LNSO sezonas izskaņa pārliecināja ar orķestra un diriģenta Andra Pogas vēlmi pievērsties laikmetīgai mūzikas valodai.
LNSO sezonas izskaņa pārliecināja ar orķestra un diriģenta Andra Pogas vēlmi pievērsties laikmetīgai mūzikas valodai.
Publicitātes foto

Muzikālā nedēļa ar cilvēka balsi un diatonisko dziedājumu. Armands Znotiņš recenzē aktuālos mūzikas notikumus 0

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Lasīt citas ziņas

 

Latvijas Operetes fonda organizētais divu viencēlienu cikls “Cilvēka balss. Telefons” ar pieteikumu “multimediāla monoopera” pirmoreiz izskanēja 2021. gada vasarā Alūksnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Atsauksmes bija cildinošas gan par dziedātāju Sonoru Vaici, gan par pianistu Māri Žagaru, tomēr iespējams, ka būtu šo notikumu palaidis garām, ja vien šogad tas neiegūtu Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada uzvedums”, un tad, kad parādījās ziņa, ka 2022. gada 11. maija izrāde VEF Kultūras pilī notiks ar visas orķestra partitūras iedzīvinājumu, sapratu, ka tagad gan jānoklausās, jāredz, jāiepazīst.

Galvenā šīs gandrīz monooperas vērtība – Sonoras Vaices priekšnesums, kas tagad atkal iemirdzējies jaunos, pilnskanīgos toņos, saglabājot soprāna balss precizitāti, slīpējumu un izteiksmību. Protams, turpat arī solistes skatuviskais šarms un nenogurstoši radošie meklējumi, šim nolūkam izvēloties divas 20. gadsimta partitūras un pašai arī tās iestudējot.

Tā nu līdzās Sonoras Vaices sniegumam te varēja gūt arī daudzas jaunatklāsmes. Vairāki mākslinieciskie aspekti abos viencēlienos bija nešaubīgi izdevušies, citi – jau diskutablāki, taču nevar noliegt, ka dziedātāja šeit atrada uzticamus domubiedrus – baritons Nauris Indzeris izrādes pirmajā daļā radīja iespaidu, ka viņa muzikālās un skatuviskās dotības ir gluži labi piemērotas tieši šādām gaiša un liriska rakstura lomām, bet Operetes teātra simfoniskais orķestris Jāņa Stafecka vadībā veiksmīgi tika pāri instrumentālā skaņuraksta tembru, ritmu un raksturu saspēles grūtībām.

Galu galā – uzmanību pievērsa gan pati mūzika, gan arī tās konceptuālā interpretācija, kur pretstatā virsraksta secībai Sonora Vaice un viņas līdzgaitnieki nolēma uzvedumu sākt ar Džana Karla Menoti komisko operu “Telefons” un noslēgt ar Fransisa Pulenka operas “Cilvēka balss” traģisko vēstījumu. Lai arī telefons tiešām vieno abus viencēlienus, un to inscenējumā bija atrasti arī vairāki citi kopīgi rakursi un paralēles, šāda izvēle tomēr saucama par nedaudz izaicinošu.

Apstākļos, kuros pati soliste veikusi operas režiju, gluži dabiski, ka neatņemami būtiska nozīme te bija multimediju mākslinieces, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Inetas Sipunovas darbam. Un pirmajā viencēlienā jaušamā gaume un asprātība nekādi nestājās ceļā Menoti mūzikas valdzinājumam un tēlainībai, kāpinot prieku par to, ka no komponista meistardarbu klāsta vismaz “Telefons” tagad pienācīgā kvalitātē ir uzvests Latvijā.

“Cilvēka balss” inscenējumā atšķirībā no Pulenka un dramaturga Žana Kokto oriģinālieceres darbība notiek uz šīszemes realitātes un viņpasaules robežas, tātad traģiskākais jau ir garām, un pret šo ideju kā tādu nekas nav iebilstams. Tomēr šajā “Cilvēka balss” interpretācijā kaut kas atsauca atmiņā Dailes teātra izrādi “Degunradži” Ildiko Gāšpāras režijā – gan spilgtāko vizu­āli teatrālo atradumu ziņā, gan arī tādēļ, ka Ežēna Jonesko absurda drāmas uzvedumā šīs radošās veiksmes uzreiz tika intensīvi ekspluatētas.

