– Kā veicas jūsu sabiedriskajai kustībai? 31
– Kā iecerēts, notiek pasākumi: nesen pie mums viesojās Irina Prohorova no Maskavas, izdevniecības “Novoje ļiteraturnoje obozreņije” galvenā redaktore un Mihaila Prohorova māsa. Viņa runāja par demokrātiju, bija sapulcējušies ap sešdesmit cilvēku. Bija arī cits sarīkojums, kurā piedalījās Marina Tjomkina no Ņujorkas, bijusī PSRS laiku disidente.
Spriežam par politiku un kultūru, jo arī kultūras politika ir politika.
Kad būsim pietiekami spēcīgi, lai rosinātu diskusijas nacionālā mērogā, tad dosim ziņu.
– Jums ir četri gadi, lai parādītu sevi un piedalītos nākamajās vēlēšanās. Vai tas būtu utopiski?
– Nekādu tabu darboties politikā man kā Latvijas pilsonim nav. Taču Latvijā jau tagad ir tik daudz partiju, ka to programmas ļauj piedalīties jebkādu politisko uzskatu paudējiem, arī man. Taču jaukās programmas netiek īstenotas. Es gribētu redzēt politiskās nācijas mērķi, lai tas būtu pirmajās vietās partiju programmās, par kurām es varētu balsot un iestāties.
– Vai no esošām kāda partija, pieņemsim, ar uzlabojumiem, jums derētu? “Saskaņa”, kā noprotu, ne?
– Evolūcija var novest “Saskaņu” pie pareizās pozīcijas. Te testa “lakmusa papīrs” būtu, ja par “Saskaņu” kā sociāldemokrātisku partiju balsotu apmēram puse uz pusi – gan krievvalodīgie, gan latvieši.
Šķiet, ka “Vienotība”, kad tai pievienojās Reformu partijas paliekas, var spert soli šajā virzienā. Bet tad kādā tālā luksoforā vajag iedegt zaļo gaismu par tā saucamiem krievu jautājumiem un piedāvāt ceļa karti, lai maziem solīšiem atrisinātu gan nepilsoņu jautājumu, gan situāciju ar krievu valodu. Par latviešu valodas statusu piekrīt visi, bet kāds ir statuss krievu valodai?
– Ko tas nozīmētu – īpašs krievu valodas statuss Latvijā?
– Tas nozīmētu, ka vai nu ierakstot likumā “reģionālās valodas” vai ” nacionālo minoritāšu” vai kaut kādu statusu – ne valsts valodas statusu, vai arī vienkārši latviešu vadošām amatpersonām jāatzīst un skaidri jāpasaka, ka krievu valoda līdztekus latviešu valodai ir Latvijas bagātība un ka varam pelnīt ar krievu valodu. Un arī piedalīties Krievijas demokratizācijas procesā, atverot šeit kādu brīvu Eiropas universitāti.
Jāuzsver, ka krievu valoda nekaitē latviešu valodai un šeit nav valodu karš – “kulturkampf”.
– Tāds te nav bijis.
– Līdz šim netika skaidri pateikts, ka krievu valoda ir liela vērtība.
– Tāpat kā jebkura valoda, vai tas nav pats par sevi saprotams? Ja īpaši to ar likumu noteiks par krievu valodu, tad to teiksim arī par franču valodu un turpināsim, ka ķīniešu valoda, vērtējot pēc runātāju skaita, ir vēl lielāka vērtība!
– Ja Latvijā ķīniešu lingvistiskā kopiena būs tik liela kā krievu kopiena, tad būs par to jārunā. Man šķiet, ka latviešu valoda var saglabāties, izdzīvot un iet plašumā tikai tad, kad tiks atrasta konstruktīva sadarbības formula ar citām valodām un kultūrām.
Ļoti daudzi cilvēki, kuriem krievu valoda ir pirmā valoda, izjūt spiedienu no valsts valodas puses. Arī tāpēc, ka viņiem reizi mēnesī netiek atgādināts, ka krievu valoda Latvijai ir vērtība. Tā būtu pareiza politika, lai cilvēki nebrauktu prom.
– Tas ir jūsu uzskats, bet latviešiem ir citi uzskati.
