Pēteris Apinis. Par Eiropas farmācijas reformu Eiropas parlamenta priekšvēlēšanu gaisotnē 4
Pēteris Apinis


Farmācijas uzņēmuma AS “Grindeks” jaunatklātā Kvalitātes kontroles laboratorija.
Farmācijas uzņēmuma AS “Grindeks” jaunatklātā Kvalitātes kontroles laboratorija.
Foto – LETA

Iespējams, kļūdos, bet vismaz daļa topošo Eiropas parlamenta deputātu, nemaz nerunājot par daudzajiem kandidātiem no daudzajiem sarakstiem lāga nenojauš – kas būs nākamā Eiropas parlamenta dienaskārtība. Esmu runājis ar daudziem no viņiem, un par būtiskajiem sabiedrības veselības lēmumiem viņiem ir maza sapratne.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Lasīt citas ziņas

Manuprāt, viena no būtiskajām reformām, kas sagaida Eiropu, ir farmācijas reforma. Uzreiz esmu spiests norādīt, ka manas domas farmācijas reformas jautājumos daudzviet ir pretrunā Latvijas ierēdņu viedokļiem, neesmu vienisprātis ar Veselības ministrijas gatavotajiem likumdošanas grozījumiem. Lūdzu šo rakstu uzskatīt par personisku viedokli, un nekādi nesaistīt ar manu darbību Veselības ministrijā.

Tiesa, Briseles skatpunkts, Brīvības ielas 72 (Veselības ministrijas adrese) skatpunkts, zāļu pētnieka skatpunkts, zāļu ražotāja skatpunkts un lauku aptiekāra skatpunkts nav un nevar būt vienāds, un es vairāk koncentrēšos uz Briseles viedokli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Laba veselība ir atkarīga no daudziem faktoriem, no kuriem mēs mēdzam izcelt veselīgu dzīvesveidu, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, un nav šaubu – šie uzsvari ir arī Eiropas veselības aprūpes pīlāri. Mazāk publiski, bet vairāk ierēdņu kabinetos tiek runāts, ka veselības aprūpei ir nepieciešama drošas, efektīvas un pieejamas zāles.

Eiropas Savienībā pēdējos gados ir panākts progress cilvēku veselības jomā, eiropieši dzīvo arvien ilgāk, un tieši jaunas zāles un jaunas ārstēšanas metodes ir palīdzējušas novērst nozīmīgu slimību cēloņus. Tajā pašā laikā daudzi pacienti negūst labumu no inovācijām, jo zāles nav pieejamas. Un Briseles kabinetos arvien vairāk tiek apzināta nepieciešamība nodrošināt, ka zāļu lietošana ir ilgtspējīga.

Zāļu pieejamība ir galvenais aspekts par ko tur rūpi Eiropas komisija un Eiropas parlaments, bet satraukuma iemesls ir zāļu trūkums (piemēram, antibiotiku un pretsāpju līdzekļu trūkums). Šī iemesla dēļ Eiropas savienības farmācijas nozares reforma ir Eiropas savienības atskaites punkts un būtisks solis centienos bruģēt ceļu uz veselīgāku, elastīgāku un vienlīdzīgāku Eiropu. Manuprāt, farmācijas reforma (ja tā būs pielāgotiesspējīga un elastīga) būs viena no nozīmīgākajām reformām Eiropā šajā gadu tūkstotī.

Eiropas Komisijas mēģinājums modernizēt farmācijas nozari balstās uz pacientiem vērstu pieeju, kas ir virzīta uuz inovācijām, konkurētspēju, brīvo tirgu un iespējami minimalizētu birokrātiju. Šādai pieejai vajadzētu saglabāt augstos Eiropas Savienības standartus drošām, efektīvām un kvalitatīvām zālēm, taču – vienotā Eiropas tirgū. Lai kā es lasu dažādus Eiropas veselības jomas dokumentus, visur redzams mērķis – vienots Eiropas farmācijas tirgus, kur Latvijas birokrātiem nav paredzēts regulēt aptiekas kvadrātmetrus vai atrašanās vietu, atskaišu veidlapu un žurnālu kaudzi un aptiekas vadītājas pārvēršanu par birokrātijas mašinērijas skrūvīti.