Tā arī šeit – izskatījās, ka videoprojekcijas bija pārāk daudzas un pārāk ilustratīvas. Taču tā ir mazākā bēda – svarīgākais tagad būtu arī citiem novērtēt Sonoras Vaices un viņas domubiedru iztēli un dotības, apdomājot kaut vai Menoti politiskās drāmas “Konsuls” iestudējumu.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncerts notika 2022. gada 13. maijā klausītāju piepildītā Lielās ģildes zālē. Un var arī saprast publikas atsaucību – tos, kuri uzmanīgi sekoja līdzi Anrī Ditijē čella koncerta neierastā skaņuraksta kompleksitātēm un nianšu plūsmai, programmas otrajā daļā atalgoja Sergeja Rahmaņinova Trešās simfonijas romantiskais valdzinājums un emociju gamma; to klausītāju daļu, kas īpaši vēlējās iepazīt franču solista Edgara Moro spēli, droši vien priecēja arī atkalsastapšanās ar piemirstām latviešu mūzikas vērtībām.

Un vēl kāds optimistisks skats nākotnē – nupat kļuvis zināms, ka par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jauno galveno diriģentu kļuvis soms Tarmo Peltokoski, turpretī 2021./2022. gada sezonas noslēguma koncertu diriģēja Andris Poga, kurš faktiski arī pandēmijas laikā turpināja pildīt orķestra mākslinieciskā vadītāja pienākumus. Arī šī programma apliecināja, ka Andrim Pogam ir ko teikt lielo romantisma autoru meistardarbu lasījumos un ka orķestris viņam atsaucas ar saliedētu temporitmu, emocionāli plastisku spēli un mūzikas dziļāko metafizisko intenču apjautu.

Arī šīs sezonas izskaņa pārliecināja ar orķestra un diriģenta vēlmi pievērsties laikmetīgai mūzikas valodai un veidot daudz­pusīgu dialogu ar solista – šai gadījumā Edgara Moro – patiesi izsmalcināto un inteliģento pasaules skatījumu, lai gan pieslēgties Šarla Bodlēra dzejas iedvesmotā Ditijē opusa “Visa pasaule tālā…” filozofiskajām dimensijām nepavisam nebija viegli.

SAISTĪTIE RAKSTI

Acumirklīgu atsaukšanos daudz lielākā mērā raisīja pats koncerta sākums ar Artura Maskata “Cantus diatonicus”. Sarakstīts 1982. gadā un interpretēts vēl vairākas reizes, šis opuss kopš 90. gadiem palika aizvien jaunu komponista skaņdarbu ēnā.

Taču 13. maija koncerts atklāja, ka arī “Cantus diatonicus” koncentrētas vairākas no labākajām Maskata mūzikas iezīmēm – tematiskā materiāla trāpīgums, meistarīgi būvēta mākslinieciskā dramaturģija, tēlu un emociju kontrastains mainīgums, tostarp arī simfoniskās laiktelpas paātrinājumos un palēninājumos. Otrkārt, vienmēr ir interesanti sastapties ar kādu skaņdarbu un tā intonācijām vai citām semantiskām zīmēm kā konkrēta laikmeta liecību, kā laikmeta gara izpausmi, un šai ziņā Maskata “Cantus diatonicus” sasaucās ar Pētera Vaska, Pētera Plakida, Imanta Zemzara 80. gadu partitūrām. Rezumējot – gaidīšu iespēju dzirdēt klātienē Maskata 2000. gadā radīto simfoniju vai, piemēram, Plakida 1982. gada koncertu divām obojām un stīgu orķestrim.

“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas
Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus, izrādās, ka visvairāk tādu ir tieši bērnudārzos
Obligātā militārā dienesta vadzis lūzis beidzot arī pie mums? Kāpēc tāds nepieciešams un ko tas dotu
APTAUJA. Vai piekrītat viedoklim – ja Saeima lemj, ka pašvaldībām jānojauc pieminekļi, tad valstij tas jākompensē?
Džonsons atceļ ministru, kurš pieprasījis viņa atkāpšanos
WSJ: Krievija pārvērš Zaporižjas AES par militāru bāzi
08:02
Jūlija septītajā dienā tikai vietām Latvijā īslaicīgi līs
08:01
Džonsons atceļ ministru, kurš pieprasījis viņa atkāpšanos
07:57
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Lukašenko bail no pilsoņu kara, bet Kramatorsku sagaida Mariupoles liktenis!” Slaidiņš par jaunākajām izmaiņām Ukrainā
Tiesā policistus, kuri “kukulī” pieņēma 48 kilogramus medu
Jūlija septītajā dienā tikai vietām Latvijā īslaicīgi līs
Zelenskis: Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte
Atvadīsies no mūžībā aizgājušajā basketbola trenera Armanda Krauliņa
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs