“Zāles no indes atšķiras tikai ar devu!” Pēteris Apinis pauž atbalstu Trampa iebildumiem pret paracetamola pārmēra lietošanu grūtniecēm 0
Baltā nama administrācijas preses sekretāre Karololīnā Levita paziņoja: “Trampa administrācija neuzskata, ka vairāk tablešu lietošana vienmēr ir risinājums labākai veselībai. Arvien vairāk pierādījumu liecina par saikni starp acetaminofēna lietošanu grūtniecības laikā un autismu — tāpēc administrācija drosmīgi izdod šīs jaunas veselības vadlīnijas. Turklāt Trampa administrācija apstiprina jaunu ārstēšanas metodi, kas, kā ir atklāts, atvieglo dažus autisma simptomus. Prezidents Tramps apņēmās risināt autisma straujā pieauguma problēmu Amerikā, un viņa komanda izmanto zelta standarta zinātni, lai izpildītu šo solījumu. Mēs neapstāsimies šajos centienos, jo zinām, ka miljoniem cilvēku Amerikā ir par to pateicīgi” (autora tulkojums, Latvijā mēs acetaminofēnu pazīstam kā paracetamolu).
Nākamajā dienā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka tā noraida Trampa administrācijas apgalvojumus, ka acetaminofēna lietošana grūtniecības laikā palielina autisma risku, vēlreiz uzsverot, ka šādu saistību neapstiprina nekāds zinātnisks konsenss (tā nav taisnība – ir dažādi, pretrunīgi konsensi). Plašos pētījumos, tostarp pēdējās desmitgades liela mēroga pētījumos, nav atklāta nekāda konsekventa saistība, paziņoja PVO. Un kas būtiski – savā paziņojumā ietvēra arī atkārtotu atbalstu bērnu vakcinācijai, liekot (zemsvītrā) saprast, ka uzbrukums tailenolam vienlaikus ir uzbrukums vakcinācijai.
Globālās farmācijas industrijas spiediena rezultātā līdzīgus paziņojumus sniedza daudzas organizācijas un struktūras, pat Latvijas Zāļu valsts aģentūra skaļi nočiepstēja: “Pašlaik nav jaunu pierādījumu, kas prasītu mainīt līdzšinējās rekomendācijas par paracetamola lietošanu grūtniecēm”, kaut drošības labad piebilda: “Ja paracetamolu nepieciešams lietot grūtniecības laikā, jālieto iespējami mazākā efektīvā deva iespējami īsāku laiku un cik reti vien iespējams, norāda speciālisti. Tāpat ir svarīgi, lai grūtnieces par jebkuru zāļu lietošanu konsultētos ar savu ārstu vai farmaceitu”.
Šī paziņojuma autors ir tā pati Zāļu valsts aģentūra, kuras direktore Indra Dreika 18. septembrī raidījumā “Uz līnijas” atzina: “Mēs kopumā Latvijā patērējam, nopērkam, jācer, ka neapēdam, apmēram 50 miljonus iepakojumu ar zālēm. No tiem 18 miljoni ir bezrecepšu zāles. Parēķinot, tie ir 10 iepakojumi gadā uz vienu iedzīvotāju bezrecepšu zālēm”.
Te nu esmu nolēmis uzrakstīt atbalsta viedokli Donalda Trampam un Robertam F. Kenedijam junioram, ka nekas labs pārmērīgā zāļu lietošanā, īpaši jau grūtniecības laikā – nav.
Atšķirība tā, ka Trampa paziņojums ir vienas rindkopas garš, bet es par paracetamola un nesteroīdo pretsāpju līdzekļu spožumu un postu rakstīšu gari. Raksta mērķis ir likt saviem lasītājiem saprast:
- Latvijas iedzīvotāji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus daudz par daudz;
- paracetamols un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bīstami un izraisa kuņģa zarnu asiņošanu, nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi;
- tiem, kas lieto paracetamolu un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm– ilgāk par 10 dienām, noteikti jārunā ar savu ģimenes ārstu;
- pretsāpju un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti “no rokas” Centrāltirgū, pie kam šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām;
- vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākās devās nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm – grūtniecības problēmas. To, ko Tramps nav paudis savā paziņojumā, bet ļoti derēja – sievietēm nelietot tailenolu jau tad, kad grūtniecība tiek plānota.
