Piekrastes pilsētas jau pamazām sāk grimt – jūras līmeņa celšanās tuvākajos gados var izraisīt ļoti nopietnas problēmas 26
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienota starptautiskā pētnieku grupa zinātniskas ievirzes izdevumā Nature Sustainability publicējusi savā pētījumā gūtos rezultātus, paužot, ka esot izdevies gūt pierādījumus bieži pieminētajiem faktiem par to, ka virkne lielo pilsētu piekrastes rajonu saistībā ar okeāna ūdens līmeņa paaugstināšanos jau sākuši pamazām pazust zem ūdens. Pētnieki vēstījuši par savā darbā izmantoto NASA kosmiskā pavadoņa radara izmantošanu nolūkā izmērīt zemes nosēšanās pakāpi 48 pasaules lielākajās piekrastes pilsētās.
Jau iepriekš dažādos pētījumos bija konstatēts, ka globālā sasilšana izraisa ledus kušanu visā pasaulē un ka tas neizbēgami ved uz ūdens līmeņa paaugstināšanos. Šī jūras līmeņa paaugstināšanās jau tagad izraisa nopietnu apdraudējumu tām pilsētām un mazākām apdzīvotajām vietām, kas izvietojušās jūras krastā. Tostarp esot daudz tādu pilsētu, kuras sastapušās ar vēl kādu citu problēmu, proti, augsnes nosēšanos, kas saistīta ar to, ka zeme “sarūk” saistībā ar gruntsūdeņu vai gāzes izsūknēšanu no dzīlēm, un arī zemes sablīvēšanos pārlieku lielā uz tās sabūvēto ēku kopējā svara dēļ.
Pieminētajā jaunajā pētījumā uzsvērts, ka jūras līmeņa celšanās kopā ar zemes nosēšanos jau burtiski tuvākajos gados var izraisīt ļoti nopietnas problēmas piekrastes pilsētām un mazākām apdzīvotajām vietām. Un kopumā 48 pasaules lielajās pilsētās pētnieki salīdzināja zemes plakšanas rādītājus laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, rezultātā fiksējot, ka teju vai visās izpētei pakļautajās pilsētās lielākā vai mazākā mērā vērojams šis process, bet 44 no šīm pilsētām atsevišķi rajoni sākuši nosēsties ātrāk par to, kā paceļas jūras līmenis.
Iepriekšējie pētījumi bija apliecinājuši, ka jūras līmenis paaugstinās vidēji aptuveni par 3,7 milimetriem gada laikā, bet šajā jaunākajā pētījumā konstatēts, ka atsevišķu lielo pilsētu atsevišķos rajonos sauszemes noplakšana jau tagad notiek ar ātrumu 20 milimetri gadā. Piemēram, Hošiminā vidējais rādītājs ir 16,2 milimetri gadā. Bet saistībā ar Riodežaneiro konstatēts, ka jau 2030. gadā vismaz divi kvadrātkilometri šīs pilsētas teritorijas būs zem ūdens – ja vien brazīlieši nepaspēs veikt efektīvus pasākumus nolūkā savaldīt jūras līmeņa celšanos.