Reklāma
Reklāma

Kas man šķiet būtisks Eiropas farmācijas reformā – tas ir tiesiskais regulējums, kas samazinās administratīvo slogu, lai zāles ātrāk nonāktu līdz pacientam. Labāku piekļuvi medikamentiem Eiropa cer sasniegt palielinot kompensācijas apjomu, kompensējot medikamentus visu būtisku slimību ārstēšanai. Dokumentos parādās virzība labāk informēt par zāļu izstrādē izmantoto publisko finansējumu un zāļu kompensācijā izmantoto publisko finansējumu.

Vienlaikus tas nozīmētu risināt zāļu trūkuma problēmu un nodrošināt piegādes drošību, kas nozīmē nostiprināt vairumtirgotavas (lieltirgotavas) kā loģistikas centrus.

Viena no interesantākajām pieejām ir padarīt zāles videi draudzīgākas (šis ir atsevišķa raksta temats). Eiropas savienība paredz apkarot antimikrobiālo rezistenci, kas vienlaikuus nozīmē samazināt pesticīdu un herbicīdu pēdu zemkopībā.

Īsumā reformas mērķus mēs varētu apkopot ar atziņu, ka visiem pacientiem Eiropā jābūt vienādām iespējām saņemt zāles. Zālēm ir jānonāk pie pacientiem, kad tās viņiem ir vajadzīgas, un visām dalībvalstīm zāles ir jāsaņem vienlaicīgi. Šobrīd zāļu ražotāji labprāt sadarbojas ar lielām valstīm, kurās ir liels pacientu skaits konkrētam medikamentam, bet lāga nevēlas savus medikamentus reģistrēt ne Baltijā, ne Luksenburgā vai Islandē.

Jauniem stimuliem vajadzētu mudināt uzņēmumus padarīt savas zāles pieejamas pacientiem visās ES valstīs. Interesants pavērsiens ir meklējumi – pārskatīt ES tiesību aktus par izstrādi, pētījumiem, informācijas apkopojumu zālēm bērniem, grūtniecēm, zīdītājām, kā arī reto slimību pacientiem.

Galvenajā Eiropas savienības stratēģiskajā dokumentā Eiropas farmācijas reformas sagatavošanai pirmā tabula skaidro pieejamību jauniem, efektīgiem medikamentiem Eiropas savienības valstīs. Analizēts ir 2018. gads un saskaitīti Eiropā 2015.–1017. gadā jaunreģistrēti, inovatīvi medikamenti dažādās Eiropas valstīs. Lieki teikt, ka pirmajā vietā ar 104 jauniem, pieejamiem medikamentiem ir Vācija, priekšpēdējā ar 16 – Lietuva, bet pēdējā ar 11 – Latvija. Protams, 2018. gada dati ir veci, bet tendence nav mainījusies – Latvijā joprojām jaunus medikamentus ievieš viskūtrāk.

Ieskatoties šajā un līdzīgās tabuliņās kļūst skaidrs, ka Latvijai ir vitāli svarīga kopēja Eiropas veselības un farmācijas politika, jo tā būtu lielāka pacientu pārstāvība zāļu apstiprināšanas procesā (piemērs – visā Eiropā 100 kādas retās slimības pacientu, bet Latvijā varbūt – viens, kas ierēdņiem šķiet mazsvarīgs lielums). No tā izriet, ka kopējs tirgus nodrošinātu arī labāku piekļuvi efektīvām un pieejamām zālēm, ko es mēģinātu izskaidrot ar biolīdzinieku agrāku ienākšanu tirgū, kas reāli samazinātu moderno zāļu cenas.

Eiropas farmācijas politikai grūdienu deva kritiskais zāļu trūkums Covid–19 pandēmijas laikā un 2023. gada rudenī, kad bija liels antibiotiku deficīts. Tas radīja nepieciešamību

