Māris Kučinskis: “Paredzu, ka vasarā energoresursu cenas atgriezīsies daudzmaz vecajās sliedēs, otrreiz pasaule diez vai kāps uz tāda grābekļa.”
Māris Kučinskis: “Paredzu, ka vasarā energoresursu cenas atgriezīsies daudzmaz vecajās sliedēs, otrreiz pasaule diez vai kāps uz tāda grābekļa.”
Foto: Karīna Miezāja

“Latvijas cilvēkiem jāpārziemo bez optimisma.” Saruna ar bijušo premjeru Māri Kučinski 47

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Saruna ar bijušo premjerministru, Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju Māri Kučinski (ZZS, Liepājas partija).

 

Kas pagājušogad likās svarīgākais, pie kā vēl kavējas domas?

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
Lasīt citas ziņas

M. Kučinskis: Bija skaisti, balti Ziemassvētki. Bērni paaugušies. Valsts dzīvē nopietns un nepabeigts darbs – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunā direktora izraudzīšana un nominēšana. Gandarījums par paveikto, vadot Nacionālās drošības komisiju, kur viss kārtībā, informāciju saņem tie, kam vajag. Nākamais pozitīvais, ka nav bijuši satricinājumi slependienestu sadarbībā. Viena no motivācijām, kādēļ piekritu uzņemties NDK vadību, – neļaut izjaukt modeli, kāds bija izveidojies manā premjerēšanas laikā.

 

Neļaut Bordāna Jaunajai konservatīvajai partijai veikt ieplānoto drošības dienestu apvienošanu?

Ne vien to, bet izdevās atbrīvoties no cilvēkiem, kurus negatīvi raksturoja informācija no drošības ie­stādēm. Runāju par bijušo SAB cilvēku Aigaru Sparānu, kura gadījums kliedzošākais, pret viņu vērstās aizdomas stiprākās un apsūdzības panti var būt smagākie.

CITI ŠOBRĪD LASA

(Valsts drošības dienests 2020. gada aprīlī Sparānu, kurš izdienas pensijā devies 2018. gadā, aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu, bet pērn pavasarī VDD rosināja Sparānu apsūdzēt arī citā lietā – par spiegošanu. – Red.) Vai Sparāna ietekme izravēta ar visām saknēm un tīkliem?

Jāpēta, vai tīkli atjaunojas, vai vietā neveidojas citi. Domāju, arī policista Sozinova noņemšana no amatiem ir ar plusa zīmi.

(Kādreizējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs 2020. gada novembrī tika pārcelts Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka, Kriminālpolicijas biroja priekšnieka amatā; pērn maijā viņu aizturēja Valsts drošības dienests, tika sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un Sozinovu atstādināja no pienākumu pildīšanas; 2021. gada 1. jūnijā Sozinovs nolēma pavisam pamest policijas dienestu “sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli”. – Red.)

 

Tīkli vairāk saistīti ar austrumu kaimiņiem vai tie krimināla rakstura?

Vairāk saistībā ar kontrabandu un “biznesu”, kuru varēja taisīt, izmantojot ietekmi un veidojot “krusttēva” cienīgas attiecības, kurās šķiroja cilvēkus atkarībā no izdevīguma.

 

Tā runāja, ka bijušais KNAB darbinieks, tagad Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija) sadarbojies ar Sparānu.

Grūti pateikt, kurš bija galvenais, nedomāju, ka Juraša kungs. “Ļoti labs operatīvais darbinieks ar spīdošu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem viņš nav izturējis.

 

Kāpēc tad Jurašu neizdod izmeklēšanai vai neaiztur kā deputātu Aldi Gobzemu?

Protams, katram cilvēkam jābūt otrai iespējai. Jurašs tagad jau ir liels politiķis, vada Saeimas Juridisko komisiju, iespējams, ka sācis jaunu dzīvi.