Jebkurā gadījumā nesteroīdie pretsāpju līdzekļi auglim grūtnieces ķermenī nedarīs neko labu, bet jādomā – ļaunu gan. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541) ir teicis– “zāles no indes atšķiras tikai ar devu”;
- nekas jauns Trampa paziņojumā nav – jau 2021. gadā globālā konsensus paziņojumā uzsvērts “aicinājums veikt piesardzības pasākumus”, ieteicot grūtniecēm “samazināt acetaminofēna iedarbību”, “lietojot mazāko efektīvo devu iespējami īsāku laiku”.
Bezrecepšu pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti kā farmācijas industrijas sapnis katram zemeslodes iedzīvotājam ikdienas iebarot tabletes un nopelnīt lielu naudiņu
Pretiekaisuma vai pretsāpju medikamenti ir būtiskākais un pazīstamākais mūsu gadsimta veselības aprūpes sistēmas standarts. Šie medikamenti ir visizplatītākā metode, ko izmanto, lai ārstētu lielu daļu vispārējo veselības problēmu (vai noņemtu nepatīkamos simptomus – sāpes vai drudzi). Šīs zāles lielā mērā ir bezreceptūras medikamenti, proti, tos ārstēšanai nozīmē ne tikai ārsts, bet arī farmaceits, pats pacients un viņa tuvākie ģimenes locekļi, kaimiņiene un radio reklāma. Nereti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi ir ļoti efektīvi, piemēram, precīza ibuprofēna un paracetamola kombinācija, ārstējot akūtas sāpes, ir efektīvāka par opioīdu pretsāpju zālēm.
Vispārējas priekšrocības, lietojot bezreceptūras sāpju zāles, ir tieša un ātra piekļuve medikamentiem. Bezrecepšu zāļu iegādei nereti nav vajadzīgas receptes, tās var itin vienkārši iegādāties aptiekā. Tas nozīmē – mazāk ārstu apmeklējumu, nav bažu par e-veselības kārtējo “uzkāršanos”, samazinās veselības aprūpes sistēmas izmaksas.
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana nav nevainīga. Lielākais un nozīmīgākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu izmantošana sāpju mazināšanai, ir nepareiza pašdiagnoze, kas neļauj laikus pamanīt smagas slimības. Liela problēma ir paaugstināts zāļu mijiedarbības risks ar citām zālēm, ko lieto pacients, bet šai mijiedarbībai ir nelabvēlīga ietekme. Pētījumi liecina, ka pacienti, kas lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, parasti nav pietiekami labi informēti par šo zāļu lietošanu un nelabvēlīgo ietekmi.
Ir pieejamas divu veidu bezrecepšu pretiekaisuma un pretsāpju zāles
Acetaminofēns (N-acetil-p-aminofenols) jeb paracetamols ir plaši izmantots pretsāpju un pretdrudža līdzeklis. Tas tiek iegūts no akmeņogļu darvas. Paracetomols inhibē jeb nomāc to prostaglandīnu sintēzi, kas palīdz nosūtīt sāpju signālus un izraisīt drudzi, tādējādi paracetamols mazina sāpes un mazina paaugstinātu temperatūru. Paracetamols neietekmē pietūkumu un iekaisumu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem tas ir pirmais izvēlētais sāpju un drudža ārstēšanas līdzeklis uz zemeslodes. Paracetamols šķiet pilnīgi drošs līdzeklis, ja vien to lieto pietiekami reti un mērenās devās. Pacientiem, kam ir kāda aknu slimība, kas lieto asins šķidrinātājus, kā arī pacientiem, kas dzer trīs vai vairāk alkoholisko dzērienu devas dienā, paracetamols ir bīstams (bīstams dzīvībai!). Pārmēra paracetamola lietošana katru gadu uz reanimācijas nodaļu vai hepatoloģijas centru aizved dažus desmitus Latvijas iedzīvotāju, un daļa no viņiem mirst, jo visiem aknas pārstādīt nevar. Paracetamols atrodas arī karstajos dzērienos, sīrupos, dražejās, dažādās citās ārstniecības formās, ko pacients drudža noņemšanai lieto paralēli (nereti savam bērnam nozīmē gan tabletes, gan sīrupu, gan karsto dzērienu, visu, ko var uzzināt no reklāmām), tā sasniedzot aknām bīstamu devu. Lielu paracetamola devu lietošana nereti noved arī pie nieru slimībām, kuņģa un zarnu trakta asiņošanas, palielināta insulta vai sirdslēkmes riska, kā arī paaugstināta asinsspiediena. Te jāpiebilst, ka temperatūras vai sāpju mazināšanai arī grūtnieces mēdz lietot dažādas paracetomola devas vienlaikus, ievērojami pārsniedzot zīdainim bīstamu devu.
