“Putins kļūst par arvien lielāku problēmu” – analītiķis ļauj caur atslēgas caurumu ielūkoties, kas šobrīd notiek Kremlī 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins arvien dziļāk iegrimstot paša radītā pasaulē, kur bezgalīgs karš kļūst par vienīgo veidu, kā turpināt jebkuru politisko procesu. Šādu viedokli paudis analītiskā centra “Dilova Stoļicja” vadītājs Vadims Deņisenko.
Viņa ieskatā, analizējot Putina rīcību, jāņem vērā viens būtisks faktors – kopš 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām valsts nacionālā ideja faktiski esot reducēta līdz vienai formulai: Putinam jādzīvo pēc iespējas ilgāk, pēc iespējas komfortablāk un jāmirst prezidenta krēslā pēc iespējas vēlāk.
Deņisenko uzskata, ka Putins šobrīd ir pārliecināts – lai saglabātu neierobežotu varu, viņam nepieciešams turpināt nebeidzamu karu, turklāt tādu, kas pakāpeniski paplašinās.
Pēc analītiķa domām, pēc Jevgeņija Prigožina dumpja Putins sapratis ļoti svarīgu lietu – Krievijas elites no viņa baidās tik ļoti, ka ir gatavas samierināties gandrīz ar jebko.
“Viņš dzīvo ilūzijā, ka elites mūžīgi skatīsies, kā sabrūk ekonomika un kā tiek zaudētas iespējas,” raksta Deņisenko.
Viņš skaidro, ka Putina pārvaldības modelis balstās uz ļoti šauru tuvāko cilvēku loku – aptuveni 20 līdz 30 “neaizskaramajiem” no prezidenta tuvākās apkārtnes. Vienlaikus šiem cilvēkiem neesot ļauts izveidot pašiem savas pilnībā neaizskaramas varas vertikāles.
Analītiķa ieskatā pašlaik Putina drošības garantijas balstās galvenokārt uz Federālo apsardzes dienestu un Federālo drošības dienestu. Turklāt FSB iekšienē Putins apzināti esot izveidojis vairākas konkurējošas vertikāles – saistītas ar Aleksandru Bortņikovu, Sergeju Koroļovu un Sergeju Tkačovu.
Deņisenko uzskata, ka šāda sistēma veidota apzināti – lai katra no šīm vertikālēm ziņotu Putinam par konkurentu darbībām. Tas padara jebkāda “galma apvērsuma” iespēju ārkārtīgi sarežģītu.
Īpaši tas attiecoties uz situāciju, kurā armijai faktiski nav patstāvīga politiska svara. Pēc Deņisenko teiktā, Krievijas armija šobrīd ir absolūti politiski nepatstāvīga un nespēj kļūt par neatkarīgu spēka centru.
Tomēr analītiķis uzskata, ka situācija pakāpeniski kļūst Putinam arvien bīstamāka. Viņaprāt, Krievijas prezidents kļūst par problēmu visiem – gan iekšējām elitēm, gan ārējiem partneriem, tostarp Ķīnai.
Vienlaikus Putins esot problēma arī ASV un Eiropas Savienībai, kas nespējot atrast efektīvu pretspēli viņa rīcībai. Deņisenko uzsver, ka pašlaik nevienam nav pietiekama potenciāla, lai Putinu reāli atstādinātu no varas.
Taču, viņaprāt, šāda situācija nevar turpināties mūžīgi. Procesi jau esot sākušies, un pastāv liela iespēja, ka tie varētu sākt attīstīties daudz straujākā tempā.
Iepriekš Krievijas pētniecības programmas vadītājs Nacionālo stratēģisko pētījumu institūtā Arkādijs Milmans paudis līdzīgu vērtējumu, norādot, ka pašreizējā Kremļa stratēģija ir mēģinājums iegūt laiku un pārdzīvot sarežģītu periodu.
Viņš uzsvēris, ka Krievija vienlaikus saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem – sākot no Ukrainas triecienu sekām naftas pārstrādes rūpnīcām un ekonomiskām problēmām līdz būtiska progresa trūkumam kaujaslaukā.
Tādējādi, pēc ukraiņu analītiķu vērtējuma, Putins ārēji joprojām cenšas demonstrēt kontroli, taču aiz Kremļa sienām arvien vairāk briest spriedze. Viņa paša izveidotā sistēma pagaidām apgrūtina jebkādus iekšējus satricinājumus, taču tieši bezgalīgais karš un ekonomikas spiediens var kļūt par faktoriem, kas šo sistēmu pamazām sāk graut no iekšpuses.