Manā skatījumā, darbības pret Gobzemu nebija īsti nepieciešamas. Tās tikai vairo to, ko Gobzems grib. Grib, lai viņu aiztur, jo tas ceļ popularitāti to vēlētāju acīs, par kuriem Gobzems cīnās. Piemērs ir Artuss Kaimiņš. No viņa aizturēšanas iestādes guvušas mācību, ka tā var panākt pretējo efektu vēlamajam.

 

Pandēmijas situācija mazina vai ceļ drošības līmeni valstī?

Palielina darba apjomu. Mītiņi, nemieri, monitorings sociālajos tīklos – nepieciešams vairāk uzraudzības. Rudens pusē bija smagāks periods, kurā valdība, kura šķiro prioritātes, par tām vai nu aizmirsa, vai tai šķita, ka kļūs nepopulāra, bet kārtības uzturēšana tika atstāta novārtā.

Iekšlietu iestādes tomēr sekoja drošības uzstādījumiem. Tagad esam nostabilizējušies attiecībā uz pandēmiju.

Saprotam, ar ko tā draud, ar ko ne, bet bija laiki, kad likās, ka vīrusu katrs noķers uz ielas stūra un no aplipinātajiem diez vai daudzi sagaidīs Ziemassvētkus.

 

Kurš būs SAB direktors?

Tas ir gada pirmais uzdevums. Nav jāaizmirst, ka līdz vēlēšanām nepilns gads, un Satversmes aizsardzības birojs ir Latvijai ļoti svarīga iestāde. Tāpēc kandidāti jāvērtē rūpīgi, diez vai formāla parādīšanās nepieciešama cilvēkiem, kurus uzrunā amatam.

 

Uzrunāto vidū minēti profesionāļi, pārstāvji no diplomātiskajām aprindām.

Pirmais, kam jābūt raksturīgam nākamajam SAB direktoram, – jābūt stingram mugurkaulam pateikt “nē” augšminētajiem kārdinājumiem. Otrkārt, iestādei vajadzīgs laiks sakārtoties un nodzēst pēdas, kādas tomēr bijušas un palikušas. Sparāns kā visi, kas ļāvušies vilinājumiem, bijis gana gudrs, lai būtu arī ietekmīgs pamatdarbā.

SAB jākļūst stabilam, jāsadarbojas ar pārējām drošības iestādēm – manuprāt, jaunajam direktoram nav laika pavadīt trīs gadus, mācoties saprast, kas un kā. Jāskatās uz kandidātiem, kam ir zināms, ko dara Satversmes aizsardzības birojs un nav jāeksperimentē ar cilvēkiem no malas.

SAB direktoru Saeimā jāievēlē ar lielu balsu pārsvaru, nevis jāiespiež amatā kā vienu otru vadītāju. Par to ir sapratne politiķu vidū.

 

Sparāns esot bijis nelaiķa, bijušā SAB direktora Jāņa Maizīša, uzticības persona. Kā tā varēja kļūdīties?

Kā SAB darbiniekam Sparānam kaut ko vajadzēja paveikt arī “valsts labā”. Pa starpu citām darbībām. Viņam bija labas profesionālās zināšanas, tāpēc vērtējums varēja būt virspusējs – kamēr netika atšifrēts.

 

Cilvēkus satrauc, vai nebūs karš Krievijas agresīvās politikas dēļ. Kādas ziņas pienāk no slependienestiem Nacionālās drošības komisijā?

Jārēķinās ar jebkuru iespēju. Lai kā nepatiktu parlamentārā iekārta ar strīdiem, villošanos, kuras dēļ šķiet, ka nekas nekust uz priekšu, tā tomēr ir demokrātija. Valstīs, kur demokrātija ir butaforija, lēmums var tikt pieņemts pēkšņs un negaidīts.

Tāpēc situācija uz Krievijas–Ukrainas robežas jāskata ļoti skrupulozi.

Karaspēka izvietojums un koncentrācija pašreiz it kā liecina, ka karš nevar būt. Bet, ja dažu dienu laikā kāpinātā tempā var panākt lielāku koncentrāciju, tas dara uzmanīgus, ka avantūra no Krievijas puses iespējama.

