Latvijas Restorānu biedrības prezidents: “Covid-19 laiks bija diezgan traks, bet krīze mūsu nozarē nav beigusies” 48
“Atskatoties, protams, tas Covid-19 laiks bija diezgan traks, bet jāsaka tā, ka tā krīze mūsu nozarē nav beigusies,” tā TV24 raidījumā “Latvijas labums” sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, atbildot uz jautājumu, vai šobrīd ēdināšanas nozare pēc Covid-19 pandēmijas un toreizējiem darbības ierobežojumiem ir atguvusies.
“Lai gan bieži vien mūsu viesiem un cilvēkiem no citām nozarēm rodas priekšstats, ka restorāni ir pilni! Viņu iemīļotajā restorānā piektdienas vakarā pēkšņi nevar dabūt galdiņu. Tā tak ir! Bet nu faktiski ir tā, kā jau mēs esam pamanījuši, inflācija ir skārusi diezgan nopietni mūsu valsti, un ne tikai restorānu biznesu. Ēdināšanas uzņēmumiem bieži vien ir rekordliels apgrozījums, bet tie peļņas rādītāji nav rekordlieli, ja tie vispār ir,” tā sīkāk par notiekošo nozarē pastāstīja Jenzis.
Covid-19 pandēmijas laikā vai katrs labi atceras, ka brīžiem ēstuvēs un restorānos varēja ēst uz vietas, brīžiem nē – drīkstēja vien paņemt ēdienu līdzņemšanai. Dažādi noteikumi viesu un klientu apkalpošanā mainījās ik pa brīdim, kas ietekmēja arī ēdināšanas nozari Latvijā.
“Bija divi gadi – mēs visi atceramies, ka tagad var ēst, tagad nevar…Tagad sēžam uz lievenīša, tagad terasē…Divi metri, tad divi pie galda, tad četri pie galda,” tā par Covid-19 ierobežojumu laiku atgādināja Jenzis. “Un tiešām cepuri nost visiem uzņēmumiem, kas spēja pielāgoties un neaizvēra savas durvis! Tomēr kritušie [uzņēmumi] bija mazāk nekā pēdējā krīzē, ko varētu saistīt ar Krievijas karadarbību Ukrainā, jo šī karadarbība diemžēl ir ļoti ietekmējusi tūrisma rādītājus,” uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības prezidents.
Jenzis TV24 raidījumā uzsvēra, ka Latvija esot pēdējā vietā Eiropas Savienībā, ja mēs salīdzinām datus ar 2019.gadu un šo atgūšanos pēc “visām krīzēm”.
“Pēc ārvalstu viesu nakšņošanas skaita kritērija mēs esam pēdējā vietā, blakus ir mūsu brāļi – lietuvieši, igauņi. Diemžēl mums ir šis tuvums Krievijai. Un arī viesi no attālākajiem reģioniem un ne tik attāliem reģioniem – arī vācieši diemžēl neizvēlas braukt uz šo reģionu. Arī vislielākie tūrisma pasākumi, kas bija vismaksātspējīgākie, viņi izvēlas galamērķus, kas ir tālāk no karadarbības zonas,” teica Jenzis.
Brīdī, kad tikko beidzās Covid-19 ierobežojumi un likās, ka varēs tūlīt sākt strādāt, tā sākās karadarbība Ukrainā. “Pirmajos mēnešos tika atceltas visas lielās rezervācijas uz to gadu, protams, pēc tam mazliet atguvās ar individuālajiem tūristiem, bet nu vienalga, mums iet salīdzinoši grūti ar citiem reģioniem Eiropas Savienībā, kur ir vairākas valstis, kas ir absolūti atguvušās 2019.gada līmenī gan Eiropā, gan pasaulē,” sacīja Jenzis TV24 raidījumā “Latvijas labums”.
Latvija iepaliek par “mīnus 30%” no citām Eiropas Savienības valstīm, precizēja Jenzis. Tas esot diezgan daudz.
“Ēdināšana ir būtiska tūrisma nozares sastāvdaļa – eksportējoša nozare. Daudzi mūsu kolēģi, kas strādāja tieši uz tūristiem, nu diemžēl šo tūristu ir mazāk…Varbūt tie cilvēki, kas staigā cauri Vecrīgai, pamana, ka tur šīs tūristiem domātās vietiņas ir smagi cietušas. Ir lielas cerības uz valsti, uz Rīgas pilsētu, ka LIAA un Rīgas Tūrisma attīstības birojs aktīvāk stāstīs tūristiem, ka pie mums ir droši, pie mums ir garšīgi – var braukt arī gastronomijas tūrismā,” norādīja Jenzis, diskutējot TV24 raidījumā par to, vai ēdināšanas nozare šobrīd ir atguvusies pēc Covid-19 pandēmijas.
