Ārsti brīdina par vēža pazīmēm, kas redzamas pat ar neapbruņotu aci – tās nedrīkst ignorēt 0
Mute ir viena no retajām ķermeņa vietām, ko varam novērot paši, tomēr tieši tur nereti attīstās slimība, par kuru domājam vismazāk, — mutes dobuma vēzis.
Lrytas publikācijā ārsti aicina pievērst uzmanību šķietami nenozīmīgām izmaiņām: nedzīstošām brūcēm, asiņošanai, diskomfortam vai gļotādas pārmaiņām.
Speciālisti uzsver, ka šo pazīmju ignorēšana un vilcināšanās vērsties pēc palīdzības joprojām ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie sarežģītākas ārstēšanas un dzīves kvalitātes izmaiņām.
Mutes vēzis var skart ikvienu
Svarīgi zināt arī to, ka mutes vēzis nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku slimība. Tas var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma, īpaši, ja pastāv kaitīgi ieradumi vai ilgstoša mutes gļotādas trauma. Taču tikpat svarīgi ir zināt arī to, ka agrīni diagnosticēts mutes vēzis mūsdienās bieži ir veiksmīgi ārstējams, un modernā medicīna piedāvā risinājumus, kas ļauj ne tikai izdzīvot, bet arī saglabāt dzīves kvalitāti.
Trīs pieredzējušu ārstu atziņas no ikdienas prakses aptver visu procesu — no pirmajiem, bieži ignorētajiem simptomiem līdz ārstēšanas realitātei, pacientu emocijām un ievērojamiem medicīnas sasniegumiem Lietuvā. Savā pieredzē dalās Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīnikas filiāļu speciālistes.
Bīstamākais simptoms
Mutes vēzis bieži sākas ar šķietami pavisam nevainīgu brūci. Taču tieši šis “nevainīgums” kļūst par maldiem, kuru dēļ cilvēki pārāk ilgi atliek vizīti pie speciālista, saka mutes ķirurģe Dr. Rūta Rasteniene. Pēc ārstes teiktā, vislielākā uzmanība vienmēr jāpievērš jebkurām izmaiņām mutē, īpaši brūcēm, kas nedzīst ilgāk par divām nedēļām.
Tieši divas nedēļas parasti ir periods, kurā sadzīst stomatīts vai iekaisums, dažkārt pat bez ārstēšanas. Ja izmaiņas saglabājas ilgāk, tas jau ir signāls, ka nepieciešama pārbaude.
Kur mutē vēzis attīstās visbiežāk
Visbiežāk mutes vēzis attīstās mēles sānos un tās aizmugurējā daļā, kā arī zem mēles. Šīs vietas ir īpaši jutīgas pret traumām, kas, pēc speciālistes teiktā, ir viens no svarīgākajiem slimību veicinošajiem faktoriem, īpaši vecāka gada gājuma cilvēku vidū.
Nolūzis zobs vai neērta protēze var nepārtraukti kairināt gļotādu un radīt labvēlīgus apstākļus ļaundabīgu izmaiņu attīstībai.
Tomēr lielākā problēma joprojām ir novēlota vēršanās pie ārsta. Mutes audzēji aug īpaši strauji — dažkārt tikai dažu mēnešu laikā to izmērs var dubultoties.
Jo lielāks audzējs, jo sarežģītāka kļūst ārstēšana, tāpēc vilcināšanās ir lielākais kaitējums, ko cilvēks var nodarīt pats sev, saka mutes ķirurģe.
Pacienti bieži sajauc onkoloģiskās pazīmes ar parastu iekaisumu — čūlām, asiņošanu vai sāpēm. Tomēr šie simptomi raksturīgi gan iekaisumam, gan agrīnam vēzim, tādēļ tikai pēc pašsajūtas secinājumus izdarīt nav iespējams. Pat pieredzējis speciālists var tikai izteikt aizdomas, bet nepieredzējis cilvēks pats nekad nespēs noteikt atšķirību.
