Foto – Shutterstock

Pašvaldība pieņem lēmumu likvidēt vietējo skolu. Vai vecāki var šo lēmumu pārsūdzēt? 0

Vai pašvaldības lēmumu par skolas likvidāciju skolēnu vecāki var pārsūdzēt tiesā? TATJANA KOBLERE

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Jautājuma uzdevēja vēstulē nav minējusi savu dzīvesvietu, tāpēc nevaram viņai atbildēt konkrēti, taču sniedzam ieskatu kādā tiesas lietā.

Atteikumi

Rīgas dome 2009. gada 11. augustā nolēma likvidēt Rīgas Ļ. Tolstoja krievu vidusskolu un noteikt, ka šīs skolas izglītības programmas tiek īstenotas Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolā. Vairāki vecāki iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, jo uzskatīja, ka viņu skola ir daudz labāka – ērtāka piekļuve, pieredzes bagātāki skolotāji, augstākas bērnu zināšanas, turklāt pārmaiņas nākušas neplānoti, jo visi skolēni un vecāki par to neesot laikus informēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietā bija jāizšķir strīds, vai lēmums par skolas slēgšanu ir administratīvais akts. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteikumu nepieņēma, jo iekšējs pārvaldes lēmums nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā. Arī Administratīvā apgabaltiesa atzina to pašu. Visbeidzot Augstākā tiesa pārbaudīja šos lēmumus un atzina tos par pamatotiem.

Lēmumu skaidrojums

Augstākā tiesa skaidroja, ka administratīvajai tiesai ir pakļautas lietas par administratīvo aktu pārbaudi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu administratīvais akts ir ārējs (uz āru vērsts) tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā, turklāt paredzēts individuāli noteiktai personai vai personām. Tas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai precizē faktisko situāciju.

Tomēr ne visi iestādes publisko tiesību jomā izdotie tiesību akti attiecībā uz individuāli noteiktu personu, kuri rada tiesiskas sekas, ir ārēji vērsti. Ja privātpersonas un valsts tiesiskās attiecības ir īpašas, kurās šo attiecību dēļ privātpersona ir īpaši pakļauta valstij, tādā gadījumā atsevišķi valsts lēmumi pret privātpersonu ir vērsti pretēji – uz iekšieni. Šādi tiesību akti būs ārēji tikai tad, ja tie skar īpaši pakļauto personu un valsts attiecību pamatus vai būtiski ierobežo īpaši pakļautās personas cilvēktiesības. Iestādei īpaši pakļautās personas ir ierēdņi, militārpersonas, tiesneši, skolēni un studenti, publisko iestāžu (piemēram, muzeju, bibliotēku, peldbaseinu) lietotāji, piespiedu ārstniecībā nodotie un notiesātie (apcietinātie).

Skolēna un valsts attiecībās administratīvie akti ir lēmumi, kas skar skolēna un valsts attiecību pamatus un kas:

• nodibina tiesisko attiecību pamatus (piemēram, lēmums par skolēna statusa iegūšanu);

• saturiski maina tiesisko attiecību pamatus (piemēram, lēmums par skolēna pārcelšanu nākamajā klasē);

Reklāma
Reklāma

• izbeidz tiesisko attiecību pamatus (piemēram, lēmums par skolēna izslēgšanu no skolas).

Arī lēmumi par soda piemērošanu skolēnam ir administratīvie akti (piemēram, aizliegums piedalīties nodarbībā). Par administratīvajiem aktiem uzskata arī lēmumus, kas būtiski skar skolēna cilvēktiesības (piemēram, aizliegums valkāt reliģiskus simbolus).

Iekšējs vai ārējs lēmums?

Turpretī lēmumi par skolēna izglītības iegūšanas organizēšanu, piemēram, par stundu plānojuma noteikšanu, mājasdarbu uzdošanu, klašu apvienošanu, uzdevumu novērtējumu, ir iekšēji lēmumi un nav administratīvie akti.

! Tomēr, ja iestādes lēmums būtiski apgrūtina vai atņem skolēnam tiesības iegūt izglītību, jo, piemēram, cita skola atrodas ļoti tālu no bērna dzīvesvietas un nav nodrošinātas iespējas nokļūt skolā, vai cita mācību iestāde tuvākajā apkārtnē nepastāv vispār, šāds lēmums būtu uzskatāms par administratīvo aktu un to varētu pārsūdzēt.

Taču jau pieminētajā Rīgas domes lēmuma kontekstā mācības skolā, kur izglītojās pieteikuma iesniedzēju bērni, tiek turpinātas citā skolā. Šī izglītības iestāde atrodas nepilna kilometra attālumā no slēgtās, tātad skola turpina nodrošināt apstiprinātas izglītības programmas īstenošanu. Telpu un aprīkojuma atšķirības vai piekļūšanas ērtības nav iemesls, kas būtiski skartu skolēnu cilvēktiesības.

Tātad zemāko instanču tiesas ir pareizi secinājušas, ka Rīgas domes lēmums par skolas slēgšanu un mācību turpināšanu citā skolā ir iekšējs lēmums un uz to neattiecas administratīvā akta izdošanas prasības, kā arī tas nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA