Postošo negaisu radītie zaudējumi mērāmi tūkstošos. Cietušas mājas, palīgēkas, siltumnīcas 0
Pēc aizvadītajā nedēļā piedzīvotajiem vētras postījumiem cilvēku īpašumiem nodarīto zaudējumu apmērs svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem eiro, liecina “Swedbank apdrošināšanas” apkopotā statistika.
Visvairāk bojāti ēku jumti, siltumnīcas un zibens spēriena rezultātā bojātas elektroierīces.
Kopumā no 11. līdz 13.jūnijam, kad Latviju pāršalca spēcīgās vēja brāzmas, tika saņemti vairāk nekā 50 atlīdzību pieteikumi.
Visvairāk atlīdzību pieteikumu skaits saņemts tieši no Kurzemes reģiona.
Daži no gadījumiem – vējš norāvis zirgu stallim pusi jumta; lūzuši koki izsituši mājokļu logus vai sabojājuši ēku jumtus; vētras laikā applūdis pagrabs, bojājot arī ēkas koka sienu konstrukcijas, zibens spēriena rezultātā nodegusi pirts ēka un citi gadījumi.
Vidējā atlīdzība par nodarītajiem bojājumiem lietus plūdu rezultātā 680 eiro, savukārt par bojātu ēku jumtu – sākot no 600 eiro.
“Swedbank” Riska apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš norāda, ka postošas dabas stihijas Latvijā nav retums, taču cilvēki vēl aizvien bieži turas pie pārliecības “ar mani jau tā nenotiks” vai “man tas nav aktuāli”.
Taču, piemēram, pērn 11% no atlīdzību pieteikumiem bija saistīti ar dažādām dabas izraisītām likstām, piemēram, lūzuši koki, norauti jumti, piekabe “iepūsta” mājas sienā, “aizpūstas” lapenes un citi gadījumi.
Vidējā izmaksātā summa sasniedza 670 eiro.
“Tāpēc iedzīvotājiem būtu svarīgi kritiski pārdomāt, vai ir pietiekams finansiāls drošības spilvens, lai šādās neplānotās situācijās izdevumus segtu pašu spēkiem, vai tomēr īpašumu apdrošināt,” atzīmē D. Kalniņš.
