“Kā uz paplātes visiem nelabvēļiem.” Kas Latvijā ir publiski pieejams un kāpēc tas satrauc iedzīvotājus 0
Krievijas sāktais karš Ukrainā liek aizdomāties arī Latvijas iedzīvotājiem par drošību. Lai gan publiskajā telpā regulāri izskan brīdinājumi par iespējamiem draudiem Baltijas valstīm, un Latvija aktīvi gatavojas dažādiem scenārijiem, iedzīvotāji pamana arī riskus, kas saistīti ar viegli pieejamu informāciju.
Ilmārs sociālo mediju platformā “X” vērš uzmanību uz, viņaprāt, satraucošu situāciju: “Informācijas drošības paradoksa piemērs – no dronu ierobežojumu kartēm var iegūt precīzu informāciju par Latvijas augstsprieguma līniju tīkla izvietojumu.
Krievijai šie dati jau ir, bet te tie ir pieejami kā uz paplātes visiem nelabvēļiem. To var iegūt arī no OpenStreetMap, bet sarežģītāk.”
Viņš ierakstam pievienojis arī attēlu.
Diskusijā iesaistījušies arī citi lietotāji. Kārlis norāda, ka līdzīga informācija redzama arī “Google Maps”.
Savukārt lietotājs ar segvārdu @mulkaroliits raksta: “Vadiem uzbrukt ir bezjēdzīgi, tos var ātri salabot. Apakšstacijas ir daudz svarīgākas, bet arī tās bez problēmām atrodamas Google satelītkartē.”
Tikmēr Kaspars pauž atšķirīgu viedokli: “Man gan šķiet, ka šie ierobežojumi ir domāti, lai ar dronu neielidotu vados, nevis lai slēptu informāciju.”
Arī lietotājs @GeoCrow_ būtiskus riskus nesaskata: “Tas attiecas uz jebkuru valsti. Latvijas augstsprieguma līnijas jebkurā gadījumā ir dokumentētas OpenStreetMap, es neredzu problēmu. Neskaidrība nav drošība.”
Openstreetmap dati ļoti labi atainoti openinframap kartē 😉 tik labi, ka bail paliek – katra apakšstacija (bet dati ir veci un aptuveni) https://t.co/vX2KItudSL pic.twitter.com/NpTI6K3a15
— Kristaps Malka (@yl3ame) April 29, 2026
To pašu var arī redzēt LVM GEO Topogrāfiskajās kartēs, nepaslēpsi tās līnijas – izstiepies vai saraujies.
— Mārcis Keišs (@MKtviters) April 29, 2026
No informācijas šajā kartē var noskaidrot daudz vairāk kā tikai šādas lietas 🙂
— Agris Krusts (@agris_krusts) April 29, 2026
Paņem jebkuras pašvaldības publisko teritorijas plānojumu. Paskaties aizsargjoslas.
— Inga Springe Nepareizā (@Ulddi) April 29, 2026
Tak pilsētas komunikāciju karti arī var atrast. Ļoti noderīga, lai noskaidrotu, ka visa daudzstāvu kopīpašuma zeme ir pilna ar komunikācijām, kam jāprasa atlauja, lai miskastēm žodziņu uzslietu🤡 tiesības uz īpašumu esot. Un uz valsti?
— Kalnu lauva (@KalnuLauva) April 29, 2026
Šādas diskusijas notiek laikā, kad sabiedrībā ik pa laikam izskan ziņas par aizdomīgiem incidentiem un drošības riskiem. Piemēram, jau iepriekš LA.LV vēstīja, ka Rīgas rajona tiesa prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Gapoņenko apsūdzēts par personu grupā veiktām darbībām, kas vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī par palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Apsūdzētais 2025. gada februārī attālināti pieslēdzās “NVS valstu institūta” Maskavā rīkotajai publiskajai diskusijai “Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs” un uzstājās ar runu, kuras laikā pauda mērķtiecīgu atbalstu Krievijas veidotajai agresīvajai diasporas atbalsta politikai un slavināja “NVS valstu institūta” un savu ieguldīto darbu publiskas informācijas sagatavošanā par it kā krievu apspiestību Latvijā.
Kā uzskata prokuratūra, apsūdzētais arī apzināti pauda patiesībai neatbilstošus un paša izdomātus apgalvojumus ar mērķi latviešus attēlot kā naidīgi noskaņotus pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem, tostarp par it kā notiekošu krievu vajāšanu, aizliegumu runāt krievu valodā un krievvalodīgo skolu slēgšanu, kā pret krieviem veiktu etnocīdu.
Ar šādu nomelnojošu informāciju par Latvijas valsti apsūdzētais sekmēja Krievijas ģeopolitiskās intereses, kas mērķtiecīgi vērstas pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā.
