“Nevar gribēt sabiedrības cieņu, ja…” Tautastērpa nēsāšana praida gājienā izraisa pamatīgas diskusijas iedzīvotāju vidū 0
Sociālajā tīklā “Threads” izvērsusies plaša diskusija par tautastērpa elementu izmantošanu “Baltic Pride” pasākumā. Cilvēki aktīvi dalījušies savos viedokļos par to, vai latviešu kultūras un nacionālos simbolus, tostarp tautastērpu, būtu pienācīgi valkāt jebkurā kontekstā, vai arī to izmantošanā būtu jāievēro noteiktas tradīcijas un cieņa pret šo simbolu vēsturisko nozīmi.
Daļa komentētāju pauda pārliecību, ka tautastērps ir viens no nozīmīgākajiem latviešu identitātes simboliem, tāpēc pret to būtu jāizturas ar īpašu cieņu. “Nevar gribēt sabiedrības cieņu un atbalstu, ja neciena mūsu kultūras vērtības,” rakstīja kāda diskusijas dalībniece.
Vēl kāda diskusijas dalībniece uzsver, ka viņas skatījumā runa nav par konkrētu sabiedrības grupu, bet gan par savstarpēju cieņu: “Es esmu latviete, esmu ģimenes cilvēks, esmu par iekļaujošu un dažādību pieņemošu sabiedrību. Man tas tiešām no visas sirds ir svarīgi, jo audzinu divus cilvēkus ar īpašām vajadzībām un nevēlos, ka sabiedrība viņus nogrūž meža skolā un pansionātā. Bet es esmu par cieņpilnu abpusēju izturēšanos.”
Tomēr daudzi citi komentētāji šādam skatījumam nepiekrīt. Viņuprāt, tautastērps un citi nacionālie simboli pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem.
“Gan tautastērps, gan valsts karogs simbolizē piederību un cieņu, brīvību un neatkarību, identitāti un vienotību. Viņi pilda tieši to uzdevumu, kas tiem paredzēts,” raksta kāda lietotāja.
Savukārt cita komentētāja norāda: “Es gan neuzskatu, ka, piederot vienai minoritāšu grupai (šajā gadījumā LGBT), ir jāatsakās no nacionālās.”
Diskusijā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka sabiedrībā dažādi cilvēki ļoti atšķirīgi uztver to, kas uzskatāms par cieņas pārkāpumu. “Katram šie “cieņas pārkāpumi” noteikti ir citādi. Kas vienam briesmas, otram neko nenozīmē. Es nesen lasīju vairāku politiķu izteikumus, kur braukšana peļņā uz ārzemēm 2008. gadā tika saukta par lielāku traģēdiju kā 14.06 deportācijas. Lūk tas man liekas sabiedrības cieņu aizskaroši. Tautastērpa pielāgošana ārpus formālas situācijas, lai parādītu kaut kādu nostāju? Manā grāmatā laikam pie cieņu aizskarošām darbībām neierindojas – vienalga atbalstu es to nostāju vai nē.”
Ne mazums komentētāju uzskata, ka tautastērpa lietošanu nevajadzētu padarīt par kaut ko neaizskaramu. “Kāda vispār būs jēga no tautastērpa, ja tas tiks sakralizēts līdz absurda pakāpei? Nokāpiet no debesīm, vēlams uz zemes,” raksta kāda sieviete.
Viņai piebalso vēl kāda komentētāja, kura salīdzina situāciju ar Igaunijas tradīcijām: “Jā, un tad Jāņos bail uzvilkt nepareizos svārkus, jostu sasiet nepareizi, saktiņu nepareizi piespraust. Tai pat laikā Igaunijas salā Kihnu, kas zināma ar tās tautiskajiem brunčiem, dāmas lieliski tos nēsā, kombinējot ar liela izgriezuma topiņiem, sportiskām kedām un gumijas zābakiem, un velk tos katru dienu, nevis tur skapī, gaidot kodes vai pasaules galu.”
Diskusijā netrūka arī ironisku piezīmju. “Tikpat labi varam ierosināt aizliegt Līgo, jo man nepatīk, ka daļa svētku dalībnieku “pauž necieņu” pret svētku tradīcijām, cepot šašlikus un/vai piedzeroties līdz lopam,” raksta viens no lietotājiem.
Savukārt cits komentētājs norāda: “Šis ir aptuveni tikpat stulbi kā raudāt par to, ka geji esot nozaguši bērniem varavīksni.”
Vairāki cilvēki uzsvēruši, ka LGBT kopiena ir daļa no Latvijas sabiedrības. “Mēs arī esam Latvija! Lai arī cik ļoti dažiem labiem to negribētos atzīt,” raksta kāda diskusijas dalībniece.
Tikmēr citi aicināja uz iecietīgāku attieksmi. “Ja es festivālā satiktu viņus, noteikti pateiktu, ka apbrīnoju, cik viņi ir stilīgi!” raksta kāds komentētājs.
