Kur ir uzkrāta vienīgā nopietnā Latvijas nauda? Nākotnes pensionāriem ir nopietni jādomā par sevi 0
Šobrīd aktuāls ir jautājums par vienu specifisku lietu — ko darīt tiem cilvēkiem, kam akciju tirgus svārstību rezultātā īslaicīgi ir mazāks pensiju uzkrājums, nekā viņi bija rēķinājušies? Tas ir tehnisks jautājums, par ko mēs diskutēsim, tā TV24 raidījumā „Naudas cena” solīja Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītājs.
„Skatoties lielo bildi kopumā, situācija ir šāda — kur ir uzkrāta Latvijā vienīgā nopietnā nauda? Vienīgā nopietnā nauda ir uzkrāta mājsaimniecībām 2. pensiju līmenī, gandrīz 10 miljardi. Cik ir uzkrāti brīvprātīgos pensiju uzkrājumos? Šī summa pat nesasniedz miljardu!” atklāj eksperts.
Tas, ka pensiju 2. līmenī ir uzkrāti šie miljardi, liecina par to, ka cilvēkiem būs reāla nauda, ko viņiem būs arī iespēja saņemt, kad viņi pensionēsies. Ja viņiem nebūs šīs reālās naudas, tad viņiem būs principā jāpaļaujas uz pensiju 1. līmeni. Tā faktiski ir vienkārši cerība, ka esošie strādājošie maksās esošajiem pensionāriem.
Kā atgādina Cērps: „Demogrāfijas tendences ir tādas, ka esošo strādājošo procentuāli kļūst mazāk un nākotnes pensionāru kļūs vairāk. Līdz ar to daudzu pilnīga paļaušanās uz 1. līmeni ir ļoti riskanta un problemātiska. Protams, to var atrisināt tehniski, pasakot, ka ir kaut kāda minimālā pensija, un, ja nepietiek vēl ar 1. līmeņa, tad piemaksā valsts budžets. Bet tas savukārt atstāj ietekmi uz to, cik mēs dzīvojam ekonomiski konkurētspējīgā valstī un cik lielus nodokļus mēs maksājam.”
Īsumā tas nozīmē to, ka ir ārkārtīgi labi, ka mēs esam uzkrājuši šādu summu pensiju 2. līmenī. Cērps kā labu atzīmē arī ieviestās iniciatīvas, proti, tas ir regulēts līmenis, kurā komisiju maksas nosaka valsts; tas ir arī līmenis, kurā jau gandrīz divus gadus pensiju pārvaldnieki faktiski zina, kas ir viņu klients.
„Pirms tam viņi to nezināja, bet tagad viņi var saviem klientiem pateikt, ka, ziniet, jums ir jūsu vecumam pilnīgi neatbilstošs riska plāns — jūsu risks ir pārāk mazs vai liels. Šo bankas saviem klientiem nu var skaidrot un piedāvāt izvēlēties labāko,” norāda Cērps.
Komentējot procesus Igaunijā un Lietuvā, viņš tos nesauc par ekonomiski pamatotiem, proti, „pateikt cilvēkiem, ka jums šeit ir nauda, vai negribat paņemt — ledusskapim, ceļojumam — izklausās nenormāli forši, daudzi to izmantoja, bet tas ir gadījums, kad īstermiņa labumi tiek iemainīti pret ilgtermiņa problēmām, kuras nāksies risināt cita sasaukuma parlamentam.”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
