“Pietiks raustīt pedagogus un bērnus!” Kaspars Spunde par pāreju uz izglītību valsts valodā 0

No šī mācību gada izglītība visās Latvijas skolās tiek organizēta tikai un vienīgi latviešu valodā. Lai arī šāds lēmums bija zināms jau iepriekš, sabiedrībā joprojām netrūkst diskusiju un pretrunīgu viedokļu par tā īstenošanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Hallo! Jā! Klausos!! Ar kādu vārdu tu atbildi uz telefona zvaniem? Izrādās, ka tas kaut ko pasaka par tavu raksturu 9
Kokteilis
Vēl nesen Oļegs Kristīnei dāvāja 130 tūkstošu eiro vērtu automašīnu: miljonāra Fiļa mīļotā Kristīne nāk klajā ar negaidītu paziņojumu
“Vai valsts svētki ir atcelti?” Patriotu mēnesis, bet “Rimi” veikalos Latvijas karodziņu vietā kas pavisam cits
Lasīt citas ziņas

Rīgas domes deputāts (NA) un Rīgas 45. vidusskolas vēstures skolotājs Kaspars Spunde TV24 raidījumā “Uz līnijas” uzsver, ka ir pienācis laiks par šo pāreju uz izglītību valsts valodā raustīt gan pedagogus, gan bērnus.

“Pietiks raustīt pedagogus, pietiks raustīt bērnus. Mēs jau vismaz kopš 2000. gadu sākuma pa vairākiem lāgiem, gan ar bilingvālo izglītību, gan pakāpeniski pārejot uz izglītību latviešu valodā – no sākuma vidusskolās, pēc tam dalot pamatskolas klases trīs kārtās, esam izgājuši šo pārejas periodu,” norāda Spunde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš atgādina, ka par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā sabiedrība tika informēta jau sen, tāpēc šobrīd vairs nav pamata runām par nepieciešamību atlikt vai mainīt reformu.

“Visi zināja spēles noteikumus, visi zināja, ka no šī mācību gada izglītība būt tikai un vienīgi latviešu valodā. Tā vietā mēs esam cirtuši sunītim astīti pa vairākiem lāgiem. Nevajag to darīt. Ir tā, kā ir – ejam uz priekšu, meklējam risinājumus,” uzsver deputāts.

Spunde norāda, ka viens no galvenajiem risinājumiem ir bērnu valodas zināšanu stiprināšana: “Risinājums patiesībā ir gaužām vienkāršs – bērniem ir strauji jāapgūst latviešu valoda vismaz, lai viņi saprot to, ko viņiem saka.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.