Kas ir tas, kas nodarbina daudzu pilsētu vadītāju prātus? 0
Kā pilsētu padarīt gudru? Tas ir jautājums, kas nodarbina daudzu pilsētu vadītāju prātus. Tomēr ir pilsētas, kur “gudrs” vairs nav pietiekami, un tās strādā jau pie nākamā viedpilsētu līmeņa sasniegšanas, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Viedpilsētas bija viena no galvenajām tēmām arī nesenajā tehnoloģiju kongresā “Mobile World Congress 2019”.
Piemēram, amerikāņu tehnoloģiju gigants “Intel” izrādīja savu vīziju par mērķa sasniegšanu – risinājumu kopumu, kurā apvienots mākslīgais intelekts, mākoņrisinājumi un 5G tīkls.
Šo vienoto kopu “Intel” plāno piedāvāt pilsētām kā gudro risinājumu “smadzenes” un transporta, loģistikas u. c. nozaru virzītāju pilsētās. Savukārt japāņu telekomunikāciju milzis “NTT” izrādīja Lasvegasai radīto gudro risinājumu publiskajai drošībai un mobilitātei.
Izmanojot “NTT” risinājumus, Lasvegasa tiešsaistē seko līdzi tam, kā pilsētā pārvietojas cilvēki. Tas ļauj prognozēt un plānot cilvēku plūsmu dažādu lielu pasākumu laikā.
Savukārt, zinot šos datus, pilsētas vadība var nodrošināt precīzāku, optimālāku pilsētas transporta sistēmas darbību, izvairoties no sastrēgumiem un cilvēku pārblīvēšanās tikai vienā no transporta mezgliem.
Par “gudru” pilsētu jau ilgstoši iestājas arī “LMT”. Arī “LMT” savā stendā “MWC” laikā izrādīja savu vīziju par tematu.
Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš “LB” sacīja, ka šobrīd pilsētās “modē” ir tieši dažādi mobilitātes jautājumi, kas ietver ar pārvietošanos un ar transporta stāvvietām pilsētvidē saistīto problemātiku.
Tomēr bieži vien pilsētas un uzņēmumi risinājumus piemēro vecajiem transporta sistēmu principiem, kas “reti kad fundamentāli atrisina šodienas mobilitātes problēmas pilsētās. Arī mēs Latvijā esam īstenojuši vairākus projektus, testējot dažādus transporta organizācijas risinājumus.”
“Daļa no tiem attīstības procesā ir ieguvuši jaunas aprises vai pieeju, bet darbs turpinās. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti izstrādāta metodoloģija mobilo datu lietošanas intensitātes izmantošanai iedzīvotāju pārvietošanās plūsmu analīzei, ekonomiskās aktivitātes analīzei reālā laikā,” stāsta Vīgants.
Attiecībā uz globālām tendencēm viņš minēja, ka daudzas pilsētas pasaulē gatavojas arī klimata pārmaiņām – radikālākām gaisa temperatūras svārstībām, augstākam plūdu un vēja brāzmu riskam.
“Tādā kontekstā pilsētām jādomā gan par iedzīvotājiem, gan ēkām, gan, piemēram, enerģijas resursu optimālu izmantošanu. Mūsu platuma grādos klimata pārmaiņu dēļ vairāk laika vēlēsimies pavadīt ārpus telpām un lielāka nozīme būs parkiem, skvēriem, pagalmiem.”
Tieši Barselona ir atzīta par vienu no labākajām “gudrajām” pilsētām pasaulē.
Četru gadu laikā pēc viedpilsētas programmas ieviešanas Barselonā radušās 47 000 jaunas darba vietas, ūdens padeves sistēmu apsaimniekošanā ieekonomēti 42,5 miljoni eiro, bet no viedajām autostāvvietām nopelnīti 36,5 miljoni.
Kāda ir Latvijas vieta?
Vīgants norāda, ka Latvija tehnoloģiskās attīstības un domāšanas virzienā ir konkurētspējīga, idejas ir ar eksporta potenciālu. Atšķirības esot vien mērogos. Izaicinājums ir to visu turpināt, lai attīstītu, turpināt, lai inovētu un radīto popularizētu ārvalstu tirgos.
“Būtiski uzsvērt, ka jebkuru inovāciju kontekstā ir jāattīstās ne tikai tehnoloģijām, bet arī tiesiskajai un politiskajai videi, kura rada labvēlīgus apstākļus jaunu ideju dzīvotspējai. Piemēram, dronu tehnoloģiju attīstībā šobrīd tehnoloģiskās iespējas ir tik plašas, ka tiesiskais ietvars šim tempam īsti netiek līdzi.”
Pats “LMT” šobrīd lielāko uzmanību pievērš mobilitātes jautājumiem, tostarp dronu izmantošanai, un lietu interneta sensoru risinājumi ir mūsu prioritāšu augšgalā.
Vīgants uzsvēra, ka Latvijai ir visas iespējas sekot Barselonas piemēram. Viņš minēja “VEF” apkaimi, kur šobrīd mājas radušas vairākas zināmas tehnoloģiju kompānijas.
Tomēr pilsētvidi veido ne tikai tehnoloģijas, bet arī fiziskā infrastruktūra.
“Jāatzīst, ka te Latvijai vēl daudz darāmā. Tehnoloģijas ideālā gadījumā būtu jāievieš vidē, kura ir pārdomāta un ilgtspējīga, kā arī radīta, piesaistot nozares profesionāļus pilsētplānošanā un arhitektūrā.”
