5 Eiropas valstis vienisprātis: Navaļniju, no kura Putins tik ļoti baidījās, noindēja ar retu toksīnu 0
Krievijas opozīcijas līderis un atklāts Kremļa kritiķis Aleksejs Navaļnijs, kurš mira pirms diviem gadiem, tika nogalināts cietumā ar nāvējošu toksīnu, kas sastopams Dienvidamerikas indīgajās vardēs, sestdien kopīgā paziņojumā norādīja piecas Eiropas valstis.
Kā ziņo ārzemju prese, no Navaļnija ķermeņa paņemto paraugu analīzes neapstrīdami apstiprināja epibatidīna klātbūtni, teikts paziņojumā. Tika piebilsts, ka šī viela Krievijā dabiskā veidā nav sastopama.
Piecas valstis – Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Francija, Vācija un Nīderlande – norādīja, ka Maskavai “bija līdzekļi, motīvs un iespēja” ievadīt šo indi Navaļnijam laikā, kad viņš atradās soda kolonijā uz ziemeļiem no Polārā loka.
“Vienīgi Krievijas valstij bija apvienoti līdzekļi, motīvs un starptautisko tiesību ignorēšana”, lai veicinātu Navaļnija nāvi, teikts paziņojumā. Krievijas amatpersonas vairākkārt noliegušas atbildību par Navaļnija nāvi. “CNN” ir vērsies Kremlī pēc komentāra.
Paziņojums izskanēja Minhenes drošības konferences laikā Vācijā, kur 2024. gadā tika paziņots par Navaļnija nāvi.
Pirms diviem gadiem šī pasākuma laikā Navaļnija sieva Jūlija Navaļnaja uzkāpa uz skatuves asarās un saņēma stāvovācijas. Sestdien ierakstā platformā X viņa norādīja, ka “jau no pirmās dienas biju pārliecināta, ka mans vīrs tika saindēts, bet tagad ir pierādījumi: (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins nogalināja (Alekseju) ar ķīmisku ieroci.”
“Esmu pateicīga Eiropas valstīm par rūpīgo darbu divu gadu garumā un par patiesības atklāšanu,” viņa sacīja, piebilstot: “Vladimirs Putins ir slepkava. Viņš jāsauc pie atbildības par visiem saviem noziegumiem.”
Kad Navaļnijs nomira, Krievijas cietumu dienests paziņoja, ka viņš “pēc pastaigas juties slikti” un “gandrīz nekavējoties” zaudējis samaņu.
Viņš atradās ieslodzījumā Arktikas soda kolonijā kopš 2021. gada, kad atgriezās Krievijā no Vācijas, kur bija ārstējies pēc saindēšanas ar “Novičok” – padomju laika nervus paralizējošu vielu.
“CNN” un izmeklējošās grupas “Bellingcat” kopīgā izmeklēšana iepriekš saistīja Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) ar saindēšanu. Tika konstatēts, ka FSB izveidojusi elitāru komandu, kas specializējusies nervus paralizējošās vielās un vairāk nekā trīs gadus sekojusi Navaļnijam. Arī toreiz Krievija noliedza savu iesaisti, bet Putins tolaik paziņoja, ka, ja Krievijas drošības dienests būtu vēlējies Navaļniju nogalināt, tas “būtu pabeidzis” iesākto.
Navaļnijs, kurš organizēja pret valdību vērstas ielu protesta akcijas un savā blogā un sociālajos tīklos atmaskoja iespējamu korupciju Kremlī un Krievijas biznesa aprindās, pirms nāves tika uzskatīts par vienu no nopietnākajiem draudiem Putinam.
2018. gada intervijā “CNN” viņš sacīja, ka viņam ir “skaidra izpratne” par riskiem, kas saistīti ar cīņu pret valdību.
“Bet es nebaidos un negrasos atteikties no tā, ko daru. Es neatkāpšos no savas valsts. Es neatteikšos no savām pilsoniskajām tiesībām. Es neatteikšos apvienot ap sevi tos, kuri tic tiem pašiem ideāliem kā es. Un tādu cilvēku Krievijā ir diezgan daudz,” viņš sacīja.
Sestdien publiskotajā paziņojumā Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Iveta Kūpere norādīja: “Krievija Navaļniju uztvēra kā draudu. Izmantojot šādu indi, Krievijas valsts demonstrēja nicināmos līdzekļus, kas ir tās rīcībā, un milzīgās bailes no politiskās opozīcijas.”
Piecas valstis kopīgajā paziņojumā arī norādīja, ka ir vērsušās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijā saistībā ar, viņuprāt, “Krievijas pārkāpumu pret Ķīmisko ieroču konvenciju.”
