Prezidents: Tagad nav īstais laiks sarunām ar Krieviju 0
Tagad nav īstais brīdis sarunām ar Krieviju par Ukrainas kara pārtraukšanu, jo Maskava nav gatava piekāpties, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, komentējot Eiropadomes prezidenta Antoniu Koštas mēģinājumu atvērt diplomātiskos kanālus ar Krieviju.
“Esmu vienmēr uzskatījis, ka piemērots laiks šādām darbībām [diplomātiskajiem kontaktiem] ir tad, kad Krievija saprot, ka tai ir jāpiekāpjas dažos jautājumos. Ja tā parādīs vismaz nelielu gatavību vai dos pozitīvus signālus, ka vēlas sākt miera sarunas, tad, iespējams, mēs varētu sākt veidot kontaktus,” Nausēda teica intervijā aģentūrai “Bloomberg”.
Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāievēro vienota nostāja attiecībā uz Krieviju. Viņš atgādināja, ka vairāki Eiropas līderi ir mēģinājuši sākt sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, taču neviens no šiem mēģinājumiem nav bijis sekmīgs. Nausēda sacīja, ka ir jāizdara secinājumi no pagātnes kļūdām un jārunā vienā balsī, jo tas būtu izdevīgāk ES.
Viņš norādīja, ka šis nav īstais brīdis, lai sāktu sarunas ar Putinu, jo Krievijas diktators nevēlas redzēt Eiropu pie sarunu galda. Putins respektē spēku un baidās no ASV, taču, visticamāk, pret ES viņš neizjūt to pašu, teica Lietuvas prezidents.
Jau ziņots, ka kāda ES amatpersona apstiprināja mediju ziņoto, ka pēdējās nedēļās notikuši īsi kontakti diplomātiskajā līmenī, kuru mērķis bija izveidot saziņas kanālus ar Maskavu, taču būtiskas sarunas nav notikušas.
Diplomātiskās attiecības starp Briseli un Maskavu ir iesaldētas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
ES amatpersona norādīja, ka mērķis ir būt gataviem, kad “pienāks īstais brīdis, lai aizstāvētu ES intereses”.
“Mēs runājam par īslaicīgiem kontaktiem bez būtiskas viedokļu apmaiņas un bez sarunām – diplomāti veic diplomātisko darbu. (..) Svarīgākais ir tas, ka eiropieši joprojām rīkojas saskaņoti attiecībā uz to, kā sadarboties ar Krieviju un kādai jābūt ES nostājai,” teica ES amatpersona.
Vairāki Eiropas līderi ļāva noprast, ka Košta būtu piemērots ES interešu pārstāvis.
Briselē notiekošajā ES samitā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā teikts, ka ES līderi atbalsta diplomātiskos centienus, lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, un uzsvēra ES gatavību pastiprināt savu apņemšanos šajā jautājumā. “Eiropai ir jāuzņemas galvenā loma turpmākajā konflikta atrisināšanā, un tā ir gatava aizstāvēt savas intereses,” sacīts paziņojumā.
ES līderi aicina “Krieviju parādīt patiesu gatavību panākt mieru, piekrist pilnīgam, beznosacījumu un tūlītējam pamieram, kā arī iesaistīties konstruktīvās sarunās, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru”.
Avoti Vācijas valdībā pēc ES līderu sarunām ceturtdienas vakarā Briselē nodēvēja šo iniciatīvu par apvainojumu, norādot, ka šis solis bijis nesaskaņots un neprofesionāls.
Citi brīdināja, ka laiks sadarbībai ar Krieviju vēl nav pienācis, bet vēl citi šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi.
“Līdz šim mēs neesam redzējuši nekādu reālu gatavību no Putina puses sākt nopietnas sarunas,” norādīja Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens.
“Mēs, protams, esam gatavi un atvērti atbalstīt jebkuru mēģinājumu, kas varētu tikt veikts, lai panāktu mieru un izbeigtu karu Ukrainā,” savukārt paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Austrijas kanclers Kristiāns Štokers pauda līdzīgu nostāju: “Es vienmēr esmu teicis, ka atbalstu dialogu, komunikācijas kanālu atvēršanu, jo jebkurš miers sākas ar dialogu.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas ES samitā piedalījās kā viesis, teica, ka neko daudz nezina par šo diplomātisko iniciatīvu.
