Ņirgāšanās policijas acu priekšā? Skaidrojam, vai tiks izmeklēta Oliņas un “Kläk” iesaiste Krūmiņa bēguļošanas lietā 0
LA.LV aktīvi sekoja līdzi un ziņoja lasītājiem par bijušo Francijas Ārzemnieku leģiona karavīru un satura veidotāju Dāvidu Krūmiņu. Kā zināms, viņš par noziedzīgu nodarījumu bija izsludināts starptautiskā meklēšanā, jo viņš izvairījās no izdošanas Vācijai.
Par savām bēguļošanas gaitām Krūmiņš ik pa laikam publicēja arī savos sociālajos medijos. To starpā tika publicēti arī video kopā ar profila @klaklife pārstāvi. Ņemot vērā, ka Krūmiņš daudzos (arī kopā ar @klaklife) video bēguļošanas laikā redzams ar melnbaltu masku, pilnīgi skaidri apgalvot, ka tas ir pats Krūmiņš, nevar.
Arī Krūmiņa bijusī un bērna māte Arnita Oliņa publicējusi divdomīgus ierakstus, kas liek noprast, ka abi vīrieša bēguļošanas laikā, iespējams, tikušies.
Lai noskaidrotu, vai abu personu iesaiste šajā lietā tiks izmeklēta, vērsāmies ar jautājumiem Valsts policijā.
“Vēršam uzmanību, ka katra situācija ir vērtējama individuāli un konkrēto gadījumu detalizētāk nevaram publiski komentēt, lai neatklātu policijas metodiku un taktiku, taču varam apliecināt, ka, plānojot un īstenojot personas aizturēšanu, to, vai bija kādas personas, kuras iespējams zināja meklētā vīrieša atrašanās vietu – šajā gadījumā nebija noteicošais faktors, līdz ar to arī netiek izskatīta iespējamā atbildība par attiecīgo kvalifikāciju.
Parasti tikai zināšana par personas atrašanās vietu un šīs informācijas neizpaušana pati par sevi automātiski nenozīmē kriminālatbildību. Tomēr atsevišķos gadījumos atbildība var iestāties, ja personai saskaņā ar likumu bija pienākums ziņot par sevišķi smagu vai smagu noziedzīgu nodarījumu vai ja neziņošana ir saistīta ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Ja persona apzināti sniegusi palīdzību meklēšanā esošai personai, piemēram, nodrošinājusi dzīvesvietu, transportu, sakaru līdzekļus, finanšu atbalstu vai citādi veicinājusi izvairīšanos no aizturēšanas, konkrētajos apstākļos var tikt vērtēta personas līdzdalība noziedzīgā nodarījumā saskaņā ar Krimināllikuma 17. pantu vai citas Krimināllikumā paredzētas darbības, kas traucē tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
Ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, piemēram, apzināta palīdzība slēpties vai izvairīties no aizturēšanas, personai var iestāties kriminālatbildība. Konkrētā kvalifikācija un sods ir atkarīgi no piemērojamā Krimināllikuma panta, personas lomas, nodoma, kā arī no tā, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā meklētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta.
Kā arī, ja persona apzināti palīdz izvairīties no aizturēšanas vai izdošanas (ekstradīcijas) procesa, šis apstāklis var tikt vērtēts kā būtisks, nosakot personas rīcības juridisko kvalifikāciju. Izdošanas procedūru Latvijā regulē Kriminālprocesa likums un Latvijas Republikas starptautiskās saistības tiesiskās sadarbības jomā,” skaidro Ilze Jurēvica, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece.
