Rīdzinieki varētu maksāt mazāk! Valsts kontrole atklāj, kas jāpaveic, lai galvaspilsētā samazinātu siltuma tarifu 1
Ekonomikas ministrija (EM) savā kompetencē veicinās AS “Latvenergo” un AS “Rīgas siltums” aktīvu iesaisti tarifu metodiku pilnveides procesos, lai nodrošinātu profesionālu un ekonomiski pamatotu redzējumu, aģentūrai LETA norādīja EM.
Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro. VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.
Ministrijā atzīmē, ka VK revīzija ir lietderīga un savlaicīga, jo tā sniedz visaptverošu skatījumu uz siltumapgādes sistēmas attīstības izaicinājumiem un palīdz identificēt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi.
EM kopumā piekrīt secinājumiem par problēmu cēloņiem, tostarp attiecībā uz tarifu noteikšanas caurskatāmību, tirgus mehānismu pilnveidi un starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanu. Vienlaikus EM norādīja, ka revīzija nesniedz atbildi uz jautājumu par to, kāds varētu būt optimālais siltumenerģijas tirgus modelis un kādam vajadzētu būt tā regulējumam. Šis jautājums ir pats būtiskākais un vienlaikus sarežģītākais, jo tajā ir jāmeklē līdzsvars starp divām savstarpēji pretrunīgām lietām, proti, no vienas puses, ir nepieciešamība paplašināt tirgus daļu un veicināt konkurenci, savukārt, no otras puses, ir nepieciešams maksimāli izmantot koģenerāciju un atlikumsiltumu.
Ministrijā norāda, ka šo mērķu vienlaicīga sasniegšana ir ļoti sarežģīta strukturālu iemeslu dēļ – koģenerācijas siltuma pieejamība ir atkarīga no elektroenerģijas tirgus, nevis siltumapgādes pieprasījuma, savukārt neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji, kuri izmanto biomasu, ir ekonomiski dzīvotspējīgi pie pietiekamas un prognozējamas bāzes slodzes.
Vienlaikus EM uzsvēra, ka pēdējā gada laikā siltumenerģijas tirgū ir īstenoti vairāki būtiski pasākumi – stabilizējusies kurināmā tirgus situācija, ar EM iesaisti novērsts straujš tarifu kāpums Rīgā, kā arī sākta metodisko un komercdarbības procesu pilnveide.
Tāpat EM atzīmē, ka ar ministrijas iesaisti siltumenerģijas tarifa Rīgā pieaugums šajā apkures sezonā bija samazināts par aptuveni astoņiem eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā VK revīzijā konstatētais siltumenerģijas apjoms, kas bija izvadīts atmosfērā – 8 miljoni eiro, kas ļautu samazināt tarifu par diviem eiro par megavatstundu.
Ministrijā sacīja, ka šis iznākums apliecina, ka tarifa samazinājums ir iespējams nevis tikai matemātiski aprēķinot atmosfērā izvadītās siltumenerģijas apjomu, bet gan veicot kompleksas siltumenerģijas tirgus modeļa izmaiņas.
VK revīzijā konstatētie izaicinājumi tiek risināti pastāvīgi, veicot siltumenerģijas tirgus modeļa izmaiņas. Ņemot vērā VK ieteikumus, arī turpmākajos gados šādi uzlabojumi tiks turpināti līdz nonāks pie optimāla siltumenerģijas tirgus modeļa, atzīmēja EM.
Tāpat EM norādīja, ka enerģētikas politikas izstrāde un regulējuma, tostarp tarifu metodiku, veidošana nav EM kompetencē, bet ir Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbildība. EM var iesaistīties tajos jautājumos, kas saistīti ar valsts kapitālsabiedrību, piemēram, “Latvenergo”, akcionāra tiesību īstenošanu. Līdz ar to ministrija neizstrādā un neiesniedz tarifu metodiku grozījumus.
Tāpat ministrijā uzsvēra, ka būtiska loma ir Rīgas pašvaldībai kā lielākajam “Rīgas siltums” akcionāram un siltumapgādes sistēmas attīstības plānotājam. Problēmu risināšana prasa koordinētu rīcību starp vairākām institūcijām, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ uzlabojumi prasa laiku.
Atbilstoši VK ieteikumiem turpmākajos gados paredzēti konkrēti uzlabojumi, tostarp SPRK līdz 2028. gada 1. jūlijam jāpārskata koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika. Tāpat EM savā kompetencē veicinās “Latvenergo” un “Rīgas siltums” aktīvu iesaisti metodiku pilnveides procesos, lai nodrošinātu profesionālu un ekonomiski pamatotu redzējumu, norādīja EM.
Vienlaikus ministrijā norāda, ka jebkādām izmaiņām tarifu metodikā jānodrošina godīga konkurence un jāizslēdz šķērssubsidēšanas riski, proti, nav pieļaujams, ka siltumenerģijas izmaksas tiek segtas uz elektroenerģijas lietotāju rēķina. Šāda pieeja radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem citviet Latvijā.
Jau ziņots, ka VK revīzijā secināts, ka, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro.
Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no “Latvenergo” termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.
Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt “Latvenergo” neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ “Latvenergo” ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.
Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.
Kā norāda VK, tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.
VK ieskatā “Rīgas siltuma” izveidotais siltumenerģijas iepirkuma mehānisms ne vienmēr nodrošina lētāko pieejamo siltumu Rīgā.
Kā uzsver VK, lai mazinātu nelietderīgi izlietoto energoresursu apjomu, kā arī palielinātu kopējo Rīgas centrālās siltumapgādes sistēmas elastību un dienas tirgus apmēru, “Rīgas siltumam” būtu jāmotivē tirgus dalībnieki palielināt siltumenerģijas akumulācijas iespējas.
VK piebilst, ka revīzijā novērtētajā periodā – no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam – “Latvenergo” atmosfērā izvadīja 532 052 megavatstundas (MWh) koģenerācijas iekārtās saražotas siltumenerģijas gan iepirkuma mehānisma īpatnību dēļ, gan tāpēc, ka bija situācijas, kad saražotais siltuma apjoms būtiski pārsniedza sistēmas pieprasījumu.
No šī apjoma 270 334 MWh jeb 51% izvadīti atmosfērā laikā, kad to bija iespējams nodot Rīgas siltumapgādes sistēmā. Atlikušo siltuma apjomu nebija iespējams nodot “Rīgas siltumam”, jo Rīgai nepieciešamais siltumenerģijas apjoms bija mazāks par “Latvenergo” saražoto, secināja revidenti.
Revīzijā konstatētas 80 dienas jeb 36% no visām darbības dienām, kad “Latvenergo” ir izvadījusi siltumu gaisā, nepiedaloties siltumenerģijas tirgū. Šajās dienās kopumā atmosfērā izvadītas 150 694 MWh. No šī apjoma tehniski Rīgas siltumapgādes sistēmā varēja paņemt 87 179 MWh.
