Sabiedrībā valda mīts, ka ekoloģiski produkti tīra sliktāk vai netīra nemaz. Tieši pretēji! 11
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kur vēl vienkāršāk, kad vajag iegādāties veselībai un videi draudzīgāku mājas kopšanas līdzekli! Skaties pēc ekomarķējuma un liec mantu grozā. Tomēr dzīve rāda, ka liela daļa pircēju par svarīgāku uzskata tīrīšanas kvalitāti un produkta cenu, bet marķējums daudziem ir tumša bilde.
Ko atklāj statistika*
Mājas tīrīšanai ap 40% iedzīvotāju patērē vienu divas stundas nedēļā, katrs ceturtais ar lupatu vai slotu rokā rosās trīs četras stundas. Lielākoties ar to nodarbojas sievietes, uzkopšanai ilgāks laiks vajadzīgs ģimenēs ar trim un vairāk cilvēkiem. Kovida laikā, kad vairāk jāpaliek mājās, uzkopšana varētu notikt vēl sparīgāk.
Sadzīves ķīmijas produkti veido 2,1% no visiem pirkumiem – ikdienas uzkopšanas darbiem, tostarp veļas un trauku mazgāšanai, telpu tīrīšanai, ģimenes gadā iegādājas vismaz sešus dažādus sadzīves ķīmijas produktu veidus.
Lai gan divas trešdaļas apgalvo, ka esot svarīgi, lai izmantotie ķīmijas produkti būtu dabai draudzīgi, veikalā roka visbiežāk (75,4%) sniedzas pēc cenā un kvalitātē pieņemamākiem produktiem, nekaitīgumam veselībai pievērš uzmanību 26,9%, draudzīgumam videi – 20,3% .
Pat mazu bērnu mammas dod priekšroku produktiem, kas labi tīra un mazgā, kā arī neizraisa alerģiskas reakcijas. Labprāt izvēlētos videi draudzīgākus, ja vien būtu pārliecinātas par labu rezultātu.
Izpratne par ekomarķētu produktu kvalitāti un to atpazīšana rada grūtības ne tikai jaunajām māmiņām, bet trešdaļai sabiedrības (32%), vēl vairāk ir tādu, kas par ekoloģisku vai videi draudzīgu sadzīves ķīmijas produktu uzskata jebkuru ar “eko” vai “bio” uzdruku uz etiķetes. Vai nav uzmanības vērts temats?
Ekomarķētie ir efektīvi
“Sabiedrībā valda mīts, ka ekoloģiski produkti tīra sliktāk vai netīra nemaz. Tieši pretēji! Izvēloties produktus ar ekomarķējumu, varat būt droši, ka tie būs ne tikai videi draudzīgi, saudzīgi, bet arī efektīvi,” apgalvo akciju sabiedrības “Spodrība” direktore Baiba Megre.
Uzņēmums 2012. gadā pirmais Baltijas valstīs sāka ražot ekoloģiskus tīrīšanas, kā arī kosmētiskos līdzekļus ar Eiropas Savienības marķējumu “Ecolabel”, ko mēdz latviskot par eiropuķīti. Patlaban pārdošanā ir 16 šādi sadzīves ķīmijas un vairāki kosmētikas produkti, pieprasījums ik gadu pieaugot par 10–20%.
Efektivitāte ir viena no prasībām ekomarķējuma saņemšanai.
“Ecolabel” pieteikto produktu atbilstību Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem Latvijā izvērtē Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB).
“Mazgāšanas līdzekļiem visās sadzīves ķīmijas produktu grupās ir nepieciešami produktu testi, lai pierādītu atbilstību kritērijiem “piemērotība lietošanai”. Uzņēmējs ar dokumentiem apliecina, ka produkts ir testēts, cik efektīva ir tīrīšanas spēja, vai tā ir apmierinoša ražotāja ieteiktajā zemākajā temperatūrā un dozējumā pie attiecīgās ūdens cietības,” skaidro VPVB vecākā eksperte Edīte Timšane.
Līdztekus tīrīšanas efektivitātei ekomarķētie produkti rada mazāku ietekmi uz ūdens ekosistēmām, satur ierobežotu vai mazāku daudzumu bīstamo vielu, iesaiņoti otrreizējai pārstrādei derīgā iepakojumā u.c.
Ja kādu tas vēl nepārliecina, vērtīgi zināt, ka, piemēram, trauku mazgāšanas līdzekļos aizliegtas 19 bīstamās vielas, veļas mazgāšanas – 18, kā arī stingri ierobežots citu ķīmisku vielu pielietojums.
Pēdējos divos gados ir krietni pieaudzis Latvijā ražoto ekoproduktu skaits: trauku mazgāšanai ar rokām licencēti 23, veļas mazgāšanai – 20, citā seguma (grīdai, logiem u.c.) – 7 (vairāki no visiem licencētajiem vēl netiek ražoti. – I. P.).
Birojam jāuzrauga, vai arī pēc licences saņemšanas uzņēmējs produkta ražošanā ievēro noteiktās prasības.
