pieredze apliecina arī kādu sen zināmu militārās stratēģijas principu – aizsardzība nevar būt tikai pasīva. Efektīva aizsardzība nozīmē spēju nepieciešamības gadījumā pāriet pretuzbrukumā un pārnest iniciatīvu pretinieka pusē. Šo principu jau gadu desmitiem ievēro Somija, kuras aizsardzības koncepcija balstās uz mobilu aizsardzību, spēju ātri pārvietot spēkus un nepieciešamības gadījumā veikt prettriecienus ārpus konkrētā uzbrukuma sektora. Mūsdienu precīzās darbības rādiusa sistēmas un bezpilota tehnoloģijas šo pieeju padara vēl nozīmīgāku.
Latvijai no tā jāizdara viens būtisks secinājums. Mūsu nākotnes drošību nenodrošinās tikai vairāk tanku vai lielāks karavīru skaits. To noteiks mūsu spēja radīt, ieviest un ražot tehnoloģijas pašiem. Tas nozīmē investīcijas elektroenerģijas infrastruktūrā, mākslīgajā intelektā, bezpilota sistēmās, kiberdrošībā, aizsardzības rūpniecībā un zinātnē. Tā ir viena un tā pati politika, kas vienlaikus stiprina ekonomiku un valsts aizsardzību.
Pasaule mainās straujāk nekā jebkad agrāk. Tāpēc nepietiek tikai iegādāties jaunas tehnoloģijas, ir jāmaina arī domāšana. Latvijas attīstības stratēģijas centrā ir jābūt vienkāršam, bet ambiciozam mērķim kļūt par tehnoloģiski modernāko valsti Baltijā un vienu no modernākajām Eiropā. Valsti, kas nevis pielāgojas citu radītām tehnoloģijām, bet pati tās rada, ražo un eksportē. Tikai tā mēs spēsim vienlaikus nodrošināt gan valsts drošību, gan ekonomisko izaugsmi, gan augstāku dzīves līmeni nākamajām paaudzēm.
