Saeimas deputāts atklāj dramatisko patiesību par skolotāju trūkumu Latvijā: oficiālie cipari neatspoguļo realitāti 0
Par to, kā skolotāju trūkums Latvijā atšķiras no oficiālajiem datiem, TV24 raidījumā “Ziņu top” stāstīja Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).
“Pirms diviem gadiem es veicu pētījumu, kur ministrija teica, ka prognozējamais vakanču skaits ir 800 pedagogi, bet savukārt manā pētījumā, kurā piedalījās toreiz aptuveni 42 procenti skolu, kuri aizpildīja datus, es solījos viņiem, ka šos reālos datus, kur šis vakances rodas, neatklāšu, jo ir dažādi mehānismi, kā vakances neparādās oficiāli, bet viņas ir. Manā pētījumā tie bija 1700 skolotāji,” norādīja Batņa.
Es arī šobrīd zinu situācijas, kad skolā trūkst, piemēram, desmit pedagogi, bet realitātē parādās tikai pieci vai seši, jo skolas direktors ir menedžeris, kurš, man negribas teikt, mahinējas, lai būtu iespēja visiem skolēniem saņemt izglītību, lai būtu pedagogi, kas vada. Jā, savā ziņā tas ir uz pārslodzes rēķina, varbūt kāds speciālists, kuram nav pedagoģiskās izglītības, ar viņu slēdz uzņēmuma līgumu un viņš nāk un māca. Savādāk viņš sistēmā parādītos bez izglītības. Šeit ir dažādas situācijas, es domāju, ka realitātē cipari ir dramatiskāki – mēs vienkārši viņus šobrīd oficiāli skatoties skolai ir viena situācija, bet datubāze parāda otru, skaidroja deputāts.
Šī problēma neatrisināsies, jo Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir izveidojusi rīku, kurš prognozē pedagogu skaitu. Mēs kā Augstākās izglītības apakškomisija bijām pie viņiem un viņi šo rīku noprezentēja.
Nevienā no gadījumiem neparādās pozitīvi, ka mums, piemēram, piecu līdz desmit gadu laikā pie šī audzēkņu skaita arī samazinājuma pedagogu skaits būs pietiekošs, izņemot gadījumā, ja atveram savas robežas, ielaižam 100 tūkstošus, kur dzimst bērni un iespējams nāk jauni pedagogi, kuri ir ārvalstnieki. Tad tas uzlabojas. Ko es gribu pateikt – ja mums neuzlabojas demogrāfija, mums arī pedagogu profesija turpmākos desmit gadus visu laiku būs trūkumā, uzsvēra Batņa.
Es pieņemu, ja profesijai iedotu stabilu finansējumu un algas noteiktu virs vidējā valstī, nevis otras zemākās, tad varbūt, arī manā pieredzē desmit noteikti pedagogi gada beigās atnāca un pateica: “Piedod, Česlav, man tā alga nav šobrīd konkurētspējīga, es eju strādāt vai nu uz digitālo jomu, vai uz privāto sektoru,” skaidro Batņa.
“Tie bija, godīgi sakot, labi pedagogi, jauni pedagogi, kas atnāca strādāt, jo tādi pedagogi, kuri ir vecumā pēc 50, viņiem ir misija – viņi vairs neskatās uz atalgojumu, viņi vienkārši ir gatavi nostādāt viņi ir savā komforta zonā,” piebilda deputāts.
Atalgojums ir viens no faktoriem, bet tas noteikti nav vienīgais. Arī darba slodzes jautājums, ja pedagogam viņu sakārto, ka viņš nestrādā 35 kontaktstundas, bet kaut vai 24 stundas, tas palīdz.
Visa Eiropa šobrīd pamatā iet uz to, lai darba slodze būtu 50/50 – 20 kontaktstundas klasē un 20 gatavošanās. “Mūsu gadījumā tās kontaktstundas var būt pat 30 vai pat 32, un tas iztukšo pedagogu,” skaidroja Batņa.