Otra grupa ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL). Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi darbojas, bloķējot tādu enzīmu sintēzi (ciklooksigenāzi 1 un ciklooksigenāzi 2), kas izraisa iekaisumu un rada sāpes kā organisma aizsargreakciju.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi efektīvi noņem sāpes, ko izraisa lēns un ilgstošs audu bojājums, piemēram, artrīta locītavas sāpes. Tāpat nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi noņem vispārējas vai lokalizētas sāpes, piemēram, muguras sāpes, menstruāciju sāpes, zobu sāpes vai galvassāpes. Ir visai daudz plaši pazīstamu neselektīvu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, kā diklofenaks, ibuprofēns, ketoprofēns, meloksikams, naproksēns un oksaprozīns. Lielā daļā Eiropas valstu šie medikamenti pieejami gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu medikamenti. Attiecībā uz hroniskām un ilgstošām sāpēm īsto medikamentu nereti nevar atrast uzreiz, katrā ziņā labāk ārstam uzticēt viena nesteroīdā pretiekaisuma līdzekļa nomaiņu ar otru, nekā palielināt neefektīvā medikamenta devu.
Visbiežāk abos variantos – gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu medikamenti Eiropā tiek lietoti ibuprofēns un naproksēns, pie kam bezrecepšu medikamentu blisterī parasti ir apmēram puse no receptes versijas devām. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi nav labdabīgi medikamenti pat zemās devās.
Aspirīna priekšrocība ir spēja kavēt trombocītu agregāciju, proti to salipšanu, tādējādi mazinot insulta un sirdslēkmes risku. Aspirīns ir labs līdzeklis pret sāpēm un iekaisumu, plaši lietots arī saaukstēšanās gadījumā.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir dažādi un ar dažādu iedarbības laiku un dažādu darbības ilgumu. Liela daļa no pretsāpju līdzekļiem, piemēram diklofenaks, ir recepšu medikamenti, tos var iegādāties pret ārsta recepti. Recepšu nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi palīdz novērst, piemēram, osteoartrītu un reimatoīdo artrītu. Tiesa, recepšu medikamenti tajā brīdī, kad ar ārsta nosūtītu e-recepti tiek nopirkti aptiekā, pārvēršas par bezrecepšu medikamentu – proti, nogulst mājas aptieciņā. Cik esmu novērojis, recepšu nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodami gandrīz katrā mājas aptieciņā, un tiek lietoti kā bezrecepšu medikamenti – kad gribas, kad kāds iesaka vai vēlāk– jau kā zināma atkarība no zālēm.
Visplašāk un nekontrolējamāk nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto amerikāņi. Amerikas Gastroenterologu asociācija ziņo, ka vairāk nekā 30 miljoni cilvēku ASV katru dienu lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret galvassāpēm, artrītu un citām slimībām. Un vēl Amerikas gastroenterologu asociācija ziņo, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana ir iemesls vairāk nekā 100 000 hospitalizācijām gadā un 16 500 amerikāņu nāves gadījumu gadā, ko parasti izraisa kuņģa čūlas asiņošana.
