“Esmu strādājis Rīgas, Jūrmalas, Liepājas prestižākos restorānos – visur maksā aploksnē!” Guntis par “sapuvušo” ekonomikas cilpu Latvijā
6
Es gribu lielāku algu, es gribu, lai tu strādā vakaros, es gribu apdrošināšanu – vēlmju saraksts no darbinieka un priekšnieka ir nebeidzami garš. Mums taču vienmēr gribas vairāk, bet dažās darba vietās par primāri pamati sistēmai nav ielikti godīgi. Šķetinot nejēdzības darba vietās, Guntis mums uzrakstīja, pastāstot par to, kas notiek restorānu biznesā aiz skaisti klātiem galdiem un smaidīgiem viesmīļiem.
“Esmu pēc profesijas pavārs jau 25 gadus no tiem 20 esmu strādājis vadošajos amatos šajā jomā par šefpavāru. Kopumā no šiem 25 gadiem Latvijā esmu nostrādājis 15 gadu ļoti prestižos restorānos gan Rīgā, Jūrmalā un Liepājā.
Par algām manā sfērā – pirmkārt nevienā no manis strādātajām vietām nemaksāja 100% uz papīra. Nevienā pilnīgi!
Alga lieluma ziņā starp reģioniem vadošajos amatos ir niecīga. Var arī teikt, ka nav, bet, ja runa par parastu pavāru, tad starpība ir liela un jūtama. Ciparus es neminēšu.
Manuprāt ēdināšanas joma Latvijā noteikti ir starp top 3 profesijām, kurā ēnu ekonomika plaukst un zeļ.
Nožēlojami ir tas, ka ēdināšanas iestādes vēl prasa samazināt PVN, lai sākotnēji iemācās uztvert savu darbinieku par cilvēku un maksā pieklājīgi un godīgi. Par šo varētu rakstīt laikam ilgi, bet, manuprāt, kāda ir valsts vadība, tādi ir cilvēki, un tieši tāpat otrādi. Nav iespējams izmainīt šo sapuvušo domāšanu un attieksmi vienam pret otru (valstij pret cilvēkiem).
Apmēram 15 gadus esmu pastrādājis ārpus Latvijas dažādās valstīs Anglijā, Īrijā, Norvēģijā – nevienā no šīm valstīm, pirmkārt, nevienam darba devējam pat prātā nav ienācis maksāt aploksnē, viss ir tīrs un godīgi, otrkārt, algas lielumu drastiski atšķiras no Latvijas. Jā, var jau teikt, ka cita valsts, labākā ekonomika, bet es neredzu iemeslus, kāpēc Latvijā nevarētu pacensties dzīvot godīgi un cieņpilni.
Jābeidz viens otru uz katra soļa apčakarēt gan valdībai, gan iedzīvotājiem – tā ir Latvijas lielākā problēma un to var mainīt tikai paaudžu maiņa nekas cits,” Guntis atklāti raksta LA.LV.
Iepriekš esam jau diskutējuši, ka PVN samazinājums ēdināšanas nozarē, gan varētu nest tieši pretējo – produkts paliktu lētāks un arī uzņēmējam būtu vieglāk izdzīvot šajos laikos, iespējams, vairāk naudas samaksājot arī darbiniekiem oficiāli.
“Vācija ar 1. janvāri ievieš 7% PVN ēdināšanas pakalpojumiem, mēs Latvijā kādu laiku diskutējam, ka būtu jāievieš 12%, kas tāpat ir augstāks nekā citviet. Tas, protams, būtu zemāks nekā šobrīd esošais 21%.
Jāņem vērā, ka pie mums ēdināšanas nozarē smalkie restorāni ir tikai 10% no ēdināšanas industrijas. Lielākā daļa ir ļoti vienkārši ģimenes uzņēmumi, līdz ar to tas nodokļu slogs uz viņiem ir ļoti liels,”
LA.LV stāsta Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu samazinātais PVN jau ir gadiem ieviests. Dažās valstīs, piemēram, Lietuvā uz kovida laiku bija samazināts PVN, bet Vācija, samazinot PVN uz 7% to ir pieņēmusi kā beztermiņa lēmums.
“Kad mēs devāmies pie Saeimas, mēs ierosinājām, ka tas varētu būt 3 gadu izmēģinājuma periods un tad arī izvērtēt makroekonomiskos efektus, jo mēs prognozējam, ka ilgtermiņā nozares apgrozījums palielināsies, tādēļ arī plānotie zaudējumi būs patiesībā mazāki.
To pierāda arī Lietuvas piemērs, tajā brīdī, kad viņi samazināja PVN, tad apgrozījums pieauga par 50%,” Jenzis paskaidro.
No ekonomikas viedokļa tas nozīmē konkurētspējīgāku vidi Baltijas un Eiropas mērogā. Ēdināšana ir neatņemama tūrisma ķēdes sastāvdaļa — ja tā ir spēcīga, tad ieguvēji ir arī viesnīcas, piegādātāji un reģioni. Samazinātais PVN nav tikai nodokļu jautājums — tā ir investīcija Latvijas tēlā, kvalitātē un cilvēkos, kas veido mūsu viesmīlības stāstu,” LA.LV norāda Andris Kalniņš.
Šī PVN samazināšanu Saeimas sola jau 9 gadus, bet nekas nav mainījies. Arī šogad PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem netiks samazināta.
Jau ziņots, ka viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē.
Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).
Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.
Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.
Viņš papildināja, ka nozares pārstāvji ir piedalījušies Saeimas komisijās un apakškomisijās, prezentējot redzējumu. Tostarp Saeimas deputāti bija uzdevuši Saeimas Analītiskajam dienestam sagatavot ziņojumu par PVN samazinātās likmes ietekmi uz ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē. “Šis ziņojums bija pozitīvs un apliecināja, ka gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir ieviesušas PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem, un šim solim ir tieša ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu,” sacīja Jenzis.
Biedrības vadītājs sacīja, ka situācija nozarē ir dramatiska, pastāv ēnu ekonomika, kā arī Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas Ukrainā dēļ ēdināšanas nozare atrodas pastāvīgā krīzē, kā arī ir augsta inflācija.
Viņš piebilda, ka cilvēku pirktspēja samazinās, ir tūristu iztrūkums, salīdzinot ar pirmspandēmijas jeb 2019. gadu, un nav politiskās gribas šo situāciju uzlabot.
Tādējādi viesmīlības nozare 2026. gada septembrī pie Saeimas plāno rīkot piketu, ja dialogs ar FM neveidosies un situācija turpinās pasliktināties.
LETA jau ziņoja, ka 2024. gada oktobra beigās viesmīlības nozare pie Saeimas aicināja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Piketā piedalījās daži simti viesmīlības nozares pārstāvju.
Tāpat vēstīts, ka lietderības revīzijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka, neraugoties uz ilgstošu ēnu ekonomikai pievērstu pastiprinātu valsts uzmanību, pašreizējā pieeja nav pietiekami iedarbīga, jo plānotie un īstenotie pasākumi ir vairāk vērsti uz sekām, nevis cēloņiem.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) intervijā Latvijas Radio iepriekš pauda viedokli, ka revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša.
Ašeradens atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga FM, valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot “neviena laba vārda, viss ir slikti”.
Vai tev ir pieredzes stāsts no problēmām, likuma pārkāpumiem, kašķiem, nejēdzībām darba vietā? Varbūt stāsts par darba meklējumiem? Kāda ir tava alga? Raksti man uz [email protected].