pēc koordinētas rīcības, lai risinātu piegādes problēmas un ilgtermiņā padarītu Eiropas zāļu piegādes ķēdes noturīgas.
Šķiet, pērnā gada rudens zāļu trūkuma problēmas risinot, Eiropas birokrāti pakasīja galvas un nolēma rosīties trīs virzienos – veikt tūlītējus (īstermiņa) pasākumuus, lai mazinātu kritisko zāļu trūkumu, veikt strukturālus pasākumus, lai atbalstītu ilgtermiņa piegādes drošību un veidot starptautiskas piegādes partnerības. Un šajā rosībā Eiropa pēkšņi pamanīja, ka blakus tai notiek karš, bet tieši karš atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz farmācijas tirgu. Brisele pamanīja, ka jebkura militāra sasprindzinājuma gadījumā zāļu piegādes Baltijas valstīm var apstāties, jo mašīnas ar dārgajām zāļu kravām pārstās braukt caur Suvalku koridoru. No Briseles uz Rīgu, Tallinu un Viļņu atnāca pašas Ursulas fon der Leienas parakstīti dookumenti, kur bija norādīts – kādu, aptuveni 200 zāļu uzkrājumi būtu vēlami, vai – kas būtiskāk – norāde, ka šo 200 medikamentu ražošana būtu vēlama Baltijā.

Eiropas Komisija 2023. gada 24. oktobrī uzsāka Eiropas brīvprātīgo solidaritātes mehānismu attiecībā uz zālēm. Tas ļauj dalībvalstij norādīt savas vajadzības pēc konkrētām zālēm citām dalībvalstīm, kuras var reaģēt, norādot pārdalīšanai pieejamās zāles.

Nosauksim šo Ursulas fon der Leienas atsūtīto medikamentu sarakstu par ES kritiski svarīgo zāļu sarakstu (tas īsti tā nav, bet principā ļoti līdzīgi), un šis saraksts gan Briselei, gan Rīgai dod iespēju analizēt, kur ir nepieciešami papildu pasākumi izvēlēto zāļu piegādes ķēdēs. Šeit jāatkārtojas – svarīgākais loģistikas ķēdes posms ir vairumtirgotāji jeb zāļu lieltirgotavas, kuras zāles var uzkrāt, glabāt, var ātri nogādāt aptiekām un slimnīcām, var komunicēt ar Nacionālo Veselības dienestu un pat Bruņotajiem spēkiem. Lai cik tas dīvaini šobrīd neliktos, priekšrocības ir ar lieltirgotavām apvienotām aptieku ķēdēm. Tas, protams, nav viennozīmīgs jautājums, taču Ukrainas pieredze pierādīja, ka ķēdes kara gadījumā ir noturīgākas, protams, ja ķēdes aptieka neatrdas pie termoelektrostacijas, naftas bāzes vai lielveikala (nesen Krievija sašāva ar cilvēkiem pilnu lielveikalu Harkivā, un pilnībā sagrāva arī lielveikalā esošo aptieku, bojā gāja aptiekas darbinieki).

Tātad uzkrājumi iespējamai karadarbībai (ļoti atšķiras no slimnīcu uzkrājumiem 3 mēnešu darbam miera apstākļos, jo kara gadījumā nepieciešami pilnīgi citi medikamenti, pie kam – neatliekami) ir viens no Eiropas farmācijas reformas stūrakmeņiem. Viens ir miera laiks ar stabilām piegādes ķēdēm, cits – pusgada uzkrājumi visas Eiropas apmērā, kur visu laiku patēriņam jānovirza medikamenti, kam uz beigām iet lietošanas laiks.

Iemesls, kādēļ es rakstu un publicēju šo garstāstu, ir atziņa, ka Briselē jau gandrīz gatava ir kopēja stratēģiska pieeju zāļu krājumu veidošanai, bet Latvijā darbs norit tik lēni, it kā runa būtu par nākamo gadu simteni nevis Krievijas reālu apdraudējumu šodien.

Jau šobrīd (kaut reforma vēl tikai sākumā) dalībvalstis var izmantot noteikumu izņēmumus, kas ļauj zālēm nonākt pie pacientiem, var organizēt zāļu apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī cenu noteikšanu un kompensāciju.

Lai veicinātu daudzveidīgāku kritiski svarīgu zāļu ražošanu, Eiropas Komisija 2024. gada janvārī izveidoja Kritiski svarīgo zāļu aliansi. Šī alianse ļauj valstu iestādēm, nozares, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, Komisijai un ES aģentūrām koordinēt rīcību ES līmenī, lai novērstu ilgstošu zāļu trūkumu un novērstu piegādes ķēdes neaizsargātību. Tā koncentrējas uz zālēm, kuru trūkuma risks ir visaugstākais un kuru trūkums visvairāk ietekmē veselības aprūpes sistēmas un pacientus. Tas varētu pavērt ceļu iespējamam nākotnes dokumentam par kritiski svarīgām zālēm.

