Priedes dzīvžogā? Tām nepatīk cirpšana un formēšana 0
Vējš piesēja pilnu lauku ar priedītēm. Tās izrakām ar visu velēnu un sastādījām dzīvžogā. Vai priedītes pacietīs cirpšanu tāpat kā egles? INESE PĻAVIŅU NOVADĀ
SIA “Paegles egles” vadītājs Armands Paegle skaidro – parastajai priedei nepatīk, ka to cērp. Griežot koks tiek sakropļots, tas mokās, tāpēc skujkokam vajadzētu ļaut brīvi augt. Neraugoties uz to, priedes paretam tomēr stāda formējamos dzīvžogos.
“Regulāri apsekoju dārzu Ķegumā, kur saimnieks pirms desmit gadiem iestādīja parasto priežu dzīvžogu. Tas ir sasniedzis 2,5 m augstumu, 1,5 m platumu, pagaidām izskatās diezgan efektīgs. Lai arī dzīvžogam katru gadu apgriež sānus un augšu, domāju, ka 15–20 gadu vecumā kokus vairs nevarēs noturēt – tiem apakšējie lielie zari būs pliki, mūžzaļā siena kļūs caurspīdīga, tai vairs nebūs nekāda efekta,” uzskata Armands Paegle.
Stādaudzētājs arī neiesaka dzīvžogos stādīt kalnu priedi (Pinus mugo) – krūms ir 2–3 m augsts, taču platumā aizņem daudz vietas un diezgan ātri noveco, tādējādi dzīvžogs jārauj ārā.
