Krima izraksta Putinam rēķinu – eksperts norāda uz pieaugošajām problēmām pussalā 0
Vairāk nekā desmit gadus Krima Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kalpojusi kā viens no svarīgākajiem politiskajiem simboliem. Pēc pussalas aneksijas 2014. gadā Kremlis to pasniedza kā apliecinājumu Krievijas spēkam un spējai mainīt starptautisko kārtību, neraugoties uz Rietumu sankcijām un nosodījumu.
Taču tagad, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, situācija sāk mainīties. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka tieši Krima kļuvusi par vienu no lielākajiem izaicinājumiem pašam Putinam.
Par to sarunā ar ukraiņu žurnālistu Marku Feiginu izteicies krievu ekonomists Igors Lipsics, kurš jau ilgstoši kritizē Kremļa politiku.
Pēc viņa domām, nav runa par to, ka Krievija būtu pieņēmusi lēmumu atteikties no Krimas, bet gan par to, ka pussalu kļūst arvien grūtāk uzturēt kā pilnvērtīgi funkcionējošu teritoriju.
Ekonomists norāda, ka Krimas stāvokli šobrīd raksturo nevis politiski paziņojumi, bet gan pavisam praktiskas problēmas – elektroapgādes traucējumi, degvielas deficīts, ūdensapgādes sarežģījumi, transporta kustības ierobežojumi un arvien lielākas grūtības nodrošināt militāro loģistiku.
Viņaprāt, propaganda šādās situācijās zaudē savu ietekmi.
“Televīzija var bezgalīgi atkārtot, ka Krima ir Krievijas sastāvdaļa uz visiem laikiem, taču tā nespēj atjaunot elektrotīklus, piepildīt degvielas rezervuārus, nodrošināt nepārtrauktu apgādi vai pārliecināt cilvēkus palikt vietā, kur viņi vairs nejūtas droši,” uzskata Lipsics.
Viņš norāda, ka Ukraina pēdējā laikā arvien biežāk vērš triecienus pret infrastruktūru, kas nodrošina Krievijas militārās spējas pussalā. Runa ir par degvielas noliktavām, dzelzceļa līnijām, prāmju satiksmi, pretgaisa aizsardzības sistēmām un enerģētikas objektiem.
Pēc ekonomista domām, Ukrainas mērķis nav obligāti vienā brīdī militāri atgūt Krimu, bet gan padarīt tās uzturēšanu Krievijai tik sarežģītu un dārgu, ka tas kļūst par nopietnu slogu.
Viņš uzskata, ka, jo biežāk Krimā rodas problēmas ar elektroapgādi, degvielu un transportu, jo grūtāk Kremlim būs pārliecināt sabiedrību, ka situācija pussalā ir pilnībā kontrolēta.
Lipsics arī uzsver, ka Krimai Putinam ir īpaša nozīme. Ja Donbass gadiem ilgi tika pasniegts kā konflikta zona, tad Krimai bija jākļūst par piemēru tam, ka teritorija ir neatgriezeniski integrēta Krievijas sastāvā.
Tieši tādēļ jebkādas problēmas pussalā ietekmē ne tikai militāro situāciju, bet arī Kremļa politisko tēlu.
Ekonomists uzskata, ka, ja Krievijai kļūst arvien grūtāk nodrošināt Krimas normālu funkcionēšanu, tas pakāpeniski grauj arī vienu no galvenajiem Putina politiskajiem simboliem.
Viņaprāt, Kremlis, visticamāk, neatzīs nekādas neveiksmes publiski. Tā vietā atsevišķas problēmas tiks skaidrotas ar tehniskām kļūmēm, sabotāžu vai Ukrainas uzbrukumiem, cenšoties izvairīties no atbildības pašā augstākajā līmenī.
Vienlaikus Lipsics uzsver, ka cilvēki ikdienā vērtē situāciju pēc pavisam konkrētām lietām – vai iespējams uzpildīt automašīnu, vai ir elektrība, vai darbojas tilti un vai ģimenes jūtas drošībā.
Viņš secina, ka Krima, kas gadiem ilgi tika izmantota kā Krievijas varenības simbols, pamazām var kļūt par vienu no lielākajām Vladimira Putina politiskajām problēmām.
