Lietuvas un Somijas infrastruktūra izglāba Latviju – mēs varējām dzīvot aukstumā 0

Eiropas valstis arvien aktīvāk iegulda enerģētikas infrastruktūrā, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes. Kā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” uzsver Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, Ārlietu daļas direktore, izšķirošu lomu spēlējuši tādi projekti kā Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls un Somijas infrastruktūra, kas Latviju pasargājuši no dziļākas krīzes.

Reklāma
Reklāma
“Varbūt tas nelietis Brunavā nošāva mazo Modra draugu tieši brīdī, kad viņš kaut kur zem krūmiem bija aizsnaudies?” Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņas
“Es vairs nevaru turpināt…” Darbību beidz iemīļots latviešu zīmols 5
Plāno iegādāties lietotu auto? 13 automašīnas, kuras var iegādāties pat ar lielu nobraukumu 54
Lasīt citas ziņas

“Infrastruktūra, pa kuru nafta uz valstīm var aizplūst, tur ir tieši vienā virzienā. Tur ir milzīgas investīcijas infrastruktūrā, ko šīs valstis, kuras mēs neviens vārdā neminam, arī veic,” stāsta Zariņa.

Viņa pauž, ka šīm valstīm ir izņēmums no sankciju pakotnes infrastruktūras neesamības dēļ, lai valstis strauji varētu mainīt esošo situāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūs droši vien lielā mērā izglāba tas, ka Lietuvai jau bija sašķidrinātās gāzes termināls, arī tas, ka Somija attīstīja šo infrastruktūru. Mūs tas izglāba. Arī, protams, gāzes krātuve, kas mums ir,” atklāj Zariņa.

Viņa uzsver, ka Eiropā politiskā griba ir augsta — valstis cenšas kļūt arvien neatkarīgākas no Krievijas gāzes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.