Navaļnija nāves cēlonis nu ir atklāts: gaisā paliek karājamies divi biedējoši jautājumi 0
Viņa ķermenis bija kalsns un acis dobjas, taču pēdējos attēlos no tiesas Aleksejs Navaļnijs bija redzams labā noskaņojumā, pat jokoja ar tiesnesi, sakot, ka viņam vajadzētu vairāk naudas. Tikai dienu vēlāk, 2024. gada 16. februārī, viņš nomira savā kamerā.
Kā ziņu portālā Daily Mail raksta eksperts Krievijas jautājumos Bobs Sīlijs, tagad mēs zinām to, par ko daudziem jau no paša sākuma bija aizdomas: tā nebija dabīga nāve, kā to ziņoja Krievijas varasiestādes.
Tā bija slepkavība, īpaši dīvaina un groteska, kurā tika izmantots ārkārtīgi spēcīgs neirotoksīns, iegūts no Dienvidamerikas indīgajām vardēm.
Materiāls no Navaļnija ķermeņa slepus nonāca viņa ģimenes un sabiedroto rokās, tas tika izvests no Krievijas kontrabandas ceļā un analizēts vairākās laboratorijās dažādās valstīs.
Abas laboratorijas identificēja epibatidīnu, kas pat ļoti nelielās devās izraisa elpošanas apstāšanos.
Divi biedējoši jautājumi
Varžu indes izmantošana rada divus biedējošus jautājumus. Pirmais: kāpēc izmantot tik eksotisku slepkavības metodi? Otrais: kāpēc pieļaut, ka tas vispār tiek atklāts?
Par Krievijas opozīcijas līdera Aleksija Navaļnija nāvi tika paziņots 2024. gada 16. februārī.
Vladimirs Putins jau pirms tam bija devis pavēli Navaļniju nogalināt — 2020. gada augustā. Krievijas slepenā dienesta komanda viņu saindēja ar “Novičok” — to pašu ķīmisko vielu, kas tika izmantota pret Sergeju Skripaļu Lielbritānijā.
Navaļnijs izdzīvoja tikai tāpēc, ka lidmašīna veica ārkārtas nosēšanos, un Krievijas ārsti, nezinot, ka viņš ticis apzināti saindēts, viņu ārstēja.
Tomēr Putins ļāva Navaļnijam un viņa ģimenei doties uz Vāciju, iespējams, cerot, ka viņš tur arī paliks un ka ap saindēšanu saceltā ažiotāža Rietumos iesēs paranojas sēklas viņa ienaidniekos.
Navaļnijs drosmīgi atgriezās Krievijā 2021. gada janvārī un tika notiesāts uz vairākiem gadu desmitiem cietumā.
Viņš nogalināja Krievijas nākotni
Ja Kremlis vēlējās Navaļniju vienkārši nogalināt ieslodzījumā, bija daudz vienkāršāki veidi. Viņu varēja līdz nāvei piekaut “pārlieku centīgi” apsargi. Viņu varēja lēnām nomērdēt badā. Viņu varēja vienkārši atstāt bez uzraudzības, lai viņš fiziski sabruktu līdz brīdim, kad ķermenis to vairs neizturētu.
Tas būtu bijis drūms, lēns nāves process. Taču tā vietā Putins (jo pavēle par Navaļnija nāvi varēja nākt tikai no Putina) lika savam ienaidniekam tikt nogalinātam īpaši teatrālā un šausminošā veidā.
Viņam tā bija bija sadistiska bauda, jo Navaļnijs nebija tikai kārtējais kritiķis.
Putins ar Navaļnija nogalināšanu demonstrēja pēdējo necieņas, naida un nicinājuma aktu — nogalinot ne tikai cilvēku, bet arī alternatīvu Krievijas nākotni.
Vņš vēlas, lai viņa ienaidnieku nāves būtu īpašas. Tas daudz pasaka par Krievijas līdera psihisko stāvokli.
Taču pastāvēja risks, ka nāves iemesls varētu tikt atklāts, bet Putins bija mierīgs vai pat to vēlējās. Ja tā, vēstījums ir skaidrs: ja Krieviju nevar mīlēt, tad no tās baidīsies.
Viņa domāšanu raksturo krievu sakāmvārds: “Sit savējos, lai citi baidās.”