Šobrīd tiek izstrādātas ES vadlīnijas par zāļu iegādi, lai stiprinātu piegādes drošību, tas ļaus uzsākt ES veikt kopīgu antibiotiku iepirkumu uun vakcīnu iepirkumu pret elpceļu vīrusiem nākamajai ziemai.

Eiropa šobrīd gatavojas mazināt birokrātiskās prasības, piedāvāt reālas priekšrocības vietējiem ražotājiem, atteikties no virknes brīvā tirgus prasībām, lai lokāli tiktu ražoti kritiski svarīgi medikamenti. Paralēli – ārpus ES tiek veidots starptautisks partneru tīkls, kas risinātu piegādes ķēdes elastības jautājumus. Tiek veidotas stratēģiskas partnerības ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai ražotu kritiski svarīgas zāles, atspoguļojot gan vietējo pieprasījumu, gan vajadzības ES un pasaules līmenī. Varbūt man nav taisnība, bet Latvijā es neredzu mērķtiecīgu kustību virzienā – iepirkumu prioritātei ir jābūt – “Olainfarm” un “Grindex” zāles, bet šīm rūpnīcām ir jāatbalsta iespējas ātri ražot ģenēriskos preparātus bez liekiem pētījumiem.

Nepārprotiet – es neesmu pret pētījumiem, tieši otrādi. Bet šie pētījumi ir mazāk vajadzīgi medikamentiem, kuru derība un labums ir gadu desmitiem pierādīts.

Toties – kas ļoti būtiski Eiropas Savienības reformā kā mērķis paredzēts piedāvāt pievilcīgu un inovācijām labvēlīgu vidi zāļu pētniecībai, izstrādei un ražošanai Eiropā. Paredzēts, ka ES radīs šādu vidi, veicinot pasaules līmeņa inovācijas, ko regulē stabili un konsekventi noteikumi, kas neatpaliek no inovācijām un kas palielina konkurētspēju, vienlaikus samazinot birokrātiju un izmaksas. Tas ir tiešām ļoti būtiski Latvijai ar izcilām farmācijas mācību uun zinātnes bāzēm Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, ar Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Pasaules līmeņa organiskās sintēzes institūtu, ļoti nopietnām pasaules līmeņa laboratorijām (E. Gulbja laboratoriju, Centrālo laboratoriju, Austrumu klīniskās slimnīcas laboratoriju utt.), un galvenais – pieredzi un profesionāļiem zāļu izstrādē un pētīšanā. Šķiet, ka Eiropas savienība sapratusi un virzīs centienus nodrošināt ātrāku novatorisku zāļu apstiprināšanu, ieviešot vienkāršākus noteikumus un procedūras un vairāk iesaistot pacientus zāļu novērtēšanas procesos, neapdraudot drošību.

Eiropa paredz lielus līdzekļus inovācijām tieši neapmierināto medicīnisko vajadzību pētniecībā un izstrādē, izmantojot globāli konkurētspējīgu stimulu sistēmu. Tiek jau rakstīta un saskaņota jauna direktīva, kurā būtu ietvertas visas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu, uzraudzību, marķēšanu un regulatīvo aizsardzību, laišanu tirgū un citām procedūrām visām Eiropas savienības un tās dalībvalstu līmenī atļautajām zālēm, kā arī saskaņoti atļauju piešķiršanas noteikumi Eiropā.