Pretsāpju un pretdrudža līdzekļu blaknes (blakusparādības) un pārmērīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana
Lielākais risks komplikācijām un blaknēm ir pacientiem, kuri ilgstoši lieto pretsāpju un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus hronisku slimību ārstēšanai.
Visbiežāk ziņotās nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu blaknes ir nepatīkami kuņģa-zarnu trakta neveselības simptomi, piemēram, slikta dūša, sāpes vēderā, uzpūšanās, vemšana, caureja vai aizcietējums. Šīs blakusparādības parasti var mazināt, lietojot zāles ēdienreizē kopā ar pārtiku vai lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus kopā ar kuņģa skābumu mazinošiem līdzekļiem.
Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izsaukt gremošanas trakta asiņošanu, biežāk asiņo kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, un šī komplikācija ir dzīvībai bīstama. Vairāk nekā 50% no visiem čūlas asiņošanas gadījumiem uz zemeslodes ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisīti. Īpaši liels risks asiņošanai no kuņģa zarnu trakta, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ir gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar kuņģa čūlu anamnēzē, kā arī cilvēkiem, kuri lieto asins atšķaidītājus vai kortikosteroīdus. Itin bieži kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu izraisa nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu kombinācija ar alkoholu, un šī kombinācija veidojas, cenšoties ar lielām zāļu devām noņemt iepriekšējā vakara dzeršanas (dzerstiņa) radītās galvassāpes.
Citas itin biežas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu blakusparādības ir reibonis, līdzsvara traucējumi, koncentrēšanās spēju zudums, miega traucējumi, galvassāpes. Šīs blakusparādības parasti mazinas, samazinot nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu devu.
Tomēr te vietā norādīt, ka lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, pieaug sirdslēkmes, infarkta un insulta risks, īpaši pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un diabētu, īpaši smēķētājiem.
Sirds un asinsvadu problēmu risks pieaug, ja nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto ilgi un nekontrolēti, īpaši pacienti, kam sirdslēkme, sirds operācija vai insults jau ir bijis.
Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ir lielāks sirds mazspējas risks. Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var radīt sirds ritma izmaiņas, paaugstinātu asinsspiedienu un nieru bojājumus, kā arī atstāj nopietnu ietekmi uz hormonālo sistēmu. Lietojot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus grūtniecības laikā, topošās māmiņas nopietni apdraud sava vēl nedzimušā bērna veselību.
Bet ar galvassāpēm ir vēl trakāk – regulāra pretsāpju medikamentu lietošana, noved pie vēl lielākām galvassāpēm. Šo tablešu lietošana 10–15 reizes mēnesī ir iemesls vēl biežākām un vēl nepatīkamākām galvas sāpēm.
Nesteroīdo pretiekaisuma preparātu lietošana būtu nekavējoši jāpārtrauc pacientiem, kas pamana šādas blaknes: sejas, lūpu vai mēles pietūkums, zvanīšana ausīs, pēkšņi plaši izsitumi, neizskaidrojami zilumi vai deguna asiņošana, asiņaini vai melni izkārnījumi, asiņains vai duļķains urīns, stipras sāpes vēderā, redzes traucējumi, sāpes krūtīs un sirdsdarbības nepamatota paātrināšanās, dzelte, ļoti stipras galvas vai muguras sāpes, neizprotams, pēkšņš vājums.
Nedrīkst nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lietot tie slimnieki, kam šīs zāles var kļūt fatālas!
Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nedrīkst lietot pacienti ar diabētu, nieru slimībām, aknu slimībām, aktīvu peptisku čūlu, gastroezofageālo refluksu, Krona slimību un čūlaino kolītu, asinsreces problēmām (cilvēkiem, kam ļoti viegli veidojas zilumi), augstu asinsspiedienu, sirds mazspēju, insultu vai sirdslēkmi anamnēzē. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vienlakus lieto varfarīnu, klopidogrelu, kortikosteroīdus, fenitoīnu, ciklosporīnus, probenecīdu, litiju, kā arī zāles artrīta, diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimības ārstēšanai bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu.
