Mazās oranžās odziņas ar milža spēku 0
Arvien vairāk sākam novērtēt tos dārzeņus un ogas, pret kuriem iepriekš varbūt esam bijuši nevērīgāki. Tagad daudzi savā ikdienas ēdienkartē, piemēram, iekļauj ķirbjus, ko savulaik nedarīja, ziemas krājumiem sagatavo cidoniju sīrupu un sulu. Šim sarakstam var pievienot arī smiltsērkšķu ogas, kas ir bagātas ar vitamīniem, aminoskābēm un antioksidantiem. No šīm ogām iegūtā sula un eļļa ir iedarbīgs līdzeklis veselības un imunitātes stiprināšanai, kas tagad – rudenī – ir ļoti būtiski.
Pirmā komercraža
Pirms četriem gadiem Jelgavas novada Platones pagastā divi jauni cilvēki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks sāka lielu kopdarbu – iekopa smiltsērkšķu dārzu vairāku hektāru platībā. Vispirms iegādāto zemi, kas bija ar brikšņiem aizaugusi, vajadzēja atbrīvot no krūmiem, tad meliorēt, jo lietainā laikā uz lauka veidojās mazi ezeriņi, pēc tam kultivēt augsni, un tikai tad pienāca kārta smiltsērkšķu stādīšanai.
Apzināti izvēlējušies tikai vienu šķirni – Latvijas smiltsērkšķu selekcionāra Andreja Brūveļa radīto šķirni ‘Tatjana’, jo ogām ir augsts eļļas un karotinoīdu saturs. 2016. gadā iestādīja pirmos smiltsērkšķus, bet šogad novāca pirmo komercražu.
“Mūsu dārzā augošās šķirnes smiltsērkšķi vācami tikai trīs nedēļas, parasti darbi jāsāk augusta vidū un jāpabeidz septembra pirmajā nedēļā. Ja ogas pārgatavojas, tās vācot grūti dabūt nost no zariem, jo izšķīst. Šogad bija ļoti laba smilstērkšķu raža – novācām 20 tonnas ogu,” gandarīti stāsta SIA Zeltlejas saimnieki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks.
Abi uzņēmējdarbību sākuši no nulles un daudz naudas investējuši smiltsērkšķu stādījumu iekopšanā. Saimniecības attīstībai izmantoti pieejamie finanšu līdzekļi gan no ALTUM, gan no Leader, gan Lauku atbalsta dienesta finansējuma. Kamēr ogu apjomi nav lieli, smiltsērkšķu pārstrādi veic kopā ar sadarbības partneriem, paši ražo tikai eļļu. Elīna un Eduards saviem smiltsērkšķu produktiem izvēlējušies zīmolu Zelt.
Smiltsērkšķu eļļas daudzie plusi
Eļļu iegūst no smiltsērkšķu ogu miziņu un sēkliņu masas, kas paliek pēc sulas izspiešanas. Šo masu kaltē saudzīgā temperatūras režīmā, lai saglabātu vitamīnus un bioloģiski aktīvās vielas. “Šogad augustā bija labvēlīgi laika apstākļi, tāpēc izspiedas varējām izkaltēt saulē brīvā dabā – izklātas uz režģiem. Iepriekš miziņu un sēkliņu masu vedām kaltēt uz speciālām krāsnīm, kas izmaksā dārgi,” stāsta Eduards.
“Liela nozīme ir tam, lai spiedpaliekas tiktu pareizi izžāvētas. Ja tās ir par sausu vai par mitru, eļļu nevarēs izspiest. Balstoties uz savu pieredzi, varu atklāt – lai iegūtu litru smiltsērkšķu eļļas, jāpārstrādā 200 kilogramu ogu.”
