Foto – LETA

Kamēr citi gaida, baznīca saņem 236 400 eiro. Vai reliģiskās konfesijas vienlīdzīgākas par citiem? 4

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 14
TV24
Guntis Belēvičs par absurdu medikamentu jomā: “Es viņiem uzdāvināšu rūtiņu kladi un pildspalvu, un teikšu – sāciet numurēt ar numuru viens un divi!”
Lasīt citas ziņas

Ministru kabineta pieņemtais rīkojums piešķirt 236 400 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu pabalstus septiņām reliģiskajām konfesijām, radījis zināmu neizpratni sabiedrībā.

Izskan šādi jautājumi – Satversmē taču ir noteikts, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tad kāpēc konfesijām, kurām ir pietiekami daudz īpašumu, tiek piešķirta tik liela naudas summa? Tieši kam tā ir paredzēta, un kāpēc Latvijas Pareizticīgā baznīca saņem lielāko naudas summu, ja zināms, ka mūsu valstī viskuplāk ir pārstāvēti tieši luterāņi? Pēc 2018. gada statistikas datiem, luterāņu draudzes Latvija ir 286, bet pareizticīgo – vairāk nekā divas reizes mazāk – 125. Toties Pareizticīgā baznīca no valsts saņēmusi gandrīz simts tūkstošus eiro, bet luterāņu baznīca – 72 tūkstošus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieslietu ministrija (TM), kas ir iniciatore šim valdības 12. maija rīkojumam, ir norādījusi, ka reliģisko organizāciju garīgais un kalpojošais personāls nekvalificējas dīkstāves pabalstiem, jo tas ārkārtējās situācijas apstākļos turpina pildīt savus pienākumus.

Bet pabalstiem kā tādiem kvalificējas, jo ārkārtējās situācijas laikā esot krietni sarucis ziedojumu apjoms un garīgais un kalpojošais personāls, turpinot savu amata pienākumu pildīšanu, nevarot vairs saņemt iztikai nepieciešamo finansējumu.

Baznīca ir tāda sociāla vieta, kura netiek aizslēgta; 25 cilvēki, ievērojot divu metru attālumu, tur var pulcēties.

Mācītāji baznīcā var noturēt dievkalpojumu, bet draudze to var klausīties attālināti. TM ir rosinājusi, ka laika periodā no 14. marta līdz 14. maijam garīgajam un kalpojošajam personālam būtu jāizmaksā krīzes pabalsts 300 eiro mēnesī, kas kopsummā visā periodā būtu 600 eiro.

Ministrija ir norādījusi, ka šis pabalsts nebūtu jāuzskata par alternatīvu ieņēmumiem un tam nebūtu nosakāma 75% samaksa no vidējās izpeļņas. Tas ir tikpat liels, cik 2020. gada neapliekamais minimums. Kā zināms, valstī noteiktais zemākais dīkstāves pabalsts jeb tā sauktā pabalsta grīda ir 180 eiro, un to saņem cilvēki, kuriem ir bijušas pavisam niecīgas sociālās iemaksas.

Neoficiāli zināms, ka TM valdības rīkojuma projektu ir sagatavojusi ātri – divu dienu laikā konfesijām ticis lūgts iesniegt aprēķinus par garīgo un kalpojošo personālu.

Ne visi paspējuši iesniegt tik lielā steigā. Lai saņemtu šo pabalstu, ir jāievēro divi noteikumi – jābūt 30% lielam ienākumu kritumam, salīdzinot ar pagājušā gada periodu no 14. marta līdz 14. maijam, kā arī jābūt maksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Konfesijām bija ātri jāaprēķina, cik ir šādu cilvēku, kas var pretendēt uz pieminētajiem 300 eiro mēnesī.

Par garīgo personālu tā kā būtu skaidrs – tie ir priesteri un mācītāji. Bet kas tiek iekļauts kalpojošā personāla sarakstā?

Jānis Balevičs, Romas Katoļu baznīcas arhibīskapa pārstāvis, atbildēja, ka “mēs šo jautājumu uzdevām arī Tieslietu ministrijai, lai tas būtu precīzi definēts”. Bet ministrija ļāva konfesijām pašām noteikt šo cilvēku loku.

Tās ir visas personas, par kurām draudze veic sociālās iemaksas. Piemēram, draudzes administrators, pārvaldnieks vai saimnieks, grāmatvedis, ērģelnieks, kasieris, dežurants utt. Katoļu baznīcas draudzes tika aicinātas pašas iesniegt šīs personas atbilstoši tiem kritērijiem, kas tajā brīdī bija zināmi.

Ministrijas analizētajā sarakstā bija redzams, ka draudzēs vidējās samaksas ir ļoti niecīgas – ap 200 līdz 300 eiro mēnesī.

Tas nozīmē, ka cilvēki, visticamāk, strādā nepilnu slodzi,” pastāstīja J. Balevičs.

Reklāma
Reklāma

Tā kā šis nav dīkstāves pabalsts, kur par mazām sociālajām iemaksām nevarētu saņemt vairāk par 180 eiro, bet ir nosaukts par parastu ārkārtējās situācijas pabalstu, tad acīmredzot šeit pastāv savi īpaši noteikumi.

Romāns Ganiņš, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs, sacīja, ka katrā draudzē ir atšķirīgs kalpojošais personāls, ka neesot definēts vienots saraksts. “Ar Tieslietu ministriju patlaban precizējam skaitlisko sastāvu. Šobrīd aptaujājam visas draudzes, lai pārliecinātos, cik daudz tajās ir to cilvēku, kas atbilst valdības noteiktajiem kritērijiem.

Rīkojums tika pieņemts tajā brīdī, kad mums bija dati tikai par aprīļa vidu un nebija iespējams prognozēt, vai 30% ienākumu kritums būs par visu mēnesi. Tagad mums tas ir jāpārbauda, lai katru centu varētu izmaksāt, kā paredzēts rīkojumā. Summas, visticamāk, tiks koriģētas, un, iespējams, ka visa piešķirtā nauda netiks izlietota,” atzina Ganiņš.

Ar tieslietu ministru Jāni Bordānu “Latvijas Avīzei” vakar neizdevās sazināties, un TM uz nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.

Balodis: “Haotiska un netaisnīga pieeja.”

Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis šo valdības rīkojumu vērtē kā haotisku pieeju savu pilsoņu atbalstīšanā pandēmijas laikā.

R. Balodis: “Jautājums nav par valsts un baznīcas attiecībām, bet par palīdzību iedzīvotājiem, kuriem pandēmijas laikā ir nepieciešams finansiāli palīdzēt. Arī kultūras darbiniekiem valsts ir aizliegusi pelnīt, bet daudzi no viņiem nekādus pabalstus joprojām nav saņēmuši.

Līdzīgi ir arī ar patentu īpašniekiem. Tas ir pierādījums tam, ja valsts grib, tā atrod naudu. Acīmredzot konfesijām ir bijis pietiekami labs lobijs – dalām naudu nevis pēc kādas pārdomātas pieejas, bet paskatāmies, kas stingrāk pieklauvē pie durvīm, tam dodam.

Šādai formulai būtu jābūt attiecībā pret visiem, kuriem valsts koronavīrusa izplatības laikā liedz strādāt. Visticamāk, ka vēlāk cilvēki vērsīsies Satversmes tiesā par to, ka pieeja ir bijusi netaisnīga, un kā argumentu izmantos tieši šo formulu, kas piemērota pret reliģiskajām konfesijām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.