Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Sākusies Krievijas ofensīva. Uzbrukums notiek Luhanskas apgabalā 0
Prigožinam arvien grūtāk savervēt ieslodzītos karam Ukrainā
Krievijas ir kļuvusi mazāk atkarīga no “Vagner” grupas algotņiem vairākos nozīmīgos uzbrukuma sektoros.
Ieslodzīto vervēšanas mērogs , šķiet, ir krietni samazinājies, salīdzinot ar 2022. gada vasaru-rudeni, liecina britu izlūkošanas dati.
Lielākajā daļā Ukrainas izsludināta gaisa trauksme
🇺🇦 Pēc #krievija okupantu artilērijas apšaudes #Hersona (#Ukraina) izcēlies liels ugunsgrēks. pic.twitter.com/t0Aq5y84L8
— BreakingLV (@breakinglv) February 2, 2023
There was a massive fire in #Kherson at night. According to preliminary reports, the occupiers hit a fireworks warehouse in the Epicenter shopping center. pic.twitter.com/kMdZI9Bksm
— NEXTA (@nexta_tv) February 3, 2023
Krievija karā Ukrainā zaudējusi aptuveni 200 000 kritušo un ievainoto
Karā Ukrainā kopš 24.februāra nogalināti vai ievainoti aptuveni 200 000 Krievijas karavīru, atsaucoties uz amerikāņu un citām Rietumu amatpersonā, vēsta laikraksts “The New York Times”.
Vladimir Putin’s troop losses have soared as he desperately presses for an advantage in eastern Ukraine, U.S. and other allied officials said. https://t.co/TUfdAsWpsn
— The New York Times (@nytimes) February 3, 2023
Lai gan amatpersonas atzīst, ka dzīvā spēka zaudējumus ir ļoti grūti aplēst, tās norādījušas, ka smagās kaujas Bahmutā un Soledarā ir ievērojami palielinājušas jau tā lielos zaudējumus.
Taču lielie zaudējumu, visticamāk, neliks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt savus kara mērķus, uzskata Rietumu analītiķi.
Arī Ukrainas dzīvā spēka zaudējumus ir grūti noteikt, jo Kijiva nelabprāt atklāj šādu informāciju. Taču arī Ukrainas armija Bahmutā brīžiem zaudēja simtiem karavīru dienā.
ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs novembrī publiski izteicās, ka abām karojošajām pusēm ir vairāk nekā 100 000 kritušo un ievainoto. Vienlaikus ASV amatpersonas privātās sarunās sacīja, ka šie skaitļi ir tuvāki 120 000.
Pagājušajā mēnesī Millijs preses konferencē Vācijā sacīja, ka Krievijas zaudējumi, kas ietver arī algotņu grupējuma “Vagner” kaujiniekus, ir krietni pāri 100 000.
Pagājušajā mēnesī augsta ranga NATO un sabiedrotos valstu militārpersonu un amatpersonu sanāksmēs viena no amatpersonām kaujas Donbasā salīdzināja ar gaļas mašīnu.
Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs Eiriks Kristofersens 22.janvārī televīzijā izteicās, ka Krievijai ir nogalināti vai ievainoti 180 000 karavīru, bet Ukrainai aptuveni 100 000 karavīru un 30 000 civiliedzīvotāju. Vēstulē “The New York Times” Kristofersens uzsvēra, ka šie skaitļi nav precīzi un patiesie zaudējumi var būt lielāki vai mazāki.
Augsta ranga ASV amatpersonas šonedēļ izteicās, ka Krievijas zaudējumi jau varētu būt tuvāki 200 000.
Krievijas armijas spējas ir pāvērtētas
Kremlis, visticamāk, atkal pārvērtējis Krievijas armijas spējas jaunas ofensīvas Ukrainā kontekstā. Par to ziņo Amerikas kara pētījumu institūts (ISW).
Eksperti nav konstatējuši pierādījumus tam, ka Krievijas spēki būtu atguvuši pietiekamu kaujas spēku, lai sakautu Ukrainas spēkus Austrumukrainā un līdz martam ieņemtu vairāk nekā 11 300 kvadrātkilometrus no neokupētā Doņeckas apgabala, teikts jaunajā ziņojumā.
Ukraina gatava sniegt garantijas, ka partneru ieroči netiks izmantoti Krievijas apšaudei
Ukrainai ir nepieciešami tālas darbības ieroči, un tā ir gatava sniegt jebkādas garantijas, ka partneru ieroči netiks izmantoti Krievijas apšaudei, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
“Ja mēs tiksim pie iespējas trāpīt mērķiem līdz 300 kilometru attālumā, Krievijas armija nespēs būt pārsvara pozīcijās un būs spiesta atkāpties. Ukraina ir gatava sniegt jebkādas garantijas, ka jūsu ieroči netiks izmantoti, lai apšaudītu Krievijas teritoriju. Mums ir daudz mērķu pagaidām okupētajā Ukrainas zemē, un mēs esam gatavi koordinēt mērķu izvēli ar mūsu partneriem,” ceturtdien Kijivā Ukrainas valdības un Eiropas Komisijas kopīgajā sēdē sacīja ministrs.
Lai gūtu uzvaru, Ukrainai ir jāpārņem stratēģiskā iniciatīva, sacīja Rezņikovs, piebilstot, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu saņemšana ir prioritāra.
“Pats svarīgākais, lai traģēdija Dņipro, kur Krievijas raķete nogalināja 46 cilvēkus, ieskaitot sešus bērnus, neatkārtotos. Mums pēc iespējas drīzāk ir vajadzīgas sistēmas “Patriot”, SAMP-T, kā arī jaunas IRIS-T un NASAMS piegādes,” uzsvēra ministrs.
Viņš arī atgādināja, ka Ukrainai ir nepieciešami tanki un bruņutehnika.
Ministrs no jauna norādīja, ka lielā skaitā nepieciešama artilērijas munīcija gan aizsardzībai, gan pretuzbrukumam.
Munīcijas ražošana ir jāpalielina, sacīja Rezņikovs, norādot, ka Ukraina jau ražo “padomju kalibra” šāviņus un mīnas.
Nepieciešami ir arī ieroči, lai iznīcinātu Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas, sacīja Rezņikovs.
Lielbritānijas ministrs pieļauj iznīcinātāju piegādes Ukrainai
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless neizslēdz iespēju, ka Ukrainai varētu tikt nodrošināti reaktīvie iznīcinātāji, vienlaikus viņš brīdināja, ka tiem karā diez vai būs “burvju nūjiņas” loma.
“Attiecībā uz to, kas skar iznīcinātājus, pēdējā gada laikā es esmu sapratis, ka neko nedrīkst apgalvot absolūti, bet arī izslēgt nedrīkst,” sarunā ar žurnālistiem sacīja ministrs.
Tiesa gan, Vollesa teiktais ir atšķirīgs no Dauningstrītas oficiālās nostājas, kur joprojām izslēdz iespēju piegādāt Kijivai kaujas lidmašīnas.
“Britu iznīcinātāji “Typhoon” un F-35 ir ļoti sarežģītas mašīnas, lai apmācītu ar tām lidot paies daudzi mēneši,” vēl otrdien sacīja premjerministra preses sekretārs. “Tāpēc mēs uzskatām, ka sūtīt šīs lidmašīnas Ukrainai nebūtu mērķtiecīgi.”
Kijiva jau labu laiku lūdz nodrošināt tai iznīcinātājus F-16, tomēr ASV līdz šim atteikušās tos piegādāt.
Tajā pat laikā citi ASV NATO partneri, arī Polija, pēc visa spriežot, ir gatavi apmierināt šo Ukrainas lūgumu.
Gūstā saņemti Bučas zvērībās vainīgie okupanti
Gūstā saņemti Bučas un Irpeņas zvērībās vainīgie okupanti, vēsta “Unian”.
Ukraiņiem viņus izdevies saņemt gūstā pie Vuhledaras. Gūstā nokļuvuši desmit okupanti.
Šveice izskata iespēju piegādāt Ukrainai tankus
Šveice izskata iespēju piegādāt Ukrainai tankus “Leopard 2”, vēsta “Bloomberg”.
Ņemot vērā valsts ievēroto neitralitāti, tā tankus nevar piegādāt pa taisno Ukrainai, tāpēc izskata iespēju par simbolisku maksu pārdot Ukrainas sabiedrotajiem Polijai, Čehijai un Slovākijai, lai aizvietotu tos tankus, kuras šīs valstis piegādājušas Ukrainai.
Putins pavēlējis līdz martam sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabalus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli līdz martam sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju, komentārā tīmekļa laikrakstam “Kyiv Post” sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks.
Ir pazīmes, ka Krievija gatavojas jaunam masīvam uzbrukumam, lai sagrābtu valsts austrumus.
“Mēs vērojam, ka krievu okupācijas karaspēks pārdislocē uz austrumiem papildu trieciena grupas, vienības, ieročus un kara tehniku. Atbilstoši Ukrainas militārā izlūkdienesta datiem Putins devis pavēli līdz martam sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijas,” norādīja Čerņaks.
Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju mobilizēto karavīru sagatavošanai, un tai nav pietiekamu spēku un līdzekļu, lai tuvāko nedēļu laikā sāktu masīvu uzbrukum no šī virziena.
“Atbilstoši situācijai šodien nokomplektētu trieciena grupu nav. Nav draudu, ka Baltkrievija varētu tikt piesaistīta Krievijas pusē pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, bet tie arī, nenoliedzami, ir riski, kas mums jāņem vērā,” piebilda militārā izlūkdienesta pārstāvis.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka Krievija varētu gatavot jaunu uzbrukumu Ukrainai 24.februārī – pilna mēroga kara sākuma pirmajā gadadienā. Pēc viņa teiktā, Krievija ir mobilizējusi aptuveni pusmiljonu karavīru.
