Pensiju sistēma Latvijā ik gadu piedzīvo pārmaiņas, kas ietekmē gan pašreizējos pensionārus, gan tos, kuri tikai tuvojas pensijas vecumam. Katru rudeni tiek veikta pensiju indeksācija, lai pielāgotu izmaksas inflācijai un dzīves dārdzībai, taču pieaugums ne vienmēr spēj segt reālo cenu kāpumu.
Vienlaikus tiek ieviesti arī jauni nosacījumi pensiju aprēķinam, otrā un trešā līmeņa uzkrājumu pārvaldībai, kā arī tiek diskutēts par taisnīgāku sistēmu nākotnei. Kamēr daļa senioru izjūt nelielu atvieglojumu, citi norāda, ka ikgadējās izmaiņas ir pārāk simboliskas, lai reāli mainītu dzīves kvalitāti. Kādas izmaiņas gaidāmas no 1. janvāra? Atbild ekonomists Pēteris Strautiņš un Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Turšinska.
“Attiecībā uz vecuma pensijām nozīmīgi politiski lēmumi nav pieņemti, kas nozīmē, ka turpina darboties pensiju izmaiņu “autopilota režīms” jeb indeksācija. To, cik liela būs pensiju indeksācija nākamā gada rudenī, noteiks tā brīža dati par algu un cenu izmaiņām. Šogad ir notikusi izdienas pensiju reforma, bet tā stāsies spēkā ļoti pakāpeniski, ar ilgiem pārejas periodiem,” skaidro Strautiņš.
No 2026.gada 1.janvāra:
1. Turpinās pakāpeniska piemaksu piešķiršanas atjaunošana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2026. gadā tās piešķir cilvēkiem, kas devās pensijā 2018., 2019. un 2020. gadā.
2. Palielinās minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielinās no 189 eiro līdz 213 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.
3. Palielinās minimālo invaliditātes pensiju apmēri. Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielinās no 189 eiro līdz 213 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai 1,6, bet II invaliditātes grupai 1,4.
4. Palielinās minimālo apgādnieku zaudējumu pensiju apmēri. Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielinās no 189 eiro līdz 213 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).
No 2026 gada 1.aprīļa:
VSAA nodrošinās automātisku pensijas pārrēķinu. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts, ja būs pagājuši 12 mēneši no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēneši pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija.
Ja pensijas saņēmējs vēlas, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad pensijas saņēmējam jāiesniedz iesniegums VSAA, kurā norāda, ar kura mēneša pirmo datumu piešķirtā (pārrēķinātā) pensija turpmāk automātiski pārrēķināma. Pensijas saņēmējam, mainot pensijas pārrēķina datumu, iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms nākošā automātiskā pensijas pārrēķina datuma.
Vai tev ir kāds jautājums par likuma maiņām pēc 1. janvāra? Raksti man savu jautājumu uz [email protected] un es palīdzēšu sameklēt pareizās atbildes!



