Konferencē Vīnē mēģinās glābt kodolvienošanos ar Irānu 0
Irāna pēdējos mēnešos ir sākusi pakāpeniski atteikties no saistībām, ko tai uzliek 2015. gadā ar pasaules lielvalstīm noslēgtā vienošanās par tās kodolprogrammas ierobežošanu. Šodien Vīnē sākas Starptautiskās atomenerģijas aģentūras konference, kur tiks apspriestas iespējas, kā saglabāt kodolvienošanos ar Irānu.
Irāna un ASV – kurš kuru šantažē?
Irāna septembra sākumā paziņoja, ka sākusi izmantot modernas centrifūgas, kuras tai ir aizliegtas atbilstoši kodolvienošanās nosacījumiem. Teherānas spertie soļi pietuvina to spējai bagātināt urānu līdz līmenim, no kura var izgatavot kodolieročus. Bagātinātu urānu var izmantot gan civiliem mērķiem kodolreaktoru degvielai, gan kodolieroču ražošanai. Irāna vienmēr ir uzstājusi, ka tās kodolprogramma ir domāta tikai civiliem mērķiem.
Irāna no vairākām kodolvienošanās saistībām atteicās jau jūlijā, kad ASV tai piemēroja sankcijas pēc Vašingtonas vienpusējas izstāšanās no vienošanās pērn maijā. Vienošanās bija domāta, lai neļautu Irānai iegūt kodolieročus, lai arī tā vienmēr ir noliegusi šādu nodomu. Amerikāņu sankciju rezultātā pamatīgi ir krities Irānas naftas eksports un valūtas vērtība, kā arī strauji kāpusi inflācija. Sankciju rezultātā ārvalstu valdības un kompānijas ir lielākoties pārstājušas investēt Irānā, kā arī importēt tās naftu un citas preces.
Tas ietilpst ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas “maksimālā spiediena” politikā, cenšoties piespiest Irānu slēgt vienošanos, kas paredzētu ne tikai vēl vairāk ierobežot tās kodolprogrammu, bet arī apturēt Irānas ballistisko raķešu programmu un liktu tai pārstāt atbalstīt teroristu grupējumus Tuvajos Austrumos. ASV sankciju politika ir nodarījusi lielu kaitējumu Irānas ekonomikai, tomēr nav spējusi piespiest Ķīnu atteikties no Irānas naftas importa, atzīmē laikraksts “The New York Times”.
Kodolvienošanās ir jāglābj ātri
Tikmēr Francija un citi ASV sabiedrotie Eiropā ir centušies saglabāt vienošanos, vienlaikus mēģinot nepārkāpt ASV sankcijas. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicis iespēju piedāvāt Irānai 15 miljardu dolāru palīdzības programmu, ja tā atsāks pildīt kodolvienošanās nosacījumus. Irāna vienošanās saistības pildīja līdz brīdim, kad ASV pret Irānu atkārtoti ieviesa bargas sankcijas.
Līguma parakstītājas no Eiropas, kuru vidū vadošo lomu uzņēmusies Francija, līdz šim ir nesekmīgi mēģinājušas atrast iespēju Teherānai izvairīties no amerikāņu sankcijām. Irāna tikmēr ir sākusi izdarīt spiedienu uz Eiropas valstīm, pakāpeniski atsakoties no līguma uzliktajām saistībām, norāda laikraksts “The Guardian”.
Paziņojot par modernāku centrifūgu izmantošanu, Irānas atomenerģijas aģentūras pārstāvis Behruzs Kamalvandi norādīja, ka Irānas spertie soļi ir atgriezeniski, tomēr tas atkarīgs no pārējo partneru vēlmes ievērot vienošanās saistības. Irāna arī turpināšot atļaut Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspekcijas. Viņš uzsvēra, ka vienošanās valstīm no Eiropas “vajadzētu zināt, ka nav palicis daudz laika” un ka “kodolvienošanās ir jāglābj ātri”.
Tramps alkst diplomātisku uzvaru
Kad Tramps 10. septembrī negaidīti atlaida savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, ir parādījušās cerības, ka Vašingtonai un Teherānai varētu izdoties panākt izlīgumu. Boltons Irānas jautājumā ieturēja stingrās līnijas politiku. Viņam noejot no skatuves, par lielāko vanagu administrācijā uzskatāms ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš ir vairāk centies, lai iegūtu Trampa labvēlību, neizrādot pārlieku nepiekāpību Irānas jautājumā.
Raidsabiedrība CNN uzskata, ka Boltona aiziešana varētu mainīt Trampa administrācijas politikas stilu pret Irānu, bet ne tās saturu. Irānas līderi ir uzstājuši, ka sarunu priekšnosacījums ir sankciju atvieglošana. “Ja sankcijas paliek spēkā, sarunām ar ASV administrāciju nav nozīmes,” telefonsarunā ar Francijas prezidentu Makronu uzsvēra Irānas prezidents Ruhani.
Visvieglāk šādu tikšanos būtu noorganizēt ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā septembra otrajā pusē. Trampam tur paredzēta uzruna 24. septembrī, bet Ruhani – dienu vēlāk.
Tuvojoties nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, Tramps acīmredzami vēlas panākt diplomātisku uzvaru, tostarp sarunās ar Ziemeļkoreju un Afganistānas talibiem.