Ieklausoties Putina un viņa tuvākā loka retorikā, jūtams jaunais izplatītais naratīvs – Eiropa ir novājināta, NATO mūs apdraud, ielencot no visām pusēm. To šauj no visiem lielgabaliem, ietekmējot vienkāršo krievu sabiedrību.

Tad lielu daļu cilvēku vairs nešausmina apgalvojumi, ka ukraiņi ir slikti, ka NATO gatavojas uzbrukt, un tādā veidā var aizspēlēties tiktāl, ka jānospiež poga, jo atpakaļceļa vairs nav.

 

Atspere saspiesta līdz galam un kādā brīdī sprūk vaļā…

Tieši tā. Kremlis sauc par panākumu, ka ar viņiem runās ASV, NATO, Eiropas valstu amatvīri. Kāda būs Rietumu nostāja, ir prognozējams. Bez piekāpšanās Krievijas prasībām. Vai Krievija atsperi spiedīs tālāk vai lēnām atslābinās – nezinām. Jābūt gataviem arī sliktākajam scenārijam.

 

Kas jums sakāms par Latvijas iesaistīšanu robežkonfliktā ar Baltkrieviju – vai normāli, ja drošas robežas izbūvi paredz vien 2024. gadā, kamēr citās kaimiņvalstīs rīkojas daudz operatīvāk?

Dīvaina tā izbūve ir. Maigāk laikam nepateikšu. Labi, Valsts kontrole atklāja kādas blēdības, bet pēc tam citi no iespējamā blēžu atbalstītāja – uzņēmēja nopirka tās pašas dzeloņdrātis, maksājot daudz dārgāk citiem par žoga uzlikšanu. Tā ir liela māksla.

Otrkārt, ar naudu nedrīkst šķiesties – bet ieplānot līdzekļus budžetā robežas nostiprināšanā pēc diviem gadiem ir absurdi.

Kad tiek skarta valsts drošība, jārīkojas maksimāli ātri un efektīvi. Labi, ka pirmais migrantu vilnis mūs apgāja.

Varējām pārņemt lietuviešu, poļu pieredzi. Robežsargiem gāja palīgā Zemessardze, armija, sadarbība bija profesionāla.

 

Vai iekšlietu ministra amatā iecelta profesionāle?

Marijai Golubevai daudzas lietas jāmācās. No ilggadējas pieredzes varu teikt, ka Ministru prezidentam jātiecas veidot kabineta sastāvu, kura locekļi pilnvērtīgi spēj veikt pienākumus no pirmās darba dienas.

Iekšlietu ministri nevērtēšu kā nepiemērotu amatam, ņemot vērā augsto intelektu, zināšanu līmeni, enerģiju, ar kādu viņa iesaistījusies darbā, bet visu uzreiz grūti aptvert līdz šim neiepazītā jomā.

Ja Golubeva ar ko ieies vēsturē, tā nebūs austrumu robežas izbūve, jo pēc grafika redzams, ka to nepaspēs. Bet viņai ir unikāla iespēja palikt atmiņā kā Policijas akadēmijas atjaunotājai. To paveikt jaunā veidolā ir visi priekšnoteikumi.

Pirmais, ka izglītības sfēra ir atbilstīga viņas kompetencei. Otrs noteikums – ja ministres politiskā aizmugure sniegs pilnu atbalstu, pēc pagājušiem vairāk nekā desmit gadiem pēc akadēmijas likvidācijas policistu apmācību būs iespējams atjaunot augstā līmenī.

 

Iepriekš Ģirģena kungs bija ceļā uz policijas augstskolas atjaunošanu, tagadējā ministre to redz mazliet citādāku?

Ģirģenam trūka partijas politiskā atbalsta, un nebija izstrādāts augstskolas juridiskais modelis.

Tagad ir plāns veidot apmācību “konsorciju” no akadēmijas apmācību pārņēmēja – Stradiņa universitātes, papildinot ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes spēkiem un uz Policijas koledžas bāzes, kur atradīsies studiju vieta. Tas ir kā trīs personas, katra ar savām prasmēm, izveidotu akciju sabiedrību.

 

Kā ir ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – vai korupcijas apkarotāji nav kļuvuši pārāk bezzobaini? Pa Daugavu peldināja finiera aisbergus, bet lielās zivis neķer, medicīniskos iepirkumus nekontrolē?

Nē, krīzes laika iepirkumus caurskata, bet procesus nereklamē. Neaizmirsīsim, ka uz priekšu virzās daudzās Rīgas domes un tās uzņēmumu lietas, kur vajadzēja sagaidīt juridiskās palīdzības dokumentus no ārzemēm. KNAB gan nav NDK, tā sakot, “klients”…

 

…bet Jēkabs Straume nokļuva biroja vadībā jūsu premjerēšanas laikā.

Jā, un tomēr vīlies viņā neesmu. Straume nav bungu rībinātājs, neaicinās svētdienas TV raidījumus uz “karstām” aizturēšanām. Var piekrist, pašreiz uzkrītoši daudz ir sabiedrības skatījumā “maziņās lietas” – par to jāuzdod jautājumi.

 

Kāpēc ZZS priekšvēlēšanu gadā nav aktīvākā opozīcijā, kāpēc nerīkojat protestus pret Kariņa–Levita režīmu, kāpēc jums nav “rododendrs”?

Ik pa brīdim iesaucamies, redzot valdības kļūdainas rīcības, bet nelaime ir, ka daļa ZZS pārstāvju bijuši visādās varas pozīcijās pie lēmumu pieņemšanas.

Tad dominē pārliecība – šodien esi opozīcijā, bet nevajag bļaut par to, ko vispār nevar izdarīt.

To ievēroju es, Bergmanis, Augulis, bijušie valdības locekļi – nevajag prasīt utopijas, nevajag vadīties pēc principa “jo sliktāk, jo labāk”.

Ainārs Šlesers arī bijis augsts valdības amatvīrs.

Bet viņam arvien gribējies pievērst uzmanību sev, un tam viņš izmanto katru iespēju.

 

Vai nākotne rādās pozitīvās krāsās – ZZS atkal atgriežas pie varas?

Jā, lasīju Jura Pūces interviju “Latvijas Avīzē”, sapratu – viņa apvienībai nekas nav pretim. Mums gan svarīgāki šķiet pašu mājasdarbi. Jāmobilizējas vēlēšanām. Izskatās, esam saglabājuši elektorātu reģionos.

 

Ja domājat pašvaldību vēlēšanās gūto atbalstu, atgādināšu, ka nereti nacionālā mērogā cilvēki balso citādāk.

Plusiņu var iedot pašvaldības mērs, vadība – sauksim tās par rekomendācijām. Tas lielai daļai iedzīvotāju liek domāt.

Cilvēki mēdz mosties mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Izberzē acis, paskatās apkārt – vietējā vara labi strādājusi, kāpēc šo spēku neatbalstīt arī valsts līmenī?

Bet taisnība, ne vienmēr notiek šāda korelācija.

 

Kā piedabūsiet savus atbalstītājus atnākt līdz iecirkņiem, ja pašvaldības devās vēlēt trešdaļa balsstiesīgo?

Tiešām slikti, ka sabiedrības noskaņojums rāda – ja vēlēšanas būtu rīt, balsot aizietu mazāk par 30%. Jo mazāk balsotāju, jo lielākas iespējas balsīm dalīties. Kādiem spēkiem var izdoties mobilizēt un aktivizēt nelielu atbalsta grupu, kamēr pamatmasa, kam jānosaka valsts nākotnes kurss, vēlēt neaiziet.

Rezultātā – sašķelts, sadrumstalots parlaments. Ne velti saka – ceļš līdz vēlēšanām politiķiem iestiepjas četru gadu, visa cikla garumā.

Lielajā bildē ZZS var piedāvāt pragmatisku, konservatīvu nostāju, neizjaucot līdzsvarus, kādi valstī ir.