Reforma nozīmē daudz pasākumu, daudz dokumentu, ļoti daudz reālas rīcības

Eiropas farmācijas industrija un zāļu tirdzniecība attīstās vairākos nozīmīgos virzienos, ņemot vērā jaunos tehnoloģiskos sasniegumus, mainīgos regulējumus un tirgus prasības. Es neesmu izlasījis visus dokumentus (Briseles dokumentu kalnus spēj izlasīt tikai mākslīgais intelekts), taču vēlos salikt uzsvarus:
• pirmkārt, tā ir virzība uz biotehnoloģijām un bioloģiskām zālēm. Biotehnoloģiskie produkti, ieskaitot bioloģiskās zāles, vakcīnas un biolīdzinieki (bioloģiskie similāri), kļūst arvien nozīmīgāki. Šīs zāles arvien vairāk spēj vērsties pret specifiskiem veselības stāvokļiem, piemēram, vēzi un autoimūnām slimībām, un tās bieži vien piedāvā jaunas ārstēšanas iespējas, kas agrāk nebija pieejamas. Tas, ka Krišjānis Kariņš Covid–19 laikā noraidīja Eiropas Savienības biotehnoloģiju rūpnīcas (tajā laikā to saprata kā vakcīnu rūpnīcu) izvēršanu Latvijā, ir daudz nopietnāks iemesls viņam nekad nedot varu nekā lidināšanās ar privātām lidmašīnām uz valsts rēķina. Šīs rūpnīcas apgrozījums būtu bijis lielāks par 1 miljardu eiro gadā ar milzīgu perspektīvu nākotnē;
• otrkārt, tā ir virzība uz personalizētu medicīnu. Personalizētā medicīna balstās uz individuāla pacienta ģenētisko, biomarķieru un klīnisko datu analīzi, lai izstrādātu pielāgotas ārstēšanas metodes. Genomikas un datu analīzes attīstība ļauj izstrādāt efektīvākas un mērķtiecīgākas terapijas;
• treškārt, tā ir digitālā veselība un e-veselība. Protams, jebkurš mēģinājums Latvijā pieminēt e-veselību kā nākotni, izklausās pēc zaimošanas, jo visi iepriekšējo ministru centieni attīstīt e-veselību izskatās pēc milzu naudas nepamatotas izšķērdēšanas pasākumiem. Tomēr Eiropā tehnoloģiju, piemēram, mobilo aplikāciju, valkājamo ierīču un telemedicīnas integrēšana veselības aprūpē ļauj pacientiem un ārstiem labāk pārraudzīt veselības stāvokli un uzraudzīt ārstēšanu. Tieši farmācijā e-veselības risinājumi kaut kādā mērā ir sasnieguši arī Latviju, jo atbalsta zāļu izrakstīšanu un piegādi. Eiropas farmācijas reforma patiesībā balstās uz digitāliem risinājumiem;
• regulatīvo prasību pielāgošana Eiropas līmenī. Eiropas Savienības un nacionālie regulatori šobrīd pielāgo savas prasības, lai atbalstītu inovācijas un jaunu zāļu ātrāku nokļūšanu tirgū, vienlaikus saglabājot augstus drošības un efektivitātes standartus. Piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir ieviesusi paātrinātus novērtēšanas procesus un pielāgotas regulatīvās struktūras;
• ilgtspējība un vide. Farmācijas uzņēmumi pievērš lielāku uzmanību vides aizsardzībai un ilgtspējīgai praksei. Tas ietver gan ražošanas procesu optimizēšanu, lai mazinātu piesārņojumu, gan arī zāļu iepakojuma uzlabošanu, lai samazinātu plastmasas un citu kaitīgo materiālu izmantošanu. Viens no būtiskiem Eiropas savienības uzstādījumiem, iepērkot zāles un ķīmiskās vielas no trešās pasaules valstīm, būs attiecīgās rūpnīcas vides aizsardzības iespējas – līdz šim Bangladešas, Pakistānas un citu ķīmisko izejvielu ražotāji visiem ražošanas notekūdeņiem ļāva aizplūst uz Indijas okeānu;
• piekļuves uzlabošana zālēm. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu zāļu pieejamību visiem iedzīvotājiem, īpaši reto slimību un hronisko slimību pacientiem. Tas ietver arī Eiropā vienveidīgas kompensāciju sistēmas izveidošanu un nacinālo kompensāciju sistēmu uzlabošanu, lai zāles būtu pieejamākas pacientiem;
• Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi farmācijas nozari, veicinot vakcīnu un antivirālo līdzekļu ātrāku izstrādi un apstiprināšanu;
• starptautiskā sadarbība un piegādes ķēžu noturība pret ārkārtas situācijām. Eiropas savienība izstrādā vairumtirdzniecības (lieltirgotavu) atbalsta sistēmu, uzskatot lieltirgotavas par atslēgas punktu zāļu rezervju uzkrāšanā, glabāšanā un loģistikā. Tiks izveidots Eiropas lieltirgotavu sadarbības tīkls;
• kritiski svarīgo medikamentu ražošanas atbalsts lokālajiem ražotājiem, samazinot birokrātiskās prasības ģenērisko medikamentu ražošanas uzsākšanai un izmantošanai lokālajām rezervēm;
• antimikrobiālās rezistences ierobežošana (šis ir plašāks un šī raksta autoram nozīmīgāks jautājums, ko esmu izdalījis atsevišķā nodaļā).
Šie attīstības virzieni parāda, ka Eiropas farmācijas industrija ir dinamisks sektors, kas nepārtraukti mainās, lai pielāgotos jauniem izaicinājumiem un iespējām. Tādējādi farmācija spēlē svarīgu lomu gan veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā, gan arī ekonomikas attīstībā. Autors apzināti nav pieskāries tādiem svarīgiem punktiem kā farmaceita lomas pieaugums veselības aprūpē, jo uzskata, ka šis jautājums jāraksta un jāanalizē pašiem farmaceitiem.

Antimikrobiālās rezistences ierobežošana kā viens no redzamākajiem jaunās farmācijas reformas stūrakmeniem

Antimikrobiālie līdzekļi ir zāles, ko izmanto cilvēku, dzīvnieku un augu infekciju profilaksei un ārstēšanai. Antimikrobiālā rezistence (AMR) rodas, kad mikrobi pārstāj reaģēt uz zālēm, kas paredzētas to iznīcināšanai; to izraisa tādu antimikrobiālo līdzekļu kā antibiotiku pārmērīga vai nepareiza lietošana. Antimikrobiālo rezistenci Eiropā mēdz dēvēt par kluso pandēmiju – šobrīd tā ir iemesls 35000 nāves gadījumu Eiropā katru gadu, taču neiejaucoties un nemēģinot to apturēt, līdz 2050. gadam visā pasaulē šo nāves gadījumu skaits varētu pieaugt varētu pieaugt līdz 10 miljoniem gadā. Te arī iemesls, kāpēc Eiropas Savienība uzstādījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt antibiotiku patēriņu par 20 %.

Tiesa, šobrīd mēģinājumi ierobežot AMR, ir diezgan kusli. No 2016. līdz 2020. gadam AMR izraisīto infekciju un nāves gadījumu skaits Eiropā ievērojami palielinājās. Palielinājās arī izmaksas – AMR gadā paņem 1,5 miljardus eiro gadā no Eiropas veselības aprūpes sistēmām.

Eiropas Padome jau pērn – 2023. gada 13. jūnijā pieņēma ieteikumus par ES pasākumu pastiprināšanu AMR apkarošanai, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.

Šie ieteikumi balstās uz antimikrobiālo līdzekļu tirdzniecības atļaujās iekļaujamiem piesardzīgas lietošanas pasākumiem, papildu uzraudzību un antimikrobiālo līdzekļu patēriņa monitoringu, labāku infekciju profilaksi un kontroli; lielāku sabiedrības informētību, speciālistu izglītošanu un apmācību. Tam vajadzētu rezultāties ar piesardzīgāku antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Nu piemēram, tikai puse Eiropas savienības iedzīvotāju zina, ka antibiotikas ir neefektīvas pret vīrusiem. Antimikrobiālo līdzekļu, piemēram, antibiotiku, pārmērīga un nepareiza lietošana nozīmē, ka AMR palielinās.

Te es vēlos piebilst, ka antibiotiku lietošana ir smalka medicīnas nozare, jo antibiotiku piesardzīga lietošana ir būtiska, lai cīnītos ar AMR, taču tas ietekmē arī pārdošanas apjomus un zāļu izstrādātāju ieguldījumu atdevi. Tā nu Eiropas savienība savos plānos paredz arī veicināt inovatīvu antibakteriālo zāļu izstrādi un nodrošināt antibakteriālo zāļu pieejamību.

Ar AMR nevar cīnīties viena nozare, viena valsts vai viens kontinents izolēti. Lieta tāda, ka paralēli jāpēta pesticīdu un herbicīdu izmantošanas zemkopībā ietekme uz mikrobu rezistences veicināšanu, kā arī Eiropas un pasaules līmenī jāierobežo šo ķīmisko produktu lietošana. Tas vienlaikus nozīmē, ka AMR jautājumi jāvirza globālās sadarbības līmenī, piemēram, risinot AMR jautājumu potenciālajā PVO starptautiskajā nolīgumā par pandēmiju profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.