Par ziedu kupenām priecāties drīkst, bet… Ābeļu ziedēšana par gaidāmo ražu atklāj vairāk, nekā spējat iedomāties 0
Ābeļu ziedēšana nav tikai skaists pavasara skats vien. Tā ir arī dabas signāls par to, kāds bijis pavasaris, cik strauji mostas augi un cik riskants var būt turpmākais laiks augļu kokiem.
Dabas ritmu pētnieki šādus notikumus sauc par fenoloģiju — tā ir sezonālo dabas parādību, piemēram, lapu plaukšanas, ziedēšanas un putnu migrācijas, vērošana saistībā ar laikapstākļiem un klimatu. “Woodland Trust” skaidro, ka fenoloģija palīdz saprast, kā daba reaģē uz konkrētā gada laikapstākļiem.
Ābeļu ziedēšanas laiks lielā mērā atkarīgs no temperatūras. Jo siltāks pavasaris, jo straujāk attīstās pumpuri un agrāk sākas ziedēšana. Eiropas Vides aģentūras klimata pielāgošanās platforma norāda, ka daudzām augu un dzīvnieku sugām Eiropā novērota tendence pavasara attīstības posmiem sākties agrāk, galvenokārt klimata apstākļu izmaiņu dēļ.
Taču agrs un bagātīgs ziedēšanas vilnis ne vienmēr nozīmē drošu un bagātīgu ābolu ražu. Tieši ziedēšanas un jauno augļaizmetņu laikā augļu koki kļūst īpaši ievainojami pret salnām. Aiovas štata universitātes paplašinājuma dienests norāda, ka ābeles ir īpaši jutīgas brīdī, kad pumpuri sāk uzbriest un attīstās līdz ziedēšanai — salna var bojāt ziedpumpurus un samazināt augļaizmetņu daudzumu.
Arī Latvijas pieredze rāda, ka šis risks nav teorētisks. LVĢMC 2023. gada fenoloģiskajā apskatā rakstīja, ka maijā daudzviet bija stipras salnas, vietām gaiss atdzisa līdz –6 grādiem, bet mēneša otrajā un trešajā dekādē visā valstī ziedēja arī ābeles. Centrs toreiz norādīja, ka salnas un ilgstošais sausums radīja bažas lauksaimniekiem.
Tātad ābele ziedot var “pastāstīt” divas lietas reizē. Pirmkārt, pavasaris bijis pietiekami silts, lai koks sāktu intensīvu attīstību. Otrkārt, ja pēc tam seko aukstas naktis, skaistie ziedi var kļūt par ražas vājāko punktu.
Vēl viens būtisks signāls ir bites un citi apputeksnētāji. Laba raža nav atkarīga tikai no ziedu daudzuma — ziediem jābūt apputeksnētiem.
Ja ābeles zied, bet laiks ir auksts, lietains vai vējains, kukaiņu aktivitāte var būt mazāka. Tas nozīmē, ka pat ļoti krāšņa ziedēšana ne vienmēr pārvērtīsies pilnos zaros ar āboliem.
Savukārt mitrs laiks ziedēšanas periodā var palielināt arī slimību risku. Valsts augu aizsardzības dienests šogad maijā brīdināja, ka vairākās ābeļu saimniecībās sasniegta ziedpumpuru balonu stadija, atsevišķām šķirnēm sākusies ziedēšana, bet pēc gaidāmajiem nokrišņiem prognozēts ļoti augsts ābeļu kraupja infekcijas risks.
Tāpēc teiciens “ābeles zied — būs āboli” nav gluži tik viennozīmīgs. Patiesībā ziedēšana ir tikai sākums. Pēc tās vēl svarīgi, vai nebūs salnu, vai būs pietiekami silts apputeksnētājiem, vai nebūs pārmērīga mitruma un vai koki tiks galā ar slimību spiedienu.
Īpaši uzmanīgi jāskatās uz ļoti agru ziedēšanu. Tā var izskatīties kā pavasara dāvana, bet augļkopjiem bieži nozīmē paaugstinātu risku — jo agrāk koks uzzied, jo ilgāks periods vēl jāiztur līdz stabilam siltumam. AP rakstīja par Mičiganas pētniekiem, kuri klimata pārmaiņu apstākļos pēta vēlu ziedošas ābeļu formas, jo vēlāk ziedoši koki biežāk spēj izvairīties no postošām pavasara salnām.
Tātad, ja jūsu dārzā ābeles zied īpaši skaisti, priecāties noteikti drīkst. Bet tas vēl nav solījums par bagātīgu rudeni. Ābeļu ziedēšana drīzāk ir dabas brīdinājuma lampiņa: pavasaris ir ieskrējies, bet īstais pārbaudījums augļu kokiem vēl tikai priekšā.
