Pat ASV baidās! Ukraina izveidojusi sistēmu, kas šokējusi gan Putinu, gan Rietumus 0
Ieroču ražošanas uzplaukums Ukrainā pārsteidzis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Darbnīcās un nelielās rūpnīcās, kas izkaisītas visā Ukrainā, militāro tehnoloģiju ražošana attīstās tik strauji, ka pat vadošās NATO valstis nespēj tai tikt līdzi. Tikai maijā vien Ukrainas Aizsardzības ministrija sertificēja 175 jaunas ieroču sistēmas kaujas izmantošanai, no kurām gandrīz 93% bija pilnībā izstrādātas un ražotas Ukrainā.
Kā raksta “The Telegraph” un “Unian”, ieroču ražošanas bums Ukrainā pārsteidza Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tagad citas valstis rūpīgi pēta Ukrainas pieeju aizsardzības tehnoloģiju ražošanai.
Tiek norādīts, ka daudzas NATO valstis saražo ievērojami mazāk ieroču nekā Ukraina. Piemēram, visā 2024. gadā Vācija sertificēja mazāk nekā 20 jaunas sistēmas, bet ASV ik gadu ievieš ekspluatācijā tikai divas līdz piecas jaunas platformas, turklāt iepirkumu cikls vidēji ilgst desmit gadus. Žurnālisti atgādina, ka vēl pirms četriem gadiem lielāko daļu Ukrainas arsenāla veidoja Rietumu ieroči. Tagad valsts sertificē sešas jaunas ieroču sistēmas dienā.
“Apkopojot visu kopā, redzam aizsardzības iepirkumu ekosistēmu, kas ir pilnīgi atšķirīga no jebkuras citas Eiropā,”
žurnālistiem sacīja domnīcas “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas pētnieks Kīrs Džailss.
Pēc viņa teiktā, Ukraina sāka virzīties šajā virzienā nevis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, bet jau 2014. gadā, kad Krievija pirmo reizi sagrāba Krimu.
“Tas viss netika veidots no nulles. Protams, dažas nozares un inovācijas saņēma spēcīgu impulsu pilna mēroga kara laikā, taču Ukraina šīs spējas attīstīja jau astoņus gadus pirms iebrukuma. Tai bija ievērojama pieredze, īpaši privātā sektora piesaistē, uz kuru Ukraina balstījās, nevis radīja no jauna,” skaidroja eksperts.
Džailss uzskata, ka pilna mēroga iebrukums mainīja tikai ieroču ražošanas tempu. Viņš norādīja, ka eksistenciālu draudu spiediena apstākļos Ukraina atbrīvojās no birokrātijas, kuras dēļ citās valstīs iepirkumi ilgst gadiem vai pat gadu desmitiem.
“Ukrainas aizsardzības ekosistēma saņem spēcīgu impulsu no tādām iniciatīvām kā militāri tehnoloģiskais tirgus “Brave1”, kur vienības iegādājas to, kas praksē sevi pierādījis. Vēlme izdzīvot un kaujas efektivitāte stimulē produktivitāti,” žurnālistiem sacīja Karaliskā Apvienoto dienestu institūta pētnieks Roberts Tollasts.
Inovatīvi droni un roboti
Ukraina ražo bezpilota lidaparātus, sauszemes robotus, ballistiskās raķetes un bruņutehniku. To vidū ir arī inovatīvs uzbrukuma drons ar mākslīgo intelektu “Lupynis-10-TFL-1”.
Žurnālisti norāda, ka “Lupynis-10-TFL-1” izstrādājis uzņēmums “The Fourth Law”, kas dibināts 2023. gadā. Lielāko daļu lidojuma dronu vada cilvēks, taču pēdējos 500 metros, kur Krievijas elektroniskās karadarbības ietekme ir visintensīvākā un traucējumu risks visaugstākais, pilnu kontroli pārņem drona mākslīgais intelekts, kas pats identificē un notēmē uz mērķi bez cilvēka iejaukšanās.
“Patiesībā tas ir vietējais ieroču tirgus, kur katram ražotājam un katrai idejai ir iespēja tikt īstenotai, un galu galā paliek labākie un efektīvākie risinājumi,” žurnālistiem sacīja Ukrainas Drošības un sadarbības centra izpilddirektors Dmitro Žmailo.