Atskatoties uz laiku, kad bijām valdībā, jāteic, vairāk runājām par cilvēkiem tuvākām prioritātēm un risinājumiem. Jā, kopainu mainīja kovids.

Jebkādai valdībai būtu grūti šai situācijā tikt cauri sausām kājām, bez popularitātes zudumiem.

Tāpēc, ka jebkuru lēmumu vieni atbalstīs, otri būs rokām, kājām pret. Tomēr šodien redzam haosu, nesaprotamus lēmumus.

Nākamais, ko varam piedāvāt, ir profesionāla komanda. Arī jauni līderi, piemēram, Viktors Valainis.

Kurš būs apvienības premjera kandidāts? Raimonds Bergmanis esot atteicis.

Vēl jāpēta, bet socioloģija parāda katrā vēlēšanu apgabalā izveidojušos līderu pulciņu. Tā kā viens nav karotājs, debesīs vienu necelsim. Nāksim ar vienotu kampaņu, ar pirmajiem numuriem reģionos.

 

Aptaujas liecinot, ka daudzi no Latvijas iedzīvotājiem vēlas par premjeru Aivaru Lembergu…

Tā ir specifiska piekritēju auditorija. Aivaru jo­projām grib tie, kas saka – “bet paskatieties, kāda ir Ventspils!”, grib stingrās rokas atbalstītāji, krievvalodīgie, no kuriem daļa varbūt nemaz nezina Lemberga šābrīža atrašanās vietu. Atbalsta bāzes eksistenci noliegt grūti. Taču tā netiks izmantota.

Cilvēki ir nedrošībā par rītdienu, kā tiks galā ar inflāciju, kuras kāpums draud sasniegt divciparu skaitli, kā spēs norēķināties par elektrību un gāzi. Vai valdībai nevajadzēja straujāk reaģēt, meklēt palīdzības risinājumus?

Vajadzēja. Vērsos pie atsevišķiem paziņām valdībā, jo man saglabājušies labi kontakti ar bijušo Igaunijas premjeru, tagad spī­keru Ratasu. Tallinā valdība komunikāciju ar iedzīvotājiem sāka jau septembrī, aktīvi iesaistījās, kamēr mūsu valdība nebija gatava alternatīvam piedāvājumam.

Atbalsts nāca pārāk gausi. Latvijas cilvēkiem būs jāpārziemo bez optimisma. Labā ziņa – paredzu, ka vasarā energoresursu cenas atgriezīsies daudzmaz vecajās sliedēs, otrreiz pasaule diez vai kāps uz tāda grābekļa.

 

Ko jūs būtu darījis, būdams premjers?

Nav citas izejas kā meklēt spilvenus, kompensāciju mehānismus, lai trieciens patērētājiem nebūtu tik graujošs. Tas ir tas, ko Igaunija sāka risināt vasaras beigās, nevis kā Latvijā, kur vēl diskutē, kad saņemti un jau samaksāti pirmie milzīgie rēķini. Budžetu apspriežot, iesniedzām priekšlikumus – vismaz PVN uz apkures sezonu valdība jau nu varēja samazināt.

 

Pašvaldību savienības vadītājs Kaminskis saka – esot īss laika sprīdis, kad valdībai būšot jāskatās pēc papildu atbalsta pasākumiem.

Domāju, tā notiks. Kad nosvinēts jaunais gads, īstās grūtības tikai sākas. Attiecībā uz apkuri parādos nokļūs skolas, slimnīcas, pašvaldības, jo izdevumu pieaugums nav iekļauts budžetā. Tuvākie trīs četri mēneši būs smagi.

Pieņemu, valdību par to mizos vairāk nekā par nesekmēšanos ar pandēmijas apkarošanu.

 

Vai var vērtēt sasniegumus un neveiksmes administratīvi teritoriālās reformas sakarā? Ko pusgads parādījis, pa jaunam saimniekojot, piemēram, daudz lielākā Valmieras novadā?

