Kalsnavā visu jūniju ikvienu priecēs Peoniju ziedu parāde 0
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) arborētums Kalsnavā jūnijā kļūst par peoniju karalisti. To krāšņā ziedēšana ir kā solis tuvāk dabas pilnbrieda laikam – vasaras saulgriežiem. Ne velti peonijas mēdz saukt arī par Jāņu rozēm. Apmeklētāji aicināti aplūkot arborētuma vairāk kā 300 peoniju veidu dažādību, kā arī izbaudīt arī plašo kultūras programmu nedēļas nogalēs, saka arborētuma vadītāja Liene Opincāne.
Pēc aukstā un ilgā pavasara peonijas tikai tagad sāk tā īsti mosties, kaut gan dažas to sugas ir ātrākas ziedētājas un dažas jau ir pārziedējušas, stāsta Liene Opincāne. Tomēr arborētumā ir dažādas šķirnes un dārzs veidots tā, ka peonijas ziedēs visu mēnesi līdz pat jūlija pirmajai pusei.
Liene Opincāne teic, ka peoniju dzimtene ir Ķīna, Japāna, Eiropa un Ziemeļamerika, kur tās aug saulainos kalnos, pamežos vai pļavās. Ķīnā un Japānā šīs krāšņās puķes kultivētas jau vairāk kā 4000 gadus, bet Latvijas teritorijā peonijas ienāca pirms aptuveni 400 gadiem. Savukārt Kalsnavas arborētumā peoniju dārza stāsts aizsākās 2006.gadā, kad te viesojās Latvijas peoniju karalis Aldonis Vēriņš. “Toreiz aiz kokiem atradās vēl neaizstādīta, peonijām izcili piemērota saulaina piekalnīte un viņš teica – šeit jābūt peoniju kolekcijai. Peoniju kolekciju sākām veidot no 2006. gada un mums ir savāktas vairākas kolekcijas. Katru reizi atbraucot, te noteikti kaut kas ziedēs,” pauž Liene Opincāne.
“Pie mums arboretumā var arī apskatīt dažādas peoniju pamatsugas, jo tās, kas ir Latvijas dārzos ir parastās dažādu peoniju šķirnes. Savukārt tās pamatsugas, kuras var redzēt savvaļā, mēs esam savākuši no dažādām sēkliņām, iesējuši un izaudzējuši. Pamatsugām var redzēt atšķirības gan lapu formās, gan auguma formās, gan arī ziedu krāsās un formās. Bet pārsvarā Latvijas dārzos ir dažādas hibrīdās peoniju šķirnes,” stāsta arborētuma vadītāja.
Godātas par “ziedu karalienēm”, peonijas dažādās pasaules kultūrās dziļi iesakņojušās kā bagātības, romantikas, sievietes skaistuma un labklājības simbols. Latvijā peonijas izsenis pazīstamas kā piemājas dārzu rota, bet Līgo svētkos šai puķei, kā goda un bagātības simbolam, ir vieta kā jāņuzāļu pušķī, tā vaiņagā.
Lindas Strodes, arborētuma augu selekcijas speciālistes, pētījums atklāj, ka peonija rotājusi imperatora tekstilizstrādājumus, Minu dinastijas vāzes un zīda ekrānus jau kopš Tangas dinastijas laikiem. Tā simbolizējusi bagātību, augstu sociālo stāvokli un mieru. Lielā, pildītā peonija kā drosmes, cēlsirdības un veiksmes simbols sastopama ari tradicionālajā japāņu mākslā, kur tā nereti apvienota ar mītisko šiši – “lauvas suni” vai pūķi. Savukārt tradicionālajās ukraiņu un rumāņu kultūrās peoniju motīvi tiek izšūti uz tradicionālajiem krekliem – višivankām vai gleznoti uz keramikas, lai svētītu laulības un nodrošinātu auglību.
Peonijas sakņojušās arī grieķu mitoloģijā, bet Eiropā tās tradicionāli simbolizēja dziedināšanu, aizsardzību un kautrību. Senatnē peonijas audzēja ne tikai skaistuma dēļ, tās uzskatīja arī par ārstniecības augiem. Visbiežāk izmantoja saknes, retāk ziedus un sēklas.
Visu jūnija mēnesi arborētuma viesiem, kuri brauc lūkoties peoniju ziedēšanā, nedēļas nogalēs ir arī īpaši pārsteigumi – dažādi kultūras pasākumi. 12. jūnijā no 18.00-22.00 priecēs “Peoniju disko” ar DJ Jāni Balodi. 13. jūnijā 13.00 uzstāsies Paula Saija (vokāls) un Jānis Pastars (ģitāra), bet 20. jūnijā plkst. 13.00 baudīsim Samantas Cerukas (kokle), Adrijas Apines (balss) un Māra Madara Imša (alts, balss) sniegumu. 21. jūnijā plkst. 13.00 dārzā koncertēs Sabīne Krilova (balss), Jana Aņisimova (klavieres), Elīza Petrenko (čells) un Uģis Upenieks (perkusijas). Mēneša izskaņā, 27. jūnijā plkst.13.00 muzicēs Kristaps Gustavs Kiršteins (balss) un Elīna Gruzniņa (klavieres). Savukārt Peoniju parādi 28. jūnijā noslēgs Muzikālās apvienības “Tepat” uzstāšanās (plkst. 13.00) .
Biļešu iegāde www.bezrindas.lv. Individuāliem un grupu apmeklējumiem dārzs atvērts katru dienu: no pirmdienas līdz trešdienai no pulksten 10.00 līdz 17.00; no ceturtdienas līdz svētdienai – no pulksten 10.00 līdz 20.00.