Eļļas spiešanas process notiek šādi: izkaltētās miziņas un sēkliņas sasmalcina pulverī, tad ievieto presē, kur ar aukstās spiedes metodi iegūst augstvērtīgu eļļu. Tai ir piesātināta tumši oranža krāsa, skābens aromāts un neitrāla garša. Jāuzglabā tumšā vietā istabas temperatūrā.
Smiltsērkšķu eļļa satur vairāku veidu taukskābes, ko cilvēka organisms pats nespēj sintezēt, kā arī taukos šķīstošos vitamīnus E un K, karotinoīdus un citas vērtīgas vielas. “Tieši eļļā koncentrējas visas labākās smiltsērkšķu īpašības,” zina teikt Elīna. To var izmantot medicīnā, kosmētikā (pievieno sejas, roku un ķermeņa kopšanas krēmiem, lūpu balzamam) un uzturā (izmanto kā dabīgo krāsvielu desertiem, mērcēm un citiem ēdieniem).
Šai eļļai piemīt pretiekaisuma, baktericīdas, sāpes mazinošas un brūces dziedinošas īpašības. Var lietot iekšķīgi, ja ir avitaminoze, mazasinība, ateroskleroze, hipertensija, sirds mazspēja, podagra, kuņģa čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums, žultsceļu slimības.
Smiltsērkšķu eļļa arī stiprina imunitāti, palīdz saaukstēšanās un vīrusu infekcijas gadījumos, atjauno enerģiju. Tai piemīt spējas uzlabot nervu sistēmas darbību, ir antidepresanta īpašības.
Ja veselības uzlabošanas nolūkā lieto koncentrētu smiltsērkšķu eļļu, dienas deva ir 1–2 pilieni. Var pagatavot 10% šķīdumu: 3 tējkarotēm vīnogu kauliņu eļļas (tā vislabāk uzsūcas organismā!) pievieno 7 pilienus smiltsērkšķu eļļas.
Marinādē aizstāj citronu
Visbiežāk uzturā tiek lietota smiltsērkšķu sula. Neatšķaidīta tā ir ļoti stipra, tāpēc ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, var arī ar jogurtu, burkānu, apelsīnu vai ābolu sulu.
• Ja ir svaigas ogas, var rīkoties šādi: blendera traukā ieliek ogas, pievieno pienu un sakuļ. Sakultajai masai ļauj nostāties, nokāš, sēklas izmet, bet šķidrumu lej atpakaļ blenderī, pievieno banānus, ja vēlas, kādu ievārījumu, un visu sablendē.
• Var pagatavot smiltsērkšķu un ābolu (vai ķirbju) ievārījumu. Nepieciešams: 700 g smiltsērkšķu ogu, 1 kg ābolu vai ķirbju, 1 apelsīns, 700 g cukura. Ogas samaļ un izberž caur smalku sietu. Ābolus nomizo, izgriež serdes, samaļ. Apelsīna miziņu norīvē ar rīvi, apelsīnu nomizo un noņem balto plēvi, sagriež gabaliņos. Ābolu un smiltsērkšķu biezeni samaisa, pieliek apelsīna gabaliņus un rīvēto apelsīna miziņu, uzvāra. Pieber cukuru un turpina vārīt uz nelielas uguns vēl 5–10 minūtes. Lej burkās un aizvāko.
• Smiltsērkšķu sula ir lieliska gaļas marinādes sastāvdaļa! Lai pagatavotu marinādi, katliņā nedaudz apcep sasmalcinātus ķiplokus, atdzesē. Tad pievieno čili garšvielu maisījumu, smiltsērkšķu sulu, medu, sakapātas pētersīļa lapas. Cūkgaļu notur šajā marinādē pāris stundu, tad grilē.
• “Smiltsērkšķu lapas satur antioksidantus un arī serotonīnu – laimes hormonu, kas atbildīgs par centrālo nervu sistēmu,” stāsta Elīna. “Izkaltētām smiltsērkšķu lapām pievienojam ābolu mētru, kurai ir izteikta garša un smarža, un – tējas maisījums gatavs!”