Ar jaunām, lielākām vietvarām ir kā ar mājām. Pašvaldības, kuras sāka celt no pamatiem, rindojot profesionālus cilvēkus zemākos pārvaldes posmos, saprātīgi kārtojot struktūrvienības, strauji attīstās. Valmiera gudri rīkojās. T

ā būvē jauno novadu, pārvilinot vienu otru pieredzējušu kadru arī no ZZS, zinot, ka viņš ir stabils saimnieks, uz lokālo partiju. Tur sliktāk nevar būt! Turpretī pašvaldībās, kur pēc apvienošanās sākās politiskie cīniņi, atliekot malā organizatoriskos pārkārtojumus, izaugsme nebūs ātra.

Analizējot reformu, jāatzīst – iedzīvotājiem kā nu kur laimējies ar vadību.

Taču plašāk vērtēsim nākamgad 1. janvārī.

 

Vai Nacionālās drošības komisijas uzmanību saistījis 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājums Rīgas domes vadības pārstāvim Mārtiņam Kossovičam no “Progresīvo” partijas?

SAISTĪTIE RAKSTI

Paskaidrojumu nevienam neesam prasījuši. Ir degošākas lietas, ar ko komisijai jānodarbojas. Kiber­uzbrukumu draudi, valsts drošība, arī darījumi ar kriptovalūtām, par ko esam ieinteresējušies pēdējā laikā. Katram no mums internetā ik dienu ir dažādi piedāvājumi, piemēram, no Nigērijas.

Izrādās, arī Rīgā dzīvo bagāti cilvēki, kaut gan par potenciālo kukuļotāju nav zināms, vai viņš dzīvē maz redzējis tādu naudu. Iespējams, KNAB ir vairāk zināms, nekā publiski vēstīts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā…
23 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Valdība beidzot pamodās, lai elektrības un apkures izmaksu sitiena skartie masveidā neiepirktu striķus un ziepes 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 23
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
7 minūtes
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Visticamāk, Kazahstānā nostiprināsies eiropeiski iekrāsots autokrātisks režīms ar postpadomju un islāma piejaukumu
2 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība
47 minūtes
LE
LETA
Ziņas
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
12:19
LA
LA.LV
Ziņas
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
11:58
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība
11:18
LE
LETA
Ziņas
Ap 40% no vakardien atklātajiem Covid-19 gadījumiem konstatēti bērnu un jauniešu vidū 3
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Stāsti
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sestdien dažbrīd uzspīdēs saule un vietām nedaudz snigs
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skumja ziņa: mūžībā devies iemīļotais un talantīgais latviešu aktieris Arnis Līcītis
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Diennaktī atklājot gandrīz 6000 jaunus Covid-19 gadījumus, atkal pārspēts līdzšinējais rekords 34
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu
20 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
Intervija 3 stundas
LB
Laura Blumberga
Praktiski
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Latvijas studentu komanda uzbūvējusi lieljaudas raķeti 6
3 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Ilze Pētersone: Vienā mierā un ar cieņu – arī kad dabū pa sāniem
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz autoceļa “Via Baltica” Lietuvā pie Polijas robežas snigšanas un avāriju dēļ paralizēta satiksme 55 kilometru garā posmā 7
18 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
“Da Vinči koda” autors Dens Brauns vienai no mīļākajām uzdāvinājis 300 000 eiro vērtu zirgu
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cipule skaidro, kāpēc pašlaik nevajadzētu ieviest ļoti stingrus ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Saskrējuši kā bites uz medus!” zemledus makšķernieki apsēduši Juglu 18
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
22 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Piedzīvojam aizvien jaunas prāta aptumsuma izpausmes 48
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Pārsteigums. Putins ir krietni sliktāks, nekā mēs iztēlojāmies.” Navaļnija komanda publicē “Putina pils” fotogrāfijas 58
1 diena
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Štokenbergs: Vientuļi ļaudis bez bērniem ir pesimistiskāki par saviem nākotnes ienākumiem 34
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?
23 stundas