Tiek pieminēts arī drons “Xichen” ar 40 kilogramus smagu kaujas galviņu, kas paredzēts triecieniem līdz pat 1400 kilometru attālumā.
Turklāt Ukraina radījusi lielu skaitu dažādu sauszemes robotu, kuriem frontē ir nozīmīga loma. Viens no tiem ir “Ratel X” – neliels kaujas robots, kas spēj veikt izlūkošanu, izvietot mīnas, evakuēt ievainotos kaujas zonā, kā arī palaist optiskās šķiedras FPV dronus.
Pēc Žmailo teiktā, sauszemes robotikas attīstību Ukrainā veicināja tā dēvēto “nāves zonu” rašanās – līdz 20 kilometriem dziļi frontes posmi, kas nepārtraukti atrodas abu pušu uguns ietekmē un kuros karavīru nosūtīšana faktiski nozīmē nāves spriedumu.
“Dažās situācijās robotizētās sistēmas un droni ļauj turēt personālu ārpus tiešā kontakta zonas, samazinot ievainojumu un nāves risku un tādējādi minimizējot Ukrainas vērtīgākā resursa – cilvēku – zaudējumus,” sacīja Žmailo.
Ukrainas raķešu programma
Ukraina klusi izveidojusi arī savu raķešu programmu no nulles. Viens no jaunākajiem izstrādājumiem ir ballistiskā raķete “FP-7” ar darbības rādiusu 200 kilometru.
Tāpat Ukraina izstrādā raķeti “FP-9”, kuras darbības rādiuss sasniedz līdz 850 kilometriem.
Ukrainas rīcībā ir arī spārnotā raķete “FP-5 Flamingo” ar 3000 kilometru darbības rādiusu un 1150 kilogramus smagu kaujas galviņu.
“Ukrainai nebija citas izvēles kā attīstīt savas alternatīvas. To redzējām triecienos dziļi Krievijas teritorijā, izmantojot Ukrainā izstrādātas tehnoloģijas, jo ASV nevēlējās atļaut Ukrainai veikt uzbrukumus Krievijas teritorijai,”
uzsvēra Džailss.
Ukrainai un Krievijai ir atšķirīga pieeja ieroču ražošanai
Izdevums norāda, ka Ukraina paļaujas uz nelielām ieroču rūpnīcām, no kurām daudzas izveidojuši bijušie civiliedzīvotāji. Krievijas pieeja ir pretēja – valsts monopols, kas koncentrējas uz tādiem objektiem kā Alabuga, masveidā ražojot vienu ieroču veidu bez konkurences un motivācijas ieviest inovācijas.
Tollasts sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka Ukrainas pieeja ir efektīvāka. Pēc viņa teiktā, runa nav tikai par izplatīšanas modeli, bet arī par arvien ciešāku divpusēju sadarbību ar Rietumu aizsardzības uzņēmumiem.
“Sākotnēji mēs daudz mācījāmies no Ukrainas inovācijām, taču tagad arvien vairāk notiek abpusēja talantu un tehnoloģiju apmaiņa,” sacīja eksperts.
Džailss norādīja, ka Rietumi to visu uzmanīgi vērojuši, taču nav spējuši izdarīt pareizos secinājumus. Viņš piebilda, ka Ukrainas aizsardzības nozares ražošanas jaudas tikai dažu gadu laikā ir ievērojami pieaugušas, kamēr daudzas NATO valstis joprojām nespēj uzņemt tempu.
“Ukrainai šajā karā ir jāuzvar. Un Eiropai ir vajadzīga Ukraina, jo tā ir attīstījusi visas šīs tehnoloģijas un spējas,”
sacīja Džailss.
Kāpēc ASV baidās no Ukrainas ieročiem
Iepriekš aizsardzības uzņēmuma attīstības direktors un Ukrainas Gaisa spēku rezerves virsnieks Anatolijs Hrapčinskis paziņoja, ka no Ukrainas tālas darbības ieroču iespējām baidās ne tikai Krievija, bet arī Rietumu partneri – gan ASV, gan Eiropā.
Pēc eksperta domām, Vašingtona ilgstoši tika uzskatīta par modernāko ieroču izstrādes monopolu. Taču tagad arvien vairāk valstu izrāda interesi par Ukrainā radītajiem ieročiem.