Grūtnieces, lūdzu nelietojiet pretsāpju un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nekad!
Valstiski – samazināt nesteroīdu pretiekaisuma medikamentu lietošanu
Globālos pētījumos lasāms secinājums, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu drošu lietošanu vislabāk izskaidro ģimenes ārsti un farmaceiti.
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana nepiedodami pieaug vienmēr, tiklīdz izmaiņas likumdošanā ļauj preparātu iegādāties bez receptes. Austrālijā divos pētījumos– 2001. un 2009. gadā veiktās aptaujās nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana vismaz reizi mēnesī pieauga no 7,5% uz 14% pieaugušo. Iemesls bija vienkāršs – 2004. gadā ibuprofēns tika pārvērsts par bezrecepšu medikamentu.
Toties vēl lielāks lēciens visu šo medikamentu patēriņā ir tad, ja konkrētais medikaments tiek atļauts tirgot ārpus aptiekas. Kaut arī aptiekārs arī zināmā mērā ir tirgotājs, un aptieka ir ieinteresēta tirdzniecībā, aptiekārs norāda – cik un kāpēc medikamentu lietot. Tas daudzus attur no pārmērīgas zāļu lietošanas un izglābj cilvēku dzīvības, jo neinformētība par zāļu lietošanu ir galvenais iemesls pārdozēšanai.
Zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus un 5% akūtu hospitalizāciju kā arī daudz nāves gadījumu
Tātad – 5% no neplānotajiem (akūtiem) slimnīcu uzņemšanas gadījumiem Eiropā ir saistīti ar zāļu lietošanas blakusparādībām, no kurām 40–50% ir potenciāli novēršamas. Pacientu hospitalizācijas sakarā ar nelabvēlīgu zāļu lietošanu rada ievērojamas, dārgas un
daļēji novēršamas sabiedrības veselības problēmas.
Pacientiem būtu jāzina sava pretsāpju vai pretdrudža līdzekļa aktīvā viela. Tas novērstu risku, ka pacients paraleli lieto vairākus medikamentus ar vienu un to pašu sastāvdaļu.
Pacientam nekad nevajadzētu lietot pretsāpju un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vairāk nekā divas nedēļas, nekonsultējoties ar ārstu, bet optimālais brīdis vērsties pie ģimenes ārsta ir, ja akūta drudža gadījumā medikamentu jālieto vairāk par 3 dienām, bet ilgstošu sāpju– vairāk par 10 dienām.
Pacientiem būtu ļoti rūpīgi jāizlasa norādījumi nesteroīdajiem pretiekaisuma preparātiem par zāļu faktiem, lai pārliecinātos, vai vispār un ko viņi saprot– cik daudz zāļu jālieto vienā reizē, cik bieži vispār un cik ilgi medikamentu var lietot.
Pacientiem jālieto tikai tik lielu zāļu devu, kas ir ieteikta anotācijā, un nelietot vairāk par pieļaujamo devu. Lietojot vairāk nekā ieteicamo pretsāpju un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļu daudzumu, netiek iegūti ātrāki vai labāki rezultāti, toties palielinātā deva palielina nelabvēlīgu blakusiedarbi, un var izsaukt arī nāvi.
Nesteroīdie pretiekaisuma preparāti jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā un tiem jābūt noslēptiem no bērniem. Tik ļoti noslēptiem, ka bērni tos nevar atrast. Katru gadu literatūrā tiek aprakstīti gadījumi, kad bērns izēdis lielu daudzuma paracetamola tablešu (sīrupa, granulu) un gājis bojā no aknu mazspējas.
Derīguma termiņi attiecībā uz nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem ir ļoti būtiski. Zāles ar izbeigušos termiņu ātri kļūst neefektīvas, toties potenciāli bīstamas.
Pacientiem, kas lieto vairākus medikamentus, vajadzētu iekārtot savu “zāļu lietošanas grāmatiņu” – vai tā būtu telefonā, datorā, vai uz lapiņas, kur pacients atzīmētu, kādus medikamentus, kādās devās un cik ilgi lietojis.
