Reanimatologam, kurš glāba Navaļniju pēc saindēšanas ar “Novičok”, atsaka darbu Latvijas slimnīcā 2
Pērnā gada vasarā Latvijā tika ieviesti darba ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem — viņiem tika liegtas tiesības strādāt objektos, kas tiek uzskatīti par kritiskās infrastruktūras daļu, tostarp lielākajās valsts slimnīcās. Tā rezultātā darbu zaudēja vismaz 100 cilvēku. Viņu vidū bija arī Aleksandrs Polupans, Krievijas reanimatologs, kurš ārstēja Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju pēc saindēšanas ar “Novičok” un pēc tam atklāti pauda atbalstu politiķim, kad viņš tika ieslodzīts, ziņo medijs Meduza.
Polupans apguva latviešu valodu un ieguva ārsta licenci, taču tagad viņš nevar strādāt savā specialitātē bez Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) atļaujas. Pēc viņa teiktā, tas viņa gadījumā ir faktisks aizliegums praktizēt profesiju.
Šīs izmaiņas ietekmējušas desmitiem ārvalstnieku Latvijā. Daugavpils reģionālajā slimnīcā tika atlaisti 49 darbinieki, Rīgas Austrumu slimnīcā — 13, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā — 10. Bērnu slimnīca Rīgā vēl izvērtē, vai tās darbinieki atbilst atbrīvošanas kritērijiem.
Citi uzņēmumi, piemēram, “Latvijas dzelzceļš”, “Sadales tīkls”, “Rīgas osta”, “Latvenergo”, “Gaso” un “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, ziņoja, ka pie viņiem šobrīd Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vispār nestrādā.
Valsts radio un TV centra vadītājs Ģirts Ozols piebilda, ka jau agrāk līdzīgas prasības tika izvirzītas nepilsoņiem, kuriem bija jāizvēlas starp Latvijas pilsonības iegūšanu vai darba zaudēšanu.
Polupans un Navaļnijs
Aleksandrs Polupans bija viens no ārstiem, kas centās noteikt Navaļnija diagnozi pēc viņa saindēšanas ar “Novičok” 2020. gadā. Vēlāk viņš parakstīja atklātu vēstuli, kurā aicināja pārtraukt politiskā ieslodzītā spīdzināšanu, un apšaubīja oficiālo versiju par Navaļnija nāvi kolonijā.
2023. gadā Polupans emigrēja uz Latviju politisku iemeslu dēļ, tostarp protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Līdz 2025. gada maijam viņš bija nokārtojis visus nepieciešamos dokumentus, tostarp nokārtojis C1 līmeņa latviešu valodas eksāmenu. Viņam tika piedāvāts darbs jaunajā intensīvās terapijas nodaļā Rīgas Austrumu slimnīcā, un tas bija jāsāk 2026. gada janvārī. Taču pēc VDD noraidījuma darbs viņam tika atteikts.
Polupans rakstīja VDD personisku iesniegumu, iekļaujot biogrāfiju un informāciju par savu dzīvi Latvijā. Atbilde bija šāda: “Paldies par sniegto informāciju, taču mēs neredzam pamatu izņēmuma piešķiršanai.”
Dosies strādāt uz Šveici
Saskaņā ar likumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi drīkst strādāt kritiskās infrastruktūras objektos, ja viņiem ir individuāla VDD atļauja. To dažas iestādes jau mēģinājušas iegūt, piemēram, Daugavpils slimnīca un Latvijas dzelzceļš, bet līdz 2026. gada februāra sākumam neviens pieprasījums netika apmierināts, raksta medijs.
Polupans šobrīd trešo reizi mēģina atrast darbu Latvijā — šoreiz Liepājā. Ja atkal saņems atteikumu, viņš plāno doties strādāt uz Šveici. Viņš saka: “Mūsu, [Krievijas ārstu], nav daudz, kas pēdējos gados pārcēlušies uz Latviju. Cik zinu, tikai četri ārsti ir sākuši licencēšanās ceļu kopš kara sākuma. Es, iespējams, esmu vienīgais, kurš to jau pabeidzis.
Mums tika teikts: ja ievērosim likumu, varēsim strādāt. Bet tagad faktiski mums ievieš profesijas aizliegumu. Manā gadījumā tas ir pilnīgs aizliegums, jo intensīvā terapija Latvijā notiek tikai lielākajās valsts slimnīcās. Citi speciālisti varbūt vēl var strādāt privātajās klīnikās, bet reanimācijas tur nav.”
Latvijas tiesībsardze Karina Palkova arī kritizējusi šo likumu — nevis pašu aizliegumu, bet tā piemērošanas praksi. Viņasprāt, cilvēkiem, kas zaudē darbu valsts aizlieguma dēļ, vajadzētu paredzēt sociālās aizsardzības mehānismus, piemēram, atlaišanas pabalstu. Pašreizējiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kurus atlaiž, šādu pabalstu piešķirt nav paredzēts.
