“Tas, kas šķiet pareizi cilvēkiem, ne vienmēr patīk arī zivīm.” Resursu papildināšana un nārsta vietu tīrīšana Latvijā 8
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biedrība “Mēs zivīm” tās līdera Ivara Dubras vadībā ir iztīrījusi tādas foreļupes kā Vedze un Pērse, bet katru gadu Daugavā izvieto vairāk nekā piecus simtus mākslīgo nārsta ligzdu.
Bauskas Mednieku makšķernieku biedrība (MMB), kas pretendē būt vecākā makšķernieku organizācija Latvijā, darbojas jau vairāk nekā 60 gadu.
Kopš 1998. gada ar Zivju fonda finansiālu atbalstu tā īstenojusi vairāk nekā divdesmit zivju pavairošanas projektu.
Tie lielākoties ir dabisko nārsta vietu atjaunošanas projekti Lielupes augštecē, Mūsā un Mēmelē, kas pēc zinātnieku atzinuma un Zivju fonda vērtējuma labāk pilda resursu atražošanas funkciju par zivju audzētavās mākslīgi pavairotiem un izlaistiem zivju mazuļiem.
“Divdesmit trīs gados, kopš pirmā zivju nārsta vietu atjaunošanas projekta Lielupes sateces baseinā no upes sanesumiem un veģetācijas džungļiem atbrīvoti, pastāvīgi uzturēti un pakāpeniski paplašināti vairāk nekā 30 ha ūdensteces gultnes. Gribas ticēt, ka daudzskaitlīgie vimbu bari katru pavasari apciemo Bauskas pusi arī šo attīrīto akmens šķembu “palagu” dēļ savās nārsta “gultās”,” par padarīto spriež Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) vadītājs un Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes loceklis Valērijs Gabrāns.
“Pēdējos piecos gados, papildus dabisko zivju nārsta laukumu ierīkošanai izlaisti tuvu 100 tūkstošiem līdaku mazuļu, kas spēj izturēt spiningotāju spiedienu un ne mazāk ālantu mazuļu, kas kā zivju suga Lielupes ūdeņos bija novesta līdz minimumam.
Rezultātā, pēc iepriekšējo gadu kontrolzvejas datiem, ko Lielupes augštecē veica BIOR speciālisti, ālanti manāmi atguvušies un atsevišķos parauglaukumos ir skaitliskā vairākumā par konkurentiem uz dzīves telpu, sapaliem.
Par veiksmīgiem gribētu atzīt arī lašveidīgo zivju naturalizācijas centienus, kas izpaudās, ka lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu mazuļu izlaišana to dzīvei piemērotos Lielupes baseina ūdeņos.
To labāk gan spēs apliecināt, ja tikai gribēs, Buļļupes un Daugavas grīvas zvejnieki, kuru lomos dažus gadus pēc ielaišanas nokļuva pārsteidzoši daudz šīs sugas eksemplāru.
Pēc šīm aktivitātēm ir izveidojies pulciņš ar citādi klusajiem forelistiem, kuri māk novērtēt Lielupes baseina upju mežainos straujteces posmus Zemgales līdzenumos.
Par ieguvējiem var uzskatīt arī valsts zivaudzētavas, kas bez dārgās barības un elektroenerģijas izaudzēja laša smoltus Mēmeles ūdeņos, kas sekmīgi papildināja lašu krājumus jūrā,” stāsta Gabrāns.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Videi nepieciešams darbs, kurš darāms ar prātu
Ruta Medne, BIOR iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja: Zivju resursu papildināšana ir pēdējais un redzamākais posms tam milzīgajam darba ieguldījumam, kāds ir bijis pirms tam.
Tie ir pasākumi, kuros iesaistās zivju audzētāji, zvejnieki, veicot vaislas zivju zveju audzētavu vajadzībām, makšķernieki un ūdeņu apsaimniekotāji, tīrot upes un atjaunojot nārsta vietas, izsakot vēlmi papildināt resursus, Pārtikas drošības dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, novērtējot zivju resursus un sagatavojot priekšlikumus zivju resursu atražošanas programmai un zinātniskajām rekomendācijām, Zemkopības ministrija, radot juridisko pamatu atražošanai, kā arī AS “Latvenergo” finansējot resursu atražošanu Daugavā.
Galvenais zivju resursu papildināšanas mērķis ir bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un zivsaimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā. Tas nozīmē, ka mums visiem kopā jāskatās tālā nākotnē, pat ja īstermiņā neredzam tūlītēju ieguvumu no atražošanas.
Pirms vairākiem gadu desmitiem zivju resursus papildināja, lai būtu lielākas nozvejas, šobrīd klimata pārmaiņu laikā mums jāskatās plašāk – reizēm papildinot zivju resursus, lai neizzustu suga vai populācija.
Tomēr nevajadzētu resursu papildināšanu un nārsta vietu tīrīšanu veikt bez zinātniskā pamatojuma, jo ne vienmēr tas, kas cilvēkiem šķiet pareizi, patīk arī zivīm.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