Vienīgais profesionālis, kas var atkārtot pacientam šo informāciju, ir aptiekārs. Farmaceitam ir izšķiroša loma pacientu izglītošanā par bezreceptūras zāļu līdzekļiem, un farmaceits vislabāk var informēt par pareizu zāļu lietošanu un pareizu laiku starp devām.
Pie paracetomola un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas rodas pierašana. Globālā farmācija vēlas, lai katrs cilvēks tabletes ēstu ikdienas, un tās viņam varētu pārdot kā ikdienas uzturu
Pasaules pieredze liecina, ka zāļu lietošana pieaug, pārvēršot recepšu medikamentus bezrecepšu medikamentos, bet bezrecepšu medikamentu tirdzniecību pārceļot no aptiekas uz lielveikalu. Ar nepārtrauktu reklāmu cilvēki tiek pārliecināti, ka lietot zāles ir nekaitīgi, vērtīgi, pareizi un pat veselīgi. Tiek uzpirkti politiķi un birokrāti, kas veiksmīgi pakļaujas globālā biznesa uzstādījumiem. Kādēļ es apgalvoju, ka politiķu vingrinājumi paracetomola un nesteroīdo zāļu netiešas reklamēšanas jomā un centieni to tirdzniecību pārnest no aptiekas uz lielveikalu ir noziedzīgi un koruptīvi? Ja nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi tiks pārnesti uz lielveikalu vai benzīntanku, aptieku apgrozījums samazināsies provizoriski par 10–15%, pārējās zāles kļūs dārgākas. Dārgākas kļūs tās zāles, kas tiešām glābj dzīvību, uztur dzīvību, ārstē smagas slimības, jo aptiekas turpinās uzturēt sterilitāti, telpas, zāļu labas glabāšanas nosacījumus, datu bāzes, ilgstoši glabāt tos medikamentus, ko nozīmē un pērk ļoti reti. Otrkārt, pieaugtu medicīnas ierīču, pārsienamā materiāla, instrumentu cenas. Kaut farmācijas industrija pretojas pētījumiem par pilnīgi nepamatotu zāļu lietošanu, ir pierādīts, ka nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus jau šobrīd vairums zemeslodes iedzīvotāju (tai skaitā grūtnieces) lieto pilnīgi nepamatoti. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu tirdzniecības novirzīšana uz lielveikaliem ir netiešs globālās farmācijas pasūtījums, lai palielinātu noietu. Tas ir mēģinājums katram iedzīvotājam līdz ar pienu un maizi iepārdot ibuprofēnu un paracetamolu. Pasaules pieredze liecina, ka visbiežāk ibuprofēnu un paracetamolu (ja valsts likumdošana to pieļauj) izdodas pārdot kopā ar benzīnu nakts stundās.
Mūsdienu medicīnu raksturo multimorbiditāte (daudzas slimības pacientam) un polipragmāzija (daudzi medikamenti vienam pacientam, kas nereti tiek lietoti nekontrolēti). Medikamenti ir mūsdienu medicīnas zelta standarts, bet zāļu lietošanai jābūt kontrolētam procesam, īpaši, ja medikamenti var izraisīt blakusparādības, komplikācijas un pat pacienta nāvi. Atkārtošu vēlreiz, ko jau Apgaismības laikmetā teica mūsdienu medicīnas pamatlicējs Paracelzs (1493–1541): “zāles no indes atšķiras tikai ar devu”.
Noslēgumā atblasts Donalda Trampa aicinājumam mazināt tailenola (paracetamola) lietošanu grūtniecēm un pieļaut to tikai stingrā ārsta uzraudzībā. Tā kā aptiekārs nav ginekologs, viņš dažkārt nespēj laicīgi ieteikt grūtniecei atteikties no paracetamola bezrecepšu tabletes, kapsulas, sīrupa, tējas, salikta preparāta (jeb visa tā kopā), tādēļ palieku pie viedokļa, ka paracetamolam jābūt tikai un vienīgi recerpšu medikamentam.
Rakstu veltu sava drauga, profesora Jāņa Jirgensona piemiņai.
