Lielogu dzērvenes. Kā tās audzēt Latgalē? 0

“Pastāstiet, lūdzu, par lielogu dzērveņu audzēšanas īpatnībām Latgalē!”
 Elvīra Kokina Daugavpils novadā

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Latgalē ir Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanai piemērots klimats un pietiekami daudz kūdras purvu, kur ierīkot stādījumus, taču tas prasa daudz līdzekļu, ko iespējams atpelnīt tikai pēc vairākiem gadiem (pirmo ražu iegūst 5. gadā pēc stādīšanas). Piemēram, SIA “Latgales dzērvenes” Ludzas novada Briģu pagastā pirms astoņiem gadiem ar lielogu dzērvenēm apstādīti 5 hektāri. Saimniecības īpašnieks Aivars Priedītis stāsta, ka raža šajā audzē (īpaši labākajām šķirnēm) ir vidēji 6 – 10 t no hektāra. Šogad gan dzērvenes ražojušas paskopi – no visas plantācijas novākts vien 10 tonnu ogu, jo augus bojājis dzērveņu dzinumu pangodiņš.

Iegūto ražu audzētājs realizē ar LPKS “Ziemeļoga” un LPKS “Baltijas ogu kompānija” starpniecību, ogas pārstrādā arī savā uzņēmumā SIA “Spengole”. Par vienu no labākajām šķirnēm A. Priedītis atzīst Latvijā pietiekami ilgi pārbaudīto, ražīgo ‘Stevens‘ ar apaļām vai ovālām, sarkanām ogām. Ja paredzēts realizēt svaigas, labi ventilētā telpā, 0…+2 °C temperatūrā tās var uzglabāt līdz decembrim, rēķinoties ar nelieliem ražas zudumiem. Latgalē droši var audzēt arī agrīno šķirni ‘Early Black’, kas ienākas septembra sākumā. Tai ir tumši sarkanas, bumbierveida formas ogas, kas svaigas labi glabājas līdz decembrim. Lielražošanai piemērota šķirne ‘Lemunyon’ – tā ir ražīga, bet ogas labāk izmantot pārstrādei saldētā veidā, jo svaigas glabājas slikti. Līdzīgi ir ar šķirni ‘Bergman’, kas ir kaprīza un prasa īpašu agrotehniku, taču ogas ir ar tumšu krāsojumu un garšīgas.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Latgalē ir Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanai piemērots klimats un pietiekami daudz kūdras purvu, kur ierīkot stādījumus, taču tas prasa daudz līdzekļu, ko iespējams atpelnīt tikai pēc vairākiem gadiem (pirmo ražu iegūst 5. gadā pēc stādīšanas).

 

Dzērvenes novāc, kad ogas krāsojas šķirnei tipiskajā krāsā. Bīstamas ir agrās rudens salnas, jo tās var bojāt negatavās ogas. Tā notiek, ja gaisa temperatūra vairākas stundas ir -2 °C. Tad ražas zudumi var būt ievērojami. Apsalušas, negatavas ogas paliek dzeltenas un mīkstas, tādas neder glabāšanai un pārstrādei, tādēļ jāatšķiro. Turpretī pilnīgi nogatavojušās dzērvenes salā necieš – ilgstoši atrodoties temperatūrā, kas zemāka par -4 °C, ienākušās ogas kļūst mīkstas un sulīgas, pēc atsilšanas ir garšīgas un labi glabājas, taču ir grūtāk iztīrāmas.

– Lai pasargātu dzērvenes no salnām un ogas pagūtu nogatavoties uz lauka, iesaku ierīkot laistīšanas sistēmu. Ogas, kas sasniegušas pilnīgu gatavību, ir tumši sarkanas, ar brūnām sēkliņām, cietas, kraukšķīgas, viegli šķirojamas, – stāsta dzērveņu audzētājs.

Ilgstošai uzglabāšanai un pārstrādei paredzētās ogas parasti vispirms sasaldē tā sauktajās šoka kamerās -30 °C, bet glabā -18 °C temperatūrā. Liel­ogu dzērvenes tāpat kā purvā augušās izmanto ievārījumu, džemu, želeju, sulas un citu pārtikas produktu gatavošanai.

Amerikas lielogu dzērvenes labi aug arī dārzā. Labākais to stādīšanas laiks ir maijs, jūnijs. Nelieliem dzērveņu stādījumiem parasti izmanto apsakņotus viengadīgus vai divgadīgus stādus. Stādīšanas attālums – 10 x 10 līdz 15 x 15 cm. Jo blīvāks stādījums, jo ātrāk dzinumi nosedz augsni un mazāk aug nezāļu. Lielražošanā izmanto 8 – 15 cm garus spraudeņus. Tos sprauž kūdrā (pH 3,5 – 5,5), atstājot virs zemes 2 – 3 cm garus galus. Jaunie dzinumi sāk augt pēc trim četrām nedēļām.

Nokrišņu Latvijā ir pietiekami, tomēr, iestājoties ilgstošam sausuma periodam, stādījumi jāmitrina. Lai gan dzērvenes ir mitrumprasīgas, tās necieš pastāvīgu slapjumu. Vietās, kur ilgstoši krājas ūdens, saknēm trūkst gaisa, tās atmirst un augi var iznīkt. Paaugstinātas prasības pēc mitruma dzērvenēm ir pavasarī, augšanas sākumā, ziedēšanas laikā, ogu briešanas un jauno ziedpumpuru ieriešanās laikā. Lielražošanā dzērvenes smidzina arī, lai pasargātu augus no pavasara un rudens salnām. Mazdārziņā pret salnām var izmantot agrotīklu.

Reklāma
Reklāma

Dzērvenājus svarīgi mulčēt ne retāk kā reizi piecos gados (pirmoreiz to dara pirmajā vai otrajā gadā pēc stādīšanas). Mulčas slānis stimulē stādījumu sakuplošanu – horizontālo dzinumu apsakņošanos un vertikālo dzinumu veidošanos. Latvijā labākā mulča ir kūdra, bet var izmantot arī skujkoku zāģskaidas.

Pavasarī Aivara Priedīša uzņēmumos (mob. tālr. 26829725) varēs iegādāties dzērveņu stīgas spraudeņu griešanai.