Pagaidām sūdzības par vietējiem ekoproduktiem nav saņemtas, tāpēc ražotnēs pārbaudes netiek veiktas, turklāt birojs nodrošinājies ar līgumu, kurā abi Latvijā izvietotie sadzīves ķīmijas ražotāji – Islandes uzņēmējiem piederošā a/s “Spodrība” un ASV kompānijas meitas uzņēmums “Sonata Enterprise Inc.” – apliecina, ka ievēros produkta ekokvalitātes kritērijus.
Pāris sūdzības pēdējo divu gadu laikā saņemtas par ražojumiem ar citas valsts piešķirtu ekomarķējumu, viena no tām attiecās uz tā saucamo zaļmaldināšanu (no angļu valodas “greenwashing”. – I. P.).
Kam jāiet ar līkumu
Kā norāda “Spodrības” vadītāja B. Megre, ar nepamatotiem vai maldinošiem apgalvojumiem par produkta izcelsmi vai ietekmi uz vidi reizēm jāsastopas arī vietējo ražotāju konkurencē.
“Dabas elementu attēli dizainā, pašdeklarēti apgalvojumi par vidi vai uzsaukumi par zaļo dzīvesveidu ne vienmēr ir pamatoti.”
Tikko beidzies “Zaļmaldināšanas novēršanas mēnesis”, kurā starptautiskas kampaņas laikā Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) mudināja patērētājus būt uzmanīgiem, izvēloties preces ar uzrakstiem “ekoloģisks”, “bioloģisks”, “dabai draudzīgs” un tamlīdzīgiem.
Atšķirībā no ziemeļvalstīm, kas ar zaļmaldinātājiem cīnās jau krietnu laiku, mūsu PTAC problēmai pievērsušies tikai nesen.
Pērn veiktajās desmit pārbaudēs konstatēti zaļmaldināšanas gadījumi, taču ar sodīšanu centrs nesteidzas.
Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa stāsta, ka tuvākajā laikā PTAC rīkos nopietnāku diskusiju ar tirgotāju pārstāvjiem, reklāmas aģentūrām un skaidros, kā strādāt ar zaļajiem paziņojumiem, lai tie nemaldinātu patērētājus.
“Un tad sāksim nopietnāk vērsties pret šo praksi,” viņa piebilst. Tipiskākie maldinātāju paņēmieni ir pārāk vispārīgi apzīmējumi un apgalvojumi, ka produkts ir videi draudzīgs, zaļš, dabisks, ekoloģisks vai ilgtspējīgs, kam nav pamatojuma vai papildu paskaidrojuma.
Šādu praksi aizliedz Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, paredzot iespēju piemērot administratīvo sodu līdz 100 tūkstošiem eiro.
Latvijā par tipisku zaļmaldināšanas piemēru I. Baldiņa nosauc “Memory Water” lietu, kad ražotājs nespēja iesniegt pietiekami daudz pierādījumu, ka produktu var saukt par bioūdeni.
Lai iedzīvotāji neiekristu zaļmaldinātāju tīklos vai neizvēlētos mazgāšanas līdzekli tikai pēc cenas, jaudas, smaržas vai krāsas, vēl daudz darāmā, atzīst biedrības “Baltijas vides forums” vides eksperte Līga Pakalna.
“Jāatceras, ka mazāk ir vairāk – vai mums ir vajadzīgs plašais tīrīšanas līdzekļu klāsts, balinātāji, izsmidzināmie līdzekļi u.c.? Lai kārtīgi iztīrītu māju, pamats mitrajai uzkopšanai ir ūdens un grīdas lupata. Regulāra kopšana ar nelielu sadzīves ķīmijas devu veselībai un videi būs krietni saudzīgāka nekā “nikna” ģenerāltīrīšana.”
Pirms iegādāties “ķīmiju”, viņa iesaka ielāgot izplatītākos ekomarķējumus, kur līdzās ES eiropuķītei videi draudzīga izvēle ir arī, piemēram, produkti ar Vācijas ekomarķējumu “Zilais eņģelis” vai ziemeļvalstu “Ziemeļu gulbi”, kas atrodami www.ekomarkejums.lv.
* Rakstā izmantota informācija no pētījuma centra “SKDS” 2019. gada aptaujas 1005 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kas veikta pēc “Maxima Latvija” pasūtījuma, un no “Māmiņu kluba” 2020. gada aptaujas ap 300 dalībniecēm.
Atstāj veikala plauktā
Veļas mīkstinātāju
Satur vielas, ko uzskata par astmas veicinātājiem, piemīt arī antibakteriālas īpašības, kas var izraisīt baktēriju noturību pret antibiotikām. Pārklāj apģērba šķiedras ar ķimikāliju slāni. Ilgi izdalās aromāts.
Balinātāju uz hlora bāzes
Veselībai un videi bīstams gan produkts, gan tā izgarojumi, turklāt bojā drēbes.
Optisko balinātāju
Sintētiska piedeva veļas mazgāšanas līdzeklim, kas apmāna acis. Tie nemazgā drēbes, bet ilgstoši paliek uz auduma.
Smaržvielas
Var saturēt desmitiem vielu, tostarp spēcīgus alergēnus, kas izsauc astmas lēkmi, vai hormonālās sistēmas bojātājus.
Krāsvielas
Drēbes tīrākas nepadara, tāpat kā smaržvielas piesārņo drēbes un vidi.
Avots: Baltijas vides forums
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
