Kultūra
Kultūrpolitika

Piepildījušās kultūras cilvēku izskanējušās bažas. Radošo personu atbalsta mērķprogramma – izgāzusies?0


Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe
Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe
Foto: Paula Čurkste/LETA

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Plānoto mērķi nav sasniegusi Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) jaunizveidotā mērķprogramma Covid-19 krīzes skarto radošo cilvēku atbalstam (Radošo personu nodarbinātības programma).

Neatbilstot tā saņemšanas kritērijiem, iesniegts mazāk par pusi – 466 – no plānotajiem 1200 radošo personu pieteikumiem. VKKF padomes ārkārtējā sēdē pirmdien, 6. jūlijā, tika nolemts pagarināt pieteikšanās termiņu līdz 31. jūlijam.

No valdības piešķirtajiem 32 miljoniem eiro Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē gandrīz divi miljoni (1 936 000) tika atvēlēti jaunizveidotajai un VKKF administrētai atbalsta mērķprogrammai – iniciatīvai, kas viesa cerības radošās jomas ļaudīs, ka vienreizējā stipendija radošu darbu veikšanai ļaus vieglāk pārlaist grūtos laikus, kad pulcēšanās ierobežojumu dēļ mūziķi, aktieri un mākslinieki palikuši bez darba un līdz ar to arī bez iztikas līdzekļiem.

Diemžēl pēc mērķprogrammas noslēgšanās 5. jūlijā tapa skaidrs, ka nodoms nav sasniedzis cerēto mērķi.

Arī ja tiktu atbalstīti visi iesniegtie pieteikumi, kas, jādomā, nenotiks, mērķprogrammā neizlietota paliktu ievērojama atbalstam paredzētā summa – vairāk nekā viens miljons eiro, rēķinot, ka vienam pretendentam paredzētais atbalsts bija plānots 1614 eiro pirms nodokļu nomaksas triju mēnešu laikā.

Muļķīgi būtu uzskatīt, ka par iemeslu zemajam pieteikumu skaitam ir pašu radošo ļaužu kūtrums.

Līdzšinējie VKKF konkursus rezultāti, tostarp arī Covid-19 krīzes laikā pirmoreiz rosinātais konkurss neakadēmiskās mūzikas atbalstam, uzrāda, ka pieejamie līdzekļi dažādiem projektiem līdz šim nav palikuši pāri nesadalīti.

Vēl muļķīgāk būtu pieņemt, ka atbalsts radošās jomas pārstāvjiem izrādījies nevajadzīgs un ka Covid-19 izraisītā krīze kultūras nozarē būtu izrādījusies mazāk smaga, nekā iedomāts.

Atbalsta akūtu nepieciešamību pierādīja kaut vai Latvijas Kultūras akadēmijas tikko publicētais pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi kultūras nozarē – saskaņā ar to tikai 20% radošo personu novērtē, ka viņiem savu radošo darbību ir iespējams turpināt pilnībā.

Tāpat aptauja uzrādīja, ka ārkārtīgi maz radošo personu – tikai 9% – ir saņēmuši jebkādu atbalstu krīzes laikā.

Drīzāk mērķprogrammas iznākums apliecina, ka valdības gaiteņos, izstrādājot kritērijus atbalsta saņemšanai, joprojām netiek ņemta vērā kultūras nozares specifika.

Piepildījušās kultūras cilvēku “burbulī” izskanējušās bažas, ka par mērķprogrammas klupšanas akmeni kļūs atbalsta saņemšanas kritēriju pārāk šaurais rāmis, kas neļauj atbalstam sasniegt adresātu.

“Nedomāju, ka mērķprogramma ir izgāzusies, taču ir vairāki iemesli, kādēļ pieteikumu ir tik maz, taču, ņemot vērā nosacījumus, priecājamies, ka to ir vismaz tik daudz,” vērtē VKKF direktors Edgars Vērpe.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ pieteikumu skaits ir tik mazs, viņš norāda: “Pirmkārt, daļu radošo cilvēku nobiedējis nosacījums reģistrēties kā saimnieciskas darbības veicējiem. Otrkārt, daudzi neiekļāvās ieņēmumu ierobežojuma laika rāmī no marta līdz maija beigām, jo martā vēl saņēma atalgojumu par iepriekš padarīto. Tāpat no pretendentu loka tika izslēgti autoratlīdzības aģentūru maksājumu saņēmēji, kā arī, piemēram, mūziķi pensijas vecumā.”

Paši kultūras jomas pārstāvji kā būtisku kritēriju kļūdu min arī radošo personu ieņēmumu apjoma nosacījumu – mērķprogrammai nevarēja pieteikties personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas no 13. marta līdz 31. maijam bija lielāki par 538 eiro mēnesī.

“Kļūda ir tā, ka par šādiem ieņēmumiem tika uzskatīti gan radošo cilvēku saņemtie dīkstāves pabalsti, gan autortiesību, blakustiesību izmaksas, kas būtībā nav uzskatāmas par ieņēmumiem no saimnieciskas darbības,” uzskata mūziķis un nesen izveidotās Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis.

“Lielākās skumjas ir par to, ka šā iemesla dēļ atbalstam nekvalificējas tieši tie, kas nozarē dod vislielāko pienesumu.”

“Kritēriju režģis, ko naudas sadalījumam uzlika Ministru kabinets, ir neadekvāts radošajām personām. Piemēram, kritērijs, kam neatbilda liela daļa pretendentu, bija nosacījums reģistrēties kā saimnieciskas darbības veicējiem. Doma laba, bet ne visiem tas ir nepieciešams,” norāda mūziķis, tekstu autors un uzņēmējs Guntars Račs.

Saistītie raksti

Ņemot vērā mērķprogrammas neveiksmīgo iznākumu, VKKF padome nolēmusi pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 31. jūlijam. Tomēr maz ticams, ka, nepārskatot atbalsta saņemšanas kritērijus, tās rezultāti mēneša laikā daudz mainīsies.

“Kritērijos ir kļūda jau pašā sākumā, taču mēs tos nevarējām apiet, jo tie ir norādīti Ministru kabineta noteikumos mērķprogrammai. Kritērijus var mainīt, tikai mainot Ministru kabineta “anotāciju”, bet, vai tas tiks darīts, jau ir atkarīgs no tā, vai kultūras ministram izdosies to panākt,” norāda E. Vērpe.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
1 stunda
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 8 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas