Žurnālists Sandris Metuzāls feisbukā raksta: “Ir, protams, interesanti un aizraujoši lasīt Lemberga un Co sarunas, taču mazliet pat pārsteidzoši, ka uz to fona neviens neiedomājas uzdot jautājumu – ja jau tik vienkārši var noplūdināt vienas krimināllietas ietvaros ierakstītas sarunas (varbūt autentiskas, varbūt ne pārāk – kas to lai zina, jo audio oriģinālus jau neviens nav dzirdējis), tad varbūt tāpat kaut kur noplūst arī operatīvie ieraksti, kas skar ar valsts drošību patiešām saistītus jautājumus? Respektīvi, smieklīgās veco oligarhu pļāpas žurnālam “Ir”, bet nopietnās lietas, piemēram, Krievijas vēstniecībai? Kur garantija, ka tā tas tiešām nav? Jo, pateicoties oligarhu sarunu noplūdināšanai, ir acīm redzams, ka ar konfidencialitāti mūsu dienestiem tā ir, kā ir…” Izskan arī pārmetumi, ka esot “nozagti un publiskoti operatīvās lietas materiāli”… 56
Vienīgais likumīgais pamatojums šādas informācijas publiskošanai ir būtiskas sabiedrības intereses. Tieši tas arī bija pamats “Ir” lēmumam – redakcija uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kādā veidā politiskie līderi kārtoja lietas, slēpa iespējamus likumpārkāpumus, apsprieda politikas procesus un centās pakļaut medijus.
Jūs esat paudusi uzskatu, ka “amati jāatstāj visām amatpersonām, kas izgaismojušās šajās oligarhu dzīrēs “Rīdzenes” numuriņos – gan politiķiem, gan valsts uzņēmumu vadītājiem”, jo politiķi Latvijā izmantojuši varu savtīgam labumam – atrodoties politikā, bīdījuši to biznesu intereses, kuros paši slēpti saimnieko. Taču, ja nav gūti juridiski pierādījumi, vai tiesiskā valstī var atstādināt kādu no amata tikai uz sarunu pamata? Runāt taču var visu ko, kāds sarunu dalībnieks teiks – es blefoju vai es pajokoju…
Manuprāt, valsts amati ir jāatstāj personām, kuru reputāciju ir aptraipījuši vai nu sarunās izskanējušie fakti, vai arī meli, ko šīs amatpersonas tagad ir paudušas savos komentāros par sarunām. Uzskatu, ka godīgums, atbildīgums un darbs sabiedrības, nevis savtīgās interesēs ir būtiskas vērtības, kas mums jāpieprasa no politiķiem un amatpersonām.
Vai, jūsuprāt, izgāzusies lieta tieši neparāda izmeklētāju (iespējams, arī jūsu avotu) nevarību, ka nespēja gūt pietiekamus pierādījumus?
KNAB un prokuratūras darba kvalitāte šajā lietā man šķiet pilnīgi nepieņemama un rada nopietnas bažas par to, kas ir šīs nespējas cēlonis. Ja tiesībsargājošās institūcijas nespēj atklāt, pierādīt un sodīt augsta līmeņa sistēmisku korupciju, tas apdraud demokrātiju un visas sabiedrības labklājību, jo esmu pilnīgi pārliecināta – tiesiskums ir Latvijas drošības un ilgtspējas pamats.
