Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto: Mikhail Metzel/AP/SCANPIX

“Putins no tā baidās!” Ukrainas karavīri izvirzījuši savus nosacījumus sarunām ar Krieviju 0

“Sarunas būs iespējamas tikai pēc tam, kad Krievijas spēki pilnībā atstās Ukrainu,” ar šādu skaidru vēstījumu frontes līnijas karavīri vērsušies pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Pirmdien pilnmēness! 3 zodiaka zīmes, kurām šajā laikā “aizbrauks jumts” – labāk turieties no viņiem pa gabalu 1
Labāk tos izslēgt no savas ēdienkartes! 5 produkti, kas kaitē aizkuņģa dziedzerim
VIDEO. Amazones džungļos nofilmēta milzīga anakonda – vairāk nekā 8 metrus gara
Lasīt citas ziņas

Pēc Krievijas vienpusēji izsludinātā trīs dienu pamiera nedēļas nogalē, kura laikā turpinājās gan apšaudes, gan uzbrukumi, Ukrainas aizstāvji pauž nepārprotamu nostāju: par sarunām nevar būt ne runas, kamēr iebrucēji nav atstājuši Ukrainas teritoriju.

Mazāk nekā stundu pēc formālā pamiera beigām Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski aicināja sākt tiešas miera sarunas ar Ukrainu. Taču Zelenskis uzsvēra, ka tas ir iespējams tikai tad, ja tiks noteikts visaptverošs, beznosacījuma uguns pārtraukums vismaz uz mēnesi — un tam jāsākas jau pirmdien.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no Ukrainas Nacionālās gvardes dronu vienības komandieriem, ar segvārdu Čepa, norādīja: “Pirms jebkādām sarunām Krievijas spēkiem ir jāatgriežas pie 1991. gada robežām. Tikai tad mēs varam runāt.”

Šo viedokli atbalsta arī citi viņa vienības karavīri, kuri redz Krievijas ierosinātās sarunas kā taktisku manevru, nevis reālu ceļu uz mieru.

Krievijas puse uzstāj, ka Ukrainai jāatzīst “faktiskā situācija”, taču Kijiva turpina uzsvērt, ka nekāda oficiāla aneksijas atzīšana nav iespējama — to liedz arī Ukrainas Konstitūcija. Prezidenta Zelenska ieskatā diplomātiskas diskusijas par teritorijām var sākties vien pēc stabila un ilgstoša pamiera iedibināšanas.

Savukārt Putins, naktī uz svētdienu rīkotā preses konferencē, piedāvāja atsākt sarunas, balstoties uz 2022. gadā apspriesto dokumentu, kas paredz Ukrainas neitralitāti — tomēr šāda nostāja tiešā veidā pretrunā Ukrainas konstitūcijā ierakstītajam mērķim kļūt par NATO dalībvalsti.

Lai arī formāli tika pasludināta “klusuma pauze”, pēc Čepas vārdiem, intensīvi uzbrukumi no Krievijas puses turpinājās visas trīs dienas – ar artilēriju, raķešu sistēmām un droniem. Viņa vienība fiksējusi arī militārās tehnikas pārvietošanos pie frontes ciemiem.

“Putins baidās no īstām sarunām. Viņš zina, ka zaudēs, ja nosacījums būs taisnīgs – pilnīga atkāpšanās,” saka komandieris.

Sestdien Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Polijas līderi publiski pauda atbalstu Ukrainas nosacījumam – beznosacījuma pamieram, kam jāsākas jau pirmdien. Pretējā gadījumā Krievijai draud jauns sankciju vilnis no Eiropas un ASV.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr Donalds Tramps sociālajos tīklos izteicās, ka Ukraina “nekavējoties” piekrītot miera sarunām ar Krieviju Turcijā, bet Zelenskis paziņojis, ka ieradīsies Turcijā ceturtdien, cerot, ka arī Putins būs gatavs reālai sarunai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.