Vai mīlestībā drīkst būt paroles? Kur beidzas privātums un sākas neuzticība – karsta diskusija par partneru telefoniem 0
Sociālajā tīklā “Threads” lasāma diskusija par to, kas, esot attiecībās, skaitās privāts un kas – kopīgs. Šoreiz uzmanības centrā nonācis šķietami ikdienišķs, bet emocionāli jūtīgs jautājums – vai partnera telefons skaitās privāta viņa telpa arī tad, ja esat attiecībās?
Diskusija raisījās pēc kāda lietotājas ieraksta, kurā viņš vaicāja: “Vai, esot attiecibās, otra telefons ir viņa privātā dzīve, vai tomēr otrai pusei tam būtu jābūt pieejamam?”
Šis jautājums ātri vien izpelnījās vairāk nekā 150 atbildes no citiem “Threads” lietotājiem. Cilvēki labprāt dalījās gan savās pieredzēs, gan viedokļos par uzticēšanās, robežu un kontroles jautājumiem attiecībās.
Kā tas bija gaidāms – viedokļi atšķiras. Ir cilvēki, kas norāda, ka ilgtermiņa attiecībās telefons vairs nav pilnībā privāta lieta – partneri zina viena otra paroles, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot.
Vairāki komentētāji norādīja, ka viņu attiecībās piekļuve otras pusītes telefonam ir brīva un nerada spriedzi. Jo, kur problēmas, ja nav ko slēpt?
Tajā pašā laikā liela daļa uzskata, ka telefons tomēr ir privāta lieta. Un vēlme nedalīties ar partneri telefona saturā automātiski nenozīmē noslēpumus vai neuzticību.
Lūk, plašāks ieskats cilvēku viedokļos!
Ko par to saka attiecību eksperti?
Līdzīgas diskusijas par digitālo privātumu attiecībās regulāri parādās arī ārvalstu medijos. Piemēram, medijs “Newsweek” publicējis rakstu, kurā attiecību eksperti skaidro, ka universālas atbildes uz šo jautājumu nav.
“Tas, vai pāriem vajadzētu dalīties ar telefona piekļuvi vai parolēm, ir atkarīgs no attiecību stadijas un abpusējas vienošanās,” skaidro kāda attiecību eksperte.
“Ilgtermiņa attiecībās atklātība var radīt drošības sajūtu, taču tas nenozīmē, ka partnerim automātiski jābūt pieejai pilnīgi visam.”
Tajā pašā laikā pilnīga atklātība par dažām lietām var atvieglot loģistiku un radīt drošības sajūtu savstarpējā uzticībā. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jādod piekļuve visam – tikai tam, kas attiecas uz praktiskām lietām vai kur abas puses to vēlas.
Cits eksperts norāda, ka katrs pāris ir unikāls un viņiem pašiem jānosaka kāds modelis attiecībā uz telefoniem viņiem ir vispieņemošākais.
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa pāru dažādos attiecību posmos dalās ar savām telefonu parolēm, bet tas bieži ir darīts brīvprātīgi vai ērtības dēļ.
Tomēr daudzi uzskata, ka noteikts personīgās telpas un privātuma līmenis ir veselīgu attiecību sastāvdaļa – nav nepieciešami pilnīgi “atklāti grāmatu plaukti”, lai attiecības būtu uzticīgas.
Eksperti uzsver, ka attiecībās nav viennozīmīga “jā” vai “nē” par kopīgu telefona piekļuvi vai paroļu apmaiņu. Svarīgākais ir savstarpēja piekrišana, uzticības līmenis un individuālas robežas. Dalīšanās piekļuvē var būt izteikts uzticības žests un ērtības jautājums, taču spiest vai prasīt piekļuvi var būt pazīme par problēmām attiecībās un personīgā privātuma robežu pārkāpumu.
“Ja kāds pieprasa piekļuvi partnera telefonam, ir vērts runāt par iemesliem, kas rada šīs bailes vai aizdomas, nevis mēģināt tās risināt ar kontroli,” norāda speciāliste.
Katram pārim pašam jāvienojas par savām robežām. Tas, kas vieniem šķiet normāli, citiem var būt nepieņemami.
Arī “Threads” diskusija parāda, ka cilvēku pieredzes šajā jautājumā krasi atšķiras. Vieniem brīva piekļuve partnera telefonam nozīmē uzticēšanos, citiem – personīgās telpas pārkāpumu.
Vai, esot attiecībās, partnera telefons, tavuprāt, ir privāta lieta?
