Mūs noklausās? Kāpēc mūsu telefonos tiek rādītas reklāmas par to pašu, par ko tikko ar kādu runājām? 0
Vai esat pamanījuši dīvainu sakritību – tikko sarunā ar draugu vai ģimenes locekli pieminat kādu lietu, un drīz pēc tam telefonā vai datorā sāk parādīties reklāmas tieši par šo pašu produktu? Piemēram, sarunā apspriežat domu iegādāties jaunu velosipēdu, un pēc brīža dažādās interneta vietnēs redzat tieši velosipēdu reklāmas.
Daudziem tas rada sajūtu, ka viedtālrunis klausās mūsu sarunas. Taču digitālo tehnoloģiju eksperti skaidro, ka patiesība bieži vien ir nedaudz citāda. Lai gan reklāmas sistēmas tiešām vāc ļoti daudz informācijas par lietotājiem, taču nav pierādīts, ka lielākās tehnoloģiju kompānijas pastāvīgi noklausītos cilvēku sarunas.
Kā darbojas mērķētā reklāma
Reklāmu, kas parādās tieši jums piemērotā brīdī, sauc par mērķēto jeb personalizēto reklāmu. Tā balstās uz datiem par jūsu digitālo uzvedību – ko meklējat internetā, kādas vietnes apmeklējat, kādus pirkumus veicat un pat kādas lietotnes izmantojat.
Tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Google un Meta, kas pārvalda Facebook, Instagram un WhatsApp, apkopo milzīgu informācijas apjomu par lietotāju paradumiem. Sistēmas analizē jūsu meklēšanas vēsturi, vietas, kur bieži uzturaties, interneta veikalos apskatītās preces un pat to, cik ilgi skatāties konkrētu saturu.
Mūsdienu algoritmi spēj prognozēt lietotāju intereses, izmantojot sarežģītus uzvedības modeļus. Tas nozīmē, ka reklāmas sistēmas bieži vien spēj uzminēt, kas jūs varētu interesēt, pat bez nepieciešamības noklausīties jūsu sarunas.
Vai telefoni var mūs noklausīties?
Gan Google, gan Meta oficiāli noliedz, ka reklāmas nolūkos izmantotu lietotāju sarunu ierakstus. Nepārtraukta miljardiem cilvēku sarunu ierakstīšana un apstrāde būtu ārkārtīgi dārga un radītu nopietnus juridiskus riskus.
Šādas kompānijas atrodas stingrā regulatoru uzraudzībā daudzās valstīs, un jebkāda pierādīta lietotāju masveida noklausīšanās varētu novest pie milzīgiem sodiem un reputācijas zaudēšanas.
Tomēr jāņem vērā, ka gandrīz visos modernajos telefonos ir balss asistenti, piemēram, Google Assistant, Amazon Alexa vai Siri. Tie nepārtraukti “klausās” tā saucamos aktivizēšanas vārdus, piemēram, “Hey Siri” vai”OK Google”. Tiklīdz šis vārds tiek izrunāts, sistēma sāk ierakstīt komandu.
Lietotāju līgumos – kurus lielākā daļa cilvēku nekad pilnībā neizlasa – bieži ir norādīts, ka dažos gadījumos šie ieraksti var tikt pārbaudīti arī manuāli, lai uzlabotu sistēmas darbību.
Pētnieku secinājumi
Jautājums par iespējamu lietotāju noklausīšanos nav jauns. 2017. gadā pētnieki no Ziemeļaustrumu universitātes Bostonā veica plašu pētījumu par to, kā mobilās lietotnes izmanto lietotāju datus.
Pārbaudot dažādas programmas, viņi secināja, ka telefonos mikrofoni netika slepeni aktivizēti. Tomēr tika konstatētas citas satraucošas tendences.
Piemēram, dažas lietotnes bez lietotāja ziņas veidoja ekrānuzņēmumus vai pat ierakstīja ekrāna video un nosūtīja šos datus trešajām pusēm. No vairāk nekā 17 tūkstošiem pārbaudīto lietotņu aptuveni 9 tūkstošiem bija potenciālas atļaujas veidot ekrānuzņēmumus bez lietotāja kontroles.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu telefons tieši neklausās sarunas, tas joprojām var vākt daudz informācijas par jūsu darbībām citos veidos.
Kā pasargāt savu privātumu
Pilnībā izvairīties no datu vākšanas mūsdienu digitālajā vidē ir gandrīz neiespējami, taču ir vairāki veidi, kā samazināt reklāmu daudzumu un ierobežot informācijas apkopošanu.
Speciālisti iesaka pārskatīt lietotņu piekļuves atļaujas un atslēgt mikrofonu tām programmām, kurām tas nav nepieciešams. Tāpat ieteicams izslēgt atrašanās vietas noteikšanu lietotnēm, kurām tā nav būtiska.
Vēl viens vienkāršs solis ir regulāri dzēst sīkdatnes jeb “cookies” interneta pārlūkā, jo tās uzkrāj informāciju par jūsu aktivitātēm tīmeklī.